Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
Upes<br />
Teritorijā ietilpst Lāčupīte. Tās mazāk pārveidotie posmi atrodas poligonā F.1.-46.<br />
Hapaka grāvis ir nozīmīga ūdenstece, kas veidojusies meliorācijas sistēmai pievienojot<br />
regulētus Rātsupītes posmus. Upes ir nozīmīgas vienības bioloģiskās daudzveidības<br />
saglabāšanā gan kā dzīvotnes, gan kā sugu migrācijas ceļi, kā arī mikroklimata<br />
veidotājas.<br />
Pļavas<br />
Plānotās darbības ietekmes zonā sastopamas sausas, mēreni mitras, mitras, slapjas<br />
un ruderalizētas pļavas. Kopumā vērtējot pētāmās teritorijas pļavu biotopus, vērtīgākās<br />
no tām ir pļavu komplekss Spilves lidlauka teritorijā (poligons E.2.-2).<br />
Pļavas ir ekosistēmas, kurās augu segu veido daudzgadīgi, galvenokārt<br />
mezofītiski lakstaugi. Savdabīgā pļavu veģetācija un bagātīgais sugu sastāvs ir veidojas<br />
ilgā laika posmā galvenokārt regulāras ganīšanas un pļaušanas ietekmē, tādēļ pļavu<br />
pastāvēšana pilnībā atkarīga no cilvēka darbības. Pilsētas apstākļos, sugām bagātus<br />
dabisko pļavu biotopus, neīstenojot piemērotus apsaimniekošanas pasākumus saglabāt ir<br />
ļoti grūti.<br />
Sausas pļavas sastopamas nelielās platībās, galvenokārt kā mežu lauces vai<br />
kontaktjoslā ar mežu. Atsevišķās vietās sauso pļavu biotopu fragmenti veidojas,<br />
mainoties veģetācijas sastāvam neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju (atmatu) reljefa<br />
paaugstinājumos, kur ir laba ūdens notece (piemēram, poligons E.2.-3). Apsekotajā<br />
teritorijā sastopamo sauso pļavu bioloģiskā vērtība nav augsta, indikatorsugu skaits tajās<br />
ir neliels. Starp konstatētajām indikatorsugām ir gaiļbiksīte, dzirkstelīte, kodīgais laimiņš<br />
un mārsili. Sausām pļavām raksturīgas augu sabiedrības veidojas saulainās mežmalās, gar<br />
ceļu malām, apaugot granšainiem vai smilšainiem substrātiem. Nelielo aizņemto platību<br />
dēļ šī <strong>darba</strong> ietvaros sauso pļavu platības nav tik nozīmīgas, lai tās izdalītu kā kartējamas<br />
vienības.<br />
Mēreni mitras pļavas parasti veidojas līdzenumos un ir Rīgas pilsētas Kurzemes<br />
rajonā sugām bagātākie dabisko zālāju biotopi. Pļavās sastopama parastā kamolzāle,<br />
a<strong>uz</strong>enes, pļavas timotiņš, ziemeļu madara, baltā madara, šaurlapu ceļteka, mārsmilga,<br />
purva gandrene un pļavas dzelzene (poligons E.2.-2).<br />
Sugām bagātākās un botāniski vērtīgākās pļavas atrodas Spilves lidlauka<br />
teritorijas rietumu malā, kur izveidojušās dabisku pļavu biotopiem atbilstošas platības ar<br />
neielabotu pļavu indikatorsugām (18. attēls) – ziemeļu madaru, parasto trīseni, purva<br />
gandreni, klinšu noragu un vidējo ceļteku. Šeit augšanas apstākļi izveidojušies piemēroti<br />
arī dažu īpaši aizsargājamo augu sugu eksistencei – izklaidus sastopamas vairākas<br />
orhideju dzimtas sugas – stāvlapu dzegužpirkstīte (iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas<br />
4. kategorijā) un purva dzeg<strong>uz</strong>ene (Latvijā nav reta, bet ir iekļauta Baltijas jūras reģiona<br />
Sarkanajā grāmatā; 19. attēls). Šie biotopi ir potenciāli piemēroti arī citām retajām sugām,<br />
piemēram Baltijas dzegužpirkstītei (iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā).<br />
“Eiroprojekts”, 2010 68
Change language