22.09.2013 Views

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

Lejupielādēt - Latviešu Dziesmu svētki

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />

žu pārpildītām ielām, apmeklētājiem saplūstot gan pa<br />

lauku, ūdens un dzelzsceļiem. Bet negaidot sāka līt<br />

stiprs lietus, kas vēlāk sāka traucēt koncerta labo ..izdošanos.<br />

Svētku ēkas jumts nevarēja turēties pretī lietus<br />

gāzēm, bet kad vēlāk to nosedza ar papi, lietus nejauši<br />

apstājās. Svētku ēka bij loti plaša un tā aizņēma<br />

veselas trīs un pus pūrvietas. Svētku atklāšana notika<br />

pīkst, pus piecos un. to izdarīja Kurzemes gubernators<br />

Sverbejevs. Otrā dienā, slikta laika dēļ, koncertu vajadzēja<br />

pārcelt no rīta uz pēcpusdienu. <strong>Dziesmu</strong> karā<br />

piedalījās 22 kori un koriem piešķīra lielāku daudzumu<br />

godalgu. Vislaimīgāk izdevās trešās svētku dienas koncerts.<br />

Lietus bij apstājies un svētku ēkā saradās ap<br />

25.000 klausītāju. No izpildītām dziesmām vislielāko<br />

piekrišanu atrada J. Vītola «Beverinas dziedonis», turpretim<br />

tālu vājāk koriem padevās Jurjānu Andreja «Līgojat,<br />

līgsmojat». Ceturtā dienā bij sarīkots instrumentāli-vokāls<br />

koncerts, kurā ņēma dalību dažādi lauku orķestri<br />

un simfonijkoncerts. Bez kora dziesmām izpildīja<br />

veselu rindu orķestra kompozīciju no Jurjānu Andreja<br />

un J. Vītola. Neraugoties uz daudzām grūtībām,<br />

svētku mākslas daļa apmierināja nevien latviešu, bet<br />

arī cittautu apmeklētājus, kas nodeva visai atzinīgas<br />

atsauksmes par izpildāmo darbu atskaņojumiem.<br />

Pēc Jelgavā notikušiem sēstiem vispārējiem dziesmu<br />

<strong>svētki</strong>em, dziesmu svētku tālākā rīkošanā iestājās<br />

krīze. Sāk atskanēt revolūcijas balss, kas uz laiku<br />

dziesmu svētku lietu nobīda pie malas. Sarīkot<br />

piektos vispārējos dziesmu svētkus 1901. gadā,<br />

kad tos gribēja realizēt Pēterburgas Arrīgas dziedāšanas<br />

biedrība, cieš fiasko, jo Krievijas valdība tiem nedod<br />

vajadzīgo atļauju. Jau labāk sekmējas Rīgas latviešu<br />

biedrībai 1903. g., kad tai izdodas dabūt valdības<br />

atļauju svētku sarīkošanai 1904. g. 18., 19. un 20. jūnijā.<br />

Revolūcijai tuvojoties, šie <strong>svētki</strong> izjūk un daži<br />

mazdūšīgākie jau sāka apgalvot, ka dziesmu svētku lieta<br />

zaudēta uz visiem laikiem. Pēc vairāk gadu ilga<br />

starpbrīža, Rīgas latviešu biedrībai beidzot izdodas dabūt<br />

nepieciešamo atļauju dziesmu svētku sarīkošanai<br />

19., 20. un 21. jūnijā 1910. gadā. Rīcības komitejā nāk:<br />

Fr. Orosvalds (priekšsēdētājs), K. Ozoliņš (viņa vietnieks),<br />

A, Štrausmanis (sekretārs), O. Grīnbergs (viņa<br />

vietnieks), J. Meilands (mantzinis, par locekļiem: A,<br />

Argals, .1. Brigadērs, A. Dombrovskis, A. Grīnvalds, .1.<br />

Kalniņš, K. Kergalvis, L. Neiburgs, M. Pagasts, K.<br />

Pēkšēns, J. Virša. Ap svētku rīkošanu izaug nedibināts<br />

troksnis un netrūkst arī tādu, kas par katru cenu<br />

los gribētu izputināt. <strong>Dziesmu</strong> svētkus tomēr izdevās<br />

galu galā sarīkot, bet tie iznāca daudz šaurāki par<br />

iepriekšējiem. Bij pieteikušies 82 kori ar 2300 dziedātājiem.<br />

Svētkus gribēja rīkot Esplanādē, bet Rīgas pilsētas<br />

valde šim nolūkam Esplanādi neatļāva. Rīcības<br />

komiteja beidzot vienojās, ka dziesmu svētku ēka ceļama<br />

Stabu un Bruņinieku ielas pagarinājumā, blakus<br />

dzelzceļu centrālai preču stacijai. Par virsdiriģentiem<br />

ievēlēja prof. .1. Vītolu, Andreju un Pāvulu Jurjanus un<br />

P. Jozuusu, bet par goda diriģentiem .1. Bētiņu un J.<br />

Zīli. Trešās dienas koncertam angažēja Edinburgas<br />

simfonijorķestri, kuru papildina ar 20 stīdziniekiem.<br />

Svētku sarīkošana bij gan saistīta ar lieliem izdevu­<br />

miem, tomēr zaudējumu nebij, bet palika pat pāri 5000<br />

zelta rubļu tīra atlikuma. Pirmā svētku dienā, kad kori<br />

sāka pulcēties pie Rīgas latviešu biedrības, sāka līt,<br />

tas tomēr nevarētu izjaukt svētku gājienu. Kori, ar<br />

rīcības komiteju priekšgalā, devās gājienā uz Svētku<br />

ēku, kur tos sagaidīja A. Kalniņa ērģeļu apsveikuma mūzika.<br />

Apmeklētāju sanāca tik ļoti daudz, ka daudziem<br />

pat aptrūka vietas kur nosēsties. Pēc apsveikuma runām<br />

sekoja dziesmu karš, kur ņēma dalību 2 vīru kori<br />

un 13 jaukti kori. Sacensībai bij izvēlētas 2 dziesmas:<br />

P. Čaikovska «Leģenda» un A. Kalniņa «Imanta». Koru<br />

sacensības rezultātus paziņoja koncerta pēdējā dienā,<br />

pie kam izrādījās, ka pirmās godalgas bij piešķirtas Rīgas<br />

latviešu biedrības jauktam korim prof. J. Vītola<br />

vadībā. Pirmā svētku diena bij veltīta garīgam kon-<br />

Melngalvju nams.<br />

Viena no skaistākām un interesantākām Rīgas arctiitektūrām.<br />

Tur atrodas šejienes vecākā koncertzāle.<br />

cērtam un programmā bij uzņemtas 16 dziesmas,<br />

labāk veicās jauktiem koriem, kamēr vīru kori pārliecināja<br />

mazāk jau tāpēc vien, ka pēdējo skaits bij<br />

stipri mazāks. Izpildīja A. Jurjāna, J. Kādes, E. Melngaiļa,<br />

J. Vītola un dažas cittautu komponistu dziesmas.<br />

Otrā dienā bij ārkārtīgs klausītāju pieplūdums un daudziem<br />

bij jāaiziet no svētku laukuma biļetes nedabūjušiem.<br />

Programmā šoreiz 24 dziesmas (17 jaukt, un<br />

7 vīru korim), visi latvju komponistu darbi. Vārds dots<br />

N. Allunānam, K. Baumanim, D. un .1. Cimzem, E. Dārziņam,<br />

A. Jurjānam, P. Jurjānam, A. Kalniņam, E.<br />

Melngailim, E. Veidenbergam, J. Vītolam. <strong>Dziesmu</strong><br />

atskaņojumi padevās korekti, īpaši jauktiem koriem.<br />

Trešā svētku dienā notika instrumeritāli-vokāls koncerts,<br />

piedaloties Edinburgas simfonijorķestrim ar apm.<br />

100 mūziķiem. No orķestru kompozīcijām jāmin A.<br />

Jurjāna, «Latvju brīvlaišana», «Svētku maršs» un «Tūdaliņ,<br />

tagadiņ», A. Kalniņa simfoniska dzeja «Pie Staburaga»<br />

un .1. Vītola simfoniskais tēlojums «Līgo».<br />

Svētki izbeidzās ar lielu svētku ballii, piedaloties apm.<br />

6000 dejotājiem.<br />

Atzīmējot pirmo visp. lavju dziesmu svētku<br />

50 gadu jubileju, 1923. g. 16. un 17. jūnijā bij<br />

sarīkots «<strong>Dziesmu</strong> dienas». «<strong>Dziesmu</strong> dienu» 2 koncer-<br />

37

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!