Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

More documents

Recommendations

Info

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) dolomītmerģeļu un mālu starpslāņiem (16. attēls). Gaujas svītas smilšakmeņi ir galvenais pazemes ūdens kolektorslānis. Tie ir vidējgraudaini, svītas apakšējā daļā arī smalkgraudaini. Mālam un aleirolītam Gaujas svītas griezumā ir pakārtota nozīme; tie ieguļ starpslāņu veidā. Smilšakmens slāņu biezums variē no dažiem līdz 35 metriem, bet māla un aleirolīta starpslāņu biezums nepārsniedz 11 metrus. Spriežot pēc esošajiem ūdensapgādes urbumiem, Gaujas svītas nogulumiežu biezums vietām sasniedz 80 metrus, bet efektīvais biezums – 40-60 m. Dziļāk secīgi ir pārstāvēti Salaspils, Daugavas, Katlešu un Ogres svītu terigēnie un karbonātikie nogulumieži. 16. attēls. Pamatiežu ģeoloģiskā karte (izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskā karte. Mērogs 1:200 000”) Sakarā ar visai lielo plānotā autoceļa saistīto teritoriju platību, inženierģeoloģiskie apstākļi ir ievērojami atšķirīgi dažādās tās daļās. Var apgalvot, ka lielā mērā šo daļu robežas sakrīt ar ģeomorfoloģisko mikrorajonu robežām. Gandrīz visā izpētes teritorijā no inženierģeoloģiskā viedokļa ir celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi, ko, pirmkārt, nosaka zemā grunts nestspēja. Spilvē (teritorijas austrumu daļā, kas saistīta ar Daugavu) un ap “Eiroprojekts”, 2010 56
Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) Hapaka grāvi dažāda biezuma (0,5-6 m) smilšu slāņi mijas ar 1-10 m bieziem organiskiminerālo dūņu slāņiem 5-25 m dziļumā. Atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005 – 99 „Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”, apskatāmā teritorija attiecināma pie otrās (vidēji sarežģītu dabas apstākļu) pakāpes. Vietām teritorijas austrumu daļā novērojamā vājo grunšu slāņu (piemēram, mineralizēto dūņu) mija ar vidēji blīvām un, iespējams, pat blīvām gruntīm, situāciju sarežģī vēl vairāk. Lai gan arī zemāk iegulošajiem slāņiem dažādās teritorijas daļās ir raksturīga biezuma un īpašību maiņa, tomēr, likumsakarīgi, pieaugot dziļumam, grunts nestspēja pakāpeniski palielinās. Par drošu dabisko pamatu var kalpot vidēji blīvas un blīvas putekļainās smiltis – Baltijas ledus ezera nogulumi un vietām Litorīnas jūras nogulumi, kas ieguļ 10-20 metru dziļumā. Jāpiebilst, ka ģeotehnisko situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī teritorijas lielākajā daļā raksturīgais ļoti augstais gruntsūdens līmenis, kas tikai kāpu joslās ir dziļāks par 1,5 m. Plānotā autoceļa projektā obligāti jāparedz apjomīgus teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus, ieskaitot meliorācijas un polderu sistēmu sakārtošanu un uzlabošanu. Tikmēr pētītās teritorijas DA un ZR, kur tieši zem zemes virsas (kāpu rajonos) ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis, pārsvarā ir celtniecībai labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi apstākļi. Tur 3-10 m dziļumā ieguļ mainīga biezuma limnoglaciāli baseina nogulumi – blīva, putekļaina smilts, daudzviet ar lielu mālaino daļiņu saturu, vietām slāņojas ar putekļainu mālsmilti, smilšmālu, retāk mālu. Kāpu rajonos celtniecības apstākļus uzlabo arī pietiekoši zemais gruntsūdens līmenis, kas ir robežās no 1,5 līdz 3 m. Jāpiezīmē, ka vietām teritorijas ziemeļu daļā eolie nogulumi ir „uzpūsti” virsū vājiem grunšu slāņiem – senās Babītes lagūnas limniskajiem un purvu nogulumiem. Ar plānoto autoceļu saistītajā teritorijā nav paaugstināta ģeoloģiskā riska nogabalu. To nosaka mūsdienu ģeoloģisko procesu (eksodinamisko) vājā aktivitāte. Tādi procesi kā upju ģeoloģiskā darbība (fluviālā litomorfoģenēze), noslīdeņi un nogruvumi (nogāžu procesi), deflācija un kāpu jaunveidošanās (eolie procesi), ar pazemes ūdeņu ģeoloģisko darbību saitīti procesi (karsts un sufozija), kā arī gravu veidošanās nav attīstīti tādā apmērā, lai ietekmētu objektu. Šādi apstākļi izveidojušies pateicoties ļoti līdzenajam reljefam (vietām sastopamo kāpu nogāzes ir relatīvi lēzenas), gruntsūdens līmenis gandrīz visā teritorijā ir samērā augsts un ļoti līdzīgs, bet karbonātiskie devona nogulumieži ieguļ relatīvi dziļi. Tomēr teritorijai ir raksturīga pārpurvošanās, kas daudzviet ir attīstīta teritorijas zemākajās daļās pie ceļu uzbērumiem (traucēta drenāža), uz kāpu un bijušās Babītes lagūnas robežas, starpkāpu ieplakās un reljefa pazeminājumos starp dažādu ģenerāciju kāpu grēdām. Tuvākais objekts ārpus plānotā autoceļa teritorijas, kurā aktīvi norit mūsdienu ģeoloģiskie procesi, ir Lielupes kreisais meandrs (līkums) pie Vārnukroga. Tā ārmala, pateicoties sānerozijai, pārvietojas austrumu virzienā, lēnām noskalojot seno kāpu reljefu. Ņemot vērā, ka meandra attīstība notiek ļoti lēni un tas atrodas vairāk nekā kilometra attālumā no tuvākā trases varianta, tas nav uzskatāms par risku. “Eiroprojekts”, 2010 57
Page 1 and 2:
Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 3 and 4:
Page 5 and 6: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 55: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...