Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
Teritorijā nav izteiktas ūdensšķirtnes starp Daugavas un Lielupes lielbaseiniem, jo<br />
tos abus it kā savieno ļoti zemais un daudzkārt pieminētais Babītes senās lagūnas<br />
pazeminājums.<br />
Hapaka grāvja, kurš <strong>uz</strong>skatāms par nozīmīgāko hidroloģisko objektu plānotā<br />
objekta kontekstā, noteci veido sniega kušanas ūdeņi (35-45 %), nokrišņi (45-60 %) un<br />
pieplūde no gruntsūdeņiem (līdz 10 %). Noteces minimums raksturīgs augustam un<br />
februārim, taču no gada <strong>uz</strong> gadu var būt ļoti mainīgs. Pavasara palu periods parasti sākas<br />
marta vidū un ilgst līdz aprīļa vidum.<br />
Ņemot vērā to, ka plānotā trase ilgstoši virzās paralēli Hapaka grāvja augštecei,<br />
virszemes ūdens galvenā plūsma šajā posmā ir subperpendikulāra trasei. Teritorijā<br />
ierīkoto meliorācijas grāvju tīkls ir visai sarežģīts. Daudzviet to kopējais vērsums arī ir<br />
subperpendikulārs plānotajai trasei.<br />
Plānotās trases sākumposms, kas atrodas spilves pļavās un posmā līdz Kleistu<br />
sūkņu stacijai, atrodas plūdu ar 5-10 % varbūtību riska zonā. Applūšanas risks ir saistīs ar<br />
vēj<strong>uz</strong>plūdiem, kad ūdens no Rīgas līča spēcīgu un ilgstošu ZR un R virziena vēju<br />
gadījumā tiek „dzīts” Daugavā.<br />
Kā jau iepriekš tika norādīts, lielā daļā ar plānoto autoceļu saistītās teritorijas<br />
gruntsūdens līmenis, virszemes notece un hidroloģiskais režīms kopumā tiek regulēts ļoti<br />
ievērojamā apjomā. Tas nozīmē, ka šajā nodaļā aprakstītais realizējas pie nosacījuma, ka<br />
sazarotā un komplicētā meliorācijas sistēma tiek <strong>uz</strong>turēta atbilstošā kārtībā un saglabā<br />
funkcionalitāti.<br />
3.3.3. Teritorijas dabīgās drenāžas un meliorācijas sistēmas<br />
Plānotās trases saistītajai teritorijai ir raksturīga ļoti plaša meliorācijas sistēmu<br />
izmantošana gan virszemes ūdens novadīšanā, gan gruntsūdens līmeņa pazemināšanā.<br />
Grāvju, polderu un sūkņu staciju izbūve ir būtiski ietekmējusi dabisko ūdens noteci.<br />
Meliorācijas darbi ir aptvēruši visu zemo teritoriju starp Babītes ezeru rietumos, Babītes<br />
seno lagūnu norobežojošo pāržmaugu (ar kāpu reljefu) ziemeļos, Litorīnas jūras pirmās<br />
transgresijas laika krasta kāpu reljefu (Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda) dienvidos un<br />
Daugavu austrumos.<br />
1938. gadā ir ierīkots tā saucamais Babītes polderis ~1579 ha platībā, kura ZA<br />
galā Jūrmalas apvedceļam tiks pieslēgts plānotais autoceļš. Babītes polderis bija viens no<br />
pirmajiem šāda veida objektiem Latvijā. Polderis <strong>uz</strong>būvēts, ņemot vērā, ka maksimālais<br />
virszemes ūdens līmenis var sasniegt 2,3 m vjl. (1 reizi 100 gados). Kopējais poldera<br />
aizsargdambju garums ir 10,6 kilometri.<br />
Plānotās trases visu variantu ievērojama daļa atrodas apkārtnes hipsometriski<br />
zemākajā vietā, turklāt vairākkārt tiek šķērsoti zemju nosusināšanai ierīkoti novadgrāvji,<br />
“Eiroprojekts”, 2010 50
Change language