Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)
tiem augstu risku tikt notriektiem ar automašīnām. Savukārt, vietās, kur šādas
koku/krūmu rindas krustojas ar autoceļiem, iespējamas vietas, kur sikspārņi autoceļu
šķērso, tādējādi pieaugot sadursmju riskam, ja jāšķērso plata šoseja. Pārlidošanas vietas
visticamāk sagaidāmas arī vietās, kur vistuvāk pienāk divu meža masīvu malas, kuras
savā starpā šķir klajums. Būtiskas sikspārņu pārvietošanās trases ir arī pa ūdensceļiem,
tāpēc no aizsardzības viedokļa svarīgi objekti ir tilti. Tiltu tuvumā bieži vien ir augstāks
kukaiņu blīvums, līdz ar to novērojama arī sikspārņu koncentrēšanās. Tāpēc tiltu tuvumā
un uz tiem ir ļoti nevēlams apgaismojums; ja bez tā drošības apsvērumu dēļ nevar iztikt,
jāuzstāda stingri fokusētas lampas, kas apgaismo tikai brauktuves un ietves, bet praktiski
neizgaismo teritoriju ārpus tilta robežām.
Aukstās naktīs daļa sikspārņu sugu no ielu/autoceļu apgaismojuma lampām gūst
zināmu labumu, jo pie tām koncentrējas kukaiņi. Tomēr vairums sikspārņu sugu, to skaitā
arī retākās no mūsu sugām, ne tikai neizmanto ielu apgaismojumu, bet strikti no tā
izvairās. Tādējādi apgaismojuma uzstādīšana sikspārņu izmantoto pārvietošanās trašu
tuvumā kopumā ir nevēlama un vēlams izmantot sikspārņiem mazāk kaitīgus risinājumus
(fokusētas un/vai mazākas intensitātes, vairāk sarkanas gaismas lampas u.tml.) vietās, kur
bez šī apgaismojuma nevar iztikt.
Informācija par sikspārņu sugu sastopamību pētāmajā teritorijā
Pārbaudot eksperta rīcībā esošo sikspārņu novērojumu datu bāzi (dati līdz
apmēram 2000. gadam), netika atrasts neviens ieraksts, kas attiecas uz pētāmo teritoriju
(tajā vispār nav veikta sikspārņu izpēte). Pēc 2000. gada arī zināms tikai viens sikspārņu
gadījuma novērojums 2008. gada jūlijā, kad LU doktorante Ineta Kalniņa virs Rātsupītes
ielas pie LU BMC novēroja barojamies ziemeļu sikspārni. Tuvākās zināmās lielākās
sikspārņu atradnes, kuras teorētiski netieši varētu ietekmēt Ziemeļu koridora izbūve, ir
ziemošanas vietas Daugavas grīvas fortos (Daugavgrīvas cietoksnis, Komētforts). Šajās
vietās tiek veiktas regulāras monitoringa uzskaites. Ziemošanas vietās konstatētas piecas
sikspārņu sugas: ziemeļu sikspārnis, brūnais garausainis Plecotus auritus un trīs
naktssikspārņu Myotis ģints sugas – ūdeņu naktssikspārnis M. daubentonii, dīķa
naktssikspārnis M dasycneme un Branta naktssikspārnis M. brandtii. Daugavas grīvas
nocietinājumi (kopā ar Mangaļsalas fortiem) ir otrā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta
Latvijā.
Ainavas un biotopu novērtējums pētāmajā teritorijā
Posmā no Daugavas līdz Lielajai muižai plānotās trase šķērso atklātas un
sikspārņiem kopumā nepiemērotas ainavas Spilves lidlauka dienvidu daļā. Šajā posmā
vienīgā sikspārņiem potenciāli nozīmīgā vieta ir Spilves grāvis – iespējama pārvietošanās
trase un barošanās biotops. Sasniedzot mežmalu, trase sadalās trīs iespējamos variantos.
2. variants pagriežas vairāk uz ziemeļiem un līdz trases variantu atkal apvienošanās vietai
pie Liepezera iet pa atklātām ainavām (pļavām), divās vietās šķērsojot Hapaka grāvi un
citus platus grāvjus, kuri ir potenciālas sikspārņu pārvietošanās trases pāri klajumiem, kā
arī potenciālas barošanās vietas. Šajā variantā trase iet arī tuvu potenciālai sikspārņu
barošanās vietai: nelielam dīķim – Hapaka grāvja paplašinājumam – pie LU
“Eiroprojekts”, 2010 87