Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />
ķērās pie sirds nekā prāvais zaudējums, ko viņš sedza,<br />
ne ļauna vārda neteikdams. No šo svētku ieguvuma<br />
stipri mantoja turpmākie Kurzemes brīvlaišanas <strong>svētki</strong>;<br />
kori un orķestri bija apraduši pulcēties mazajā hercogu<br />
pilsētiņā, dziesma tur neapklusa daudz gadus no vietas<br />
—• un dziesma un tautas apziņa ar laiku bija tapusi<br />
par patiesiem sinonīmiem.<br />
Piektie <strong>svētki</strong> jau notika zem manāmi citas zvaigz-.<br />
nes. Pēterpilī, tanīs senajos laikos, bija kāds bagāts<br />
latvietis, kas zināmās dienās teica savam kučieram:<br />
Jāni, šodien tu nesēdies uz bukas, bet pie manis vāģos<br />
iekšā: mēs braucam uz «Palme», uz latviešu biedrību.<br />
Žēl, ka esmu aizmirsis šā goda vīra vārdu; vēsturei<br />
vajadzētu to uzglabāt. — Trešajos, pat vēl ceturtajos<br />
svētkos vēl nebija ne kunga, ne kalpa — sapratās<br />
latvietis ar latvieti. Piektajos svētkos vairs nē; bija<br />
Latvijā jau sākusies iekšējā šķiru politika, dalot zemi<br />
divos lēģeros — labajos un kreisajos, kas savā starpā<br />
vairs nespēja sadziedaties. Tas izpaudās vispirms dziedātāju<br />
skaitā, kas salīdzinājot ar diviem iepriekšējiem<br />
<strong>svētki</strong>em, stipri sašļuka; izpaudās tas arī svētku noslēgumā,<br />
kad, pēc stipriem traucējumiem kopmielastā,<br />
runās no tribīnes pacilātības vietā atskanēja nesaprātība,<br />
sīkumība, maziskums dažnedažādākos variantos.<br />
Kur bija palicis, cik ātri bija aizmirsts trešo svētku<br />
entuziasms — — — Bet neapšaubāmi pozitīvu ieguvumu<br />
deva šie <strong>svētki</strong> mākslas ziņā. Repertuārs bija<br />
Rīga pieskaitāma vecākām pilsētām Eiropā. Viņa<br />
pazīstama ar savu vispusējo kultūru un mākslas tradīcijām.<br />
Agrākos laikos Rīgā darbojušies tādi slaveni<br />
diriģenti, kā Richards Vāgners, Otto Loze, Bruno Valters,<br />
vēlākā laikā Georgs Šnēfogts un Emīls Kupers.<br />
Savā laikā no Rīgas nākuši trīs lieli dziedoņi: Jadlovkers,<br />
Joerns un Švarcs, kuru slavenie vārdi bij plaši<br />
Rīgas skals no Daugavas.<br />
atsvaidzināts, ievērotas tikkai tikdaudz svešvalodas<br />
dziesmas, cik to prasījp oficiālie noteikumi. Tie <strong>svētki</strong><br />
tika arī pirmo reizi sagatavoti iepriekšējos rajonu mēģinājumos;<br />
gan ne tādā mērā kā mūsu tagadējos svētkos,<br />
bet tomēr tiktāl, ka kopmēģinājumi uz svētku<br />
estrādes prasīja samērā loti maz laika un pūles, dodot<br />
vairāk nekā tikai apmierinošus rezultātus. Tomēr no<br />
šiem <strong>svētki</strong>em šķīrāmies baigu jautājumu uz lūpām:<br />
kad atkal piedzīvosim vispārējus dziesmusvētkus?<br />
Un mēs tos piedzīvojām. Gan cena tiem bija neatlīdzināma,<br />
nežēlīga: mēs tos iekarojām —•• ar zobenu<br />
un ar asarām, posts un drupas likās to pirmais ievadījums:<br />
bet mēs nebūtu latvieši, ja būtu ļāvuši šinī<br />
šausmu laikā mirt mūsu dziesmai. Tā atskanēja itkā<br />
jaunā pasaulē: sākumā nedroša, vēl ticībā uz sevi nepaļaudamas;<br />
tad skaļāk — skaļāk —• līdz visu un visus<br />
no jauna aizrāva sev līdz. Es teiktu: ka trešajos dziesmusvētkos,<br />
svētītās piemiņas dziesmusvētkos. Glabāsim,<br />
sargāsim tagad mūsu jauniekaŗoto, dārgo mantu;<br />
gādāsim par to, lai šo mantu no jauna nesadrupina sīkmanība,<br />
maziskums — tāpat kā piektajos dziesmusvētkos.<br />
Brīnumvara slēpjas mūsu vienotā dziesmā. «Ein<br />
politisch Lied — ein garstig Lied». Ja gan. Bet vai<br />
tad politiskā dziesma patiesi tagad būtu mūsu vienīgā?<br />
Klausāties kā mūsu senči dziedājuši, pie vistīrākā, visdzestrākā<br />
avota. — Latvji, atdzimstat latvju dziesmā!<br />
J. Wihtols.<br />
pazīstami visā Vakareiropā un Amerikā. Rīgā veidojusies<br />
arī latvju mūzikas dzīve. No septiņiem latvju<br />
vispārējiem dziesmu <strong>svētki</strong>em, seši notikuši Rīgā, kas<br />
ap sevi pulcināja korus no visām Latvijas malām. Rīgā<br />
koncentrēta visa latvju mūzikas . dzīve un še notiek<br />
lielā latvju mākslas diena — mūsu septītie vispārējie<br />
dziesmu <strong>svētki</strong>.<br />
Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas iela 18, taļr. 27477,<br />
29
Change language