Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
armējošus ģeosintētiskos materiālus vai pielietojot speciālas saistvielas (cementu, kaļķi,<br />
ģipsi), kas veicina grunts stabilizāciju.<br />
Ierakumos iegūto grunti un nostumto augsni būvniecības laikā paredzēts izmantot<br />
atkārtoti. Iegūto derīgo grunti paredzēts izmantot autoceļa <strong>uz</strong>bēruma veidošanā, lai<br />
samazinātu pievedamās grunts apjomu. Nojaucamo autoceļu segu konstrukciju materiālus<br />
arī ir iespējams atkārtoti izmantot autoceļa <strong>uz</strong>bēruma izbūvē. Iegūto augsni paredzēts<br />
izmantot autoceļa nogāžu nostiprināšanai un teritoriju rekultivācijai.<br />
Zemes klātnes izbūve prasīs lielu pievedamo materiālu apjomu, jo daudzās vietās,<br />
it īpaši 2. varianta gadījumā, ir konstatētas vājas nestspējas gruntis vairāku metru<br />
biezumā, turklāt autoceļš tiek veidots <strong>uz</strong>bērumā gandrīz visā tā garumā sarežģītās<br />
hidroloģiskās situācijas dēļ.<br />
Virs zemes klātnes tiek veikta salturīgā (drenējošā) slāņa izbūve. Šī slāņa izbūve<br />
veicama no rupjgraudainas smilts ar normālām drenējošām īpašībām (K f >1 m/dnn.).<br />
Iespējamās būvmateriālu ieguves vietas apkopotas 9. tabulā.<br />
9. tabula. Potenciālās grunts un smilts ieguves vietas<br />
Iegūstamais<br />
materiāls<br />
Atradnes<br />
nosaukums<br />
Atradnes<br />
atrašanās vieta<br />
Apjoms,<br />
tūkst. m 3<br />
Attālums līdz<br />
būvobjektam, km<br />
Smilts<br />
Babītes nov. 1040<br />
(K f =1,3÷4,75) Meža takas<br />
Salas pag.<br />
Grunts<br />
430<br />
21<br />
Smilts<br />
Mārupes nov.<br />
Ežiņi<br />
(K f =1÷3)<br />
pie Tīraines<br />
300 18<br />
Smilts (K f ≈1) Dardedzes<br />
Mārupes nov.<br />
Jaunmārupe<br />
100 15<br />
Ņemot vērā lielos nepieciešamos pievedamo būvmateriālu apjomus, ir izskatāmi<br />
varianti materiālus iegūt no tuvumā esošo upju gultnēm. Tiek paredzēta pieejas kanāla<br />
rekonstrukcija kuģu ienākšanai Rīgas ostā. Šī projekta ietvaros tiks veikta kuģu ceļa<br />
padziļināšana Daugavā no izejas bojas līdz piestātnei KS-34. Padziļināšanas darbu gaitā<br />
varētu iegūt smilti aptuveni 12 milj. m 3 apjomā. Paredzamais smilts filtrācijas koeficents<br />
– 0,5÷8 m/dnn. Vēl kā variants noteikti būtu izskatāma Buļļupes un Lielupes gultnes<br />
tīrīšana-padziļināšana. Šo variantu realizācijai jāveic precīzāka iespējamo ieguves apjomu<br />
aplēse un kvalitātes izpēte.<br />
Ceļa segas pamatu izbūvei tiek izmantotas kalnu iežu (dolomīts, granīts, diabāzs<br />
u.c.) šķembas un to maisījumi. Paredzams, ka autoceļu izbūvē tiks izmantotas dolomīta<br />
un granīta šķembu izstrādājumi. Dolomīta šķembas ir iegūstamas Latvijā, bet to kvalitāte<br />
ir zema. Tuvākās apzinātās atradnes ir Salaspils novadā (Saulkalne) un Ropažu novadā<br />
(Kalnieši), taču šajās atradnēs iegūstamās dolomīta šķembas ir zemas kvalitātes, tāpēc tās<br />
būtu pielietojamas tikai vietējo ceļu būvniecībā, kur paredzamās satiksmes slodzes ir<br />
nelielas. Autoceļu specifikācijām atbilstošas, autoceļa pamattrases izbūvei piemērotas<br />
“Eiroprojekts”, 2010 109