You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />
žu pārpildītām ielām, apmeklētājiem saplūstot gan pa<br />
lauku, ūdens un dzelzsceļiem. Bet negaidot sāka līt<br />
stiprs lietus, kas vēlāk sāka traucēt koncerta labo ..izdošanos.<br />
Svētku ēkas jumts nevarēja turēties pretī lietus<br />
gāzēm, bet kad vēlāk to nosedza ar papi, lietus nejauši<br />
apstājās. Svētku ēka bij loti plaša un tā aizņēma<br />
veselas trīs un pus pūrvietas. Svētku atklāšana notika<br />
pīkst, pus piecos un. to izdarīja Kurzemes gubernators<br />
Sverbejevs. Otrā dienā, slikta laika dēļ, koncertu vajadzēja<br />
pārcelt no rīta uz pēcpusdienu. <strong>Dziesmu</strong> karā<br />
piedalījās 22 kori un koriem piešķīra lielāku daudzumu<br />
godalgu. Vislaimīgāk izdevās trešās svētku dienas koncerts.<br />
Lietus bij apstājies un svētku ēkā saradās ap<br />
25.000 klausītāju. No izpildītām dziesmām vislielāko<br />
piekrišanu atrada J. Vītola «Beverinas dziedonis», turpretim<br />
tālu vājāk koriem padevās Jurjānu Andreja «Līgojat,<br />
līgsmojat». Ceturtā dienā bij sarīkots instrumentāli-vokāls<br />
koncerts, kurā ņēma dalību dažādi lauku orķestri<br />
un simfonijkoncerts. Bez kora dziesmām izpildīja<br />
veselu rindu orķestra kompozīciju no Jurjānu Andreja<br />
un J. Vītola. Neraugoties uz daudzām grūtībām,<br />
svētku mākslas daļa apmierināja nevien latviešu, bet<br />
arī cittautu apmeklētājus, kas nodeva visai atzinīgas<br />
atsauksmes par izpildāmo darbu atskaņojumiem.<br />
Pēc Jelgavā notikušiem sēstiem vispārējiem dziesmu<br />
<strong>svētki</strong>em, dziesmu svētku tālākā rīkošanā iestājās<br />
krīze. Sāk atskanēt revolūcijas balss, kas uz laiku<br />
dziesmu svētku lietu nobīda pie malas. Sarīkot<br />
piektos vispārējos dziesmu svētkus 1901. gadā,<br />
kad tos gribēja realizēt Pēterburgas Arrīgas dziedāšanas<br />
biedrība, cieš fiasko, jo Krievijas valdība tiem nedod<br />
vajadzīgo atļauju. Jau labāk sekmējas Rīgas latviešu<br />
biedrībai 1903. g., kad tai izdodas dabūt valdības<br />
atļauju svētku sarīkošanai 1904. g. 18., 19. un 20. jūnijā.<br />
Revolūcijai tuvojoties, šie <strong>svētki</strong> izjūk un daži<br />
mazdūšīgākie jau sāka apgalvot, ka dziesmu svētku lieta<br />
zaudēta uz visiem laikiem. Pēc vairāk gadu ilga<br />
starpbrīža, Rīgas latviešu biedrībai beidzot izdodas dabūt<br />
nepieciešamo atļauju dziesmu svētku sarīkošanai<br />
19., 20. un 21. jūnijā 1910. gadā. Rīcības komitejā nāk:<br />
Fr. Orosvalds (priekšsēdētājs), K. Ozoliņš (viņa vietnieks),<br />
A, Štrausmanis (sekretārs), O. Grīnbergs (viņa<br />
vietnieks), J. Meilands (mantzinis, par locekļiem: A,<br />
Argals, .1. Brigadērs, A. Dombrovskis, A. Grīnvalds, .1.<br />
Kalniņš, K. Kergalvis, L. Neiburgs, M. Pagasts, K.<br />
Pēkšēns, J. Virša. Ap svētku rīkošanu izaug nedibināts<br />
troksnis un netrūkst arī tādu, kas par katru cenu<br />
los gribētu izputināt. <strong>Dziesmu</strong> svētkus tomēr izdevās<br />
galu galā sarīkot, bet tie iznāca daudz šaurāki par<br />
iepriekšējiem. Bij pieteikušies 82 kori ar 2300 dziedātājiem.<br />
Svētkus gribēja rīkot Esplanādē, bet Rīgas pilsētas<br />
valde šim nolūkam Esplanādi neatļāva. Rīcības<br />
komiteja beidzot vienojās, ka dziesmu svētku ēka ceļama<br />
Stabu un Bruņinieku ielas pagarinājumā, blakus<br />
dzelzceļu centrālai preču stacijai. Par virsdiriģentiem<br />
ievēlēja prof. .1. Vītolu, Andreju un Pāvulu Jurjanus un<br />
P. Jozuusu, bet par goda diriģentiem .1. Bētiņu un J.<br />
Zīli. Trešās dienas koncertam angažēja Edinburgas<br />
simfonijorķestri, kuru papildina ar 20 stīdziniekiem.<br />
Svētku sarīkošana bij gan saistīta ar lieliem izdevu<br />
miem, tomēr zaudējumu nebij, bet palika pat pāri 5000<br />
zelta rubļu tīra atlikuma. Pirmā svētku dienā, kad kori<br />
sāka pulcēties pie Rīgas latviešu biedrības, sāka līt,<br />
tas tomēr nevarētu izjaukt svētku gājienu. Kori, ar<br />
rīcības komiteju priekšgalā, devās gājienā uz Svētku<br />
ēku, kur tos sagaidīja A. Kalniņa ērģeļu apsveikuma mūzika.<br />
Apmeklētāju sanāca tik ļoti daudz, ka daudziem<br />
pat aptrūka vietas kur nosēsties. Pēc apsveikuma runām<br />
sekoja dziesmu karš, kur ņēma dalību 2 vīru kori<br />
un 13 jaukti kori. Sacensībai bij izvēlētas 2 dziesmas:<br />
P. Čaikovska «Leģenda» un A. Kalniņa «Imanta». Koru<br />
sacensības rezultātus paziņoja koncerta pēdējā dienā,<br />
pie kam izrādījās, ka pirmās godalgas bij piešķirtas Rīgas<br />
latviešu biedrības jauktam korim prof. J. Vītola<br />
vadībā. Pirmā svētku diena bij veltīta garīgam kon-<br />
Melngalvju nams.<br />
Viena no skaistākām un interesantākām Rīgas arctiitektūrām.<br />
Tur atrodas šejienes vecākā koncertzāle.<br />
cērtam un programmā bij uzņemtas 16 dziesmas,<br />
labāk veicās jauktiem koriem, kamēr vīru kori pārliecināja<br />
mazāk jau tāpēc vien, ka pēdējo skaits bij<br />
stipri mazāks. Izpildīja A. Jurjāna, J. Kādes, E. Melngaiļa,<br />
J. Vītola un dažas cittautu komponistu dziesmas.<br />
Otrā dienā bij ārkārtīgs klausītāju pieplūdums un daudziem<br />
bij jāaiziet no svētku laukuma biļetes nedabūjušiem.<br />
Programmā šoreiz 24 dziesmas (17 jaukt, un<br />
7 vīru korim), visi latvju komponistu darbi. Vārds dots<br />
N. Allunānam, K. Baumanim, D. un .1. Cimzem, E. Dārziņam,<br />
A. Jurjānam, P. Jurjānam, A. Kalniņam, E.<br />
Melngailim, E. Veidenbergam, J. Vītolam. <strong>Dziesmu</strong><br />
atskaņojumi padevās korekti, īpaši jauktiem koriem.<br />
Trešā svētku dienā notika instrumeritāli-vokāls koncerts,<br />
piedaloties Edinburgas simfonijorķestrim ar apm.<br />
100 mūziķiem. No orķestru kompozīcijām jāmin A.<br />
Jurjāna, «Latvju brīvlaišana», «Svētku maršs» un «Tūdaliņ,<br />
tagadiņ», A. Kalniņa simfoniska dzeja «Pie Staburaga»<br />
un .1. Vītola simfoniskais tēlojums «Līgo».<br />
Svētki izbeidzās ar lielu svētku ballii, piedaloties apm.<br />
6000 dejotājiem.<br />
Atzīmējot pirmo visp. lavju dziesmu svētku<br />
50 gadu jubileju, 1923. g. 16. un 17. jūnijā bij<br />
sarīkots «<strong>Dziesmu</strong> dienas». «<strong>Dziesmu</strong> dienu» 2 koncer-<br />
37
Change language