Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
Ruderāli bitopi<br />
Rudreāli biotopi ir izplatītākā biotopu grupa maģistrāles izbūves un ietekmes<br />
zonā. Ruderāli biotopi ir antropogēnas izcelsmes, veidojas cilvēka ietekmētās un<br />
<strong>uz</strong>turētās teritorijās, tajās liela loma parasti ir dažādām nezāļaugu un svešzemju sugām,<br />
dārzbēgļiem. Sastopami visā pētāmajā teritorijā – tās ir vairāk vai mazāk degradētas,<br />
dažkārt stipri piesārņotas un izbradātas teritorijas.<br />
Šajā biotopu grupā ietilpst arī zālāji, kas veidojas pamestajās lauksaimniecības<br />
zemēs – atmatas un ir platības ziņa būtiski pārstāvēti. Lauksaimniecības zemju atmatas ir<br />
sugām nabadzīgas teritorijas, kuru veģetācijā galvenokārt dominē nezāļaugu sugas –<br />
parastā kamolzāle (25. attēls), pļavas timotiņš un dziedniecības pienene. Parasti bagātīgi<br />
sastopams ir arī parastais pelašķis, lielā smilga, jānīši, tīruma usne, lauku vībotne u.c.<br />
25. attēls. Lauksaimniecības zemes atmata pie<br />
Kapeniekiem (foto: I. Silamiķele)<br />
Šādi biotopi parasti ir sugām nabadzīgi un vienveidīgi, tomēr laika gaitā tajos<br />
fragmentāri ieviešas dabisko pļavu sugas, <strong>uz</strong>labojot zālāja struktūru un palielinot tā<br />
bioloģisko vērtību. Lielie bijušo lauksaimniecības zemju masīvi Rīgas pilsētas teritorijā ir<br />
nozīmīgas putnu dzīvotnes. Ilgstoši neapstrādātas, zālāju teritorijas degradējas,<br />
pārkrūmojoties vai aizaugot ar slotiņu ciesu un niedrēm, tajās izplatās Latvijā par<br />
invazīvu atzītā augu suga – kanādas zeltgalvīte. Daļa atmatu platību tiek apbūvētas.<br />
Lielākās viendabīgas vienlaidus atmatu platības atrodas abpus autoceļam A10<br />
(Rīga-Ventspils). Veģetācijā šeit dominē parastā kamolzāle, bieži sastopama arī blīvā<br />
skābene, meža suņuburkšķis un tīrumu usne. Arī šeit ieviešas Kanādas zeltgalvīte.<br />
Meliorācijas grāvju malas ir apaugušas ar krūmājiem un bērziem. Grāvjos vērojama<br />
bebru darbība.<br />
Jaunākās atmatās veģetācija ir nesaslēgusies, bieži sastopams ir tīruma āboliņš,<br />
parastā vīrcele, dziedniecības pelašķis, skābenes un ložņu vārpata.<br />
Atsevišķas zālāju platības tiek izmantotas zirgu ganībām (K.1.-1 poligonā pie<br />
Piņķiem, pie Beberbeķiem).<br />
Nezālienes veidojas nesen pamestos un neapstrādātos tīrumos (piemēram,<br />
pamestajā tīrumā K.1.-2 poligona austrumu malā) un ir ar mainīgu un īpaši nestabilu<br />
“Eiroprojekts”, 2010 78
Change language