You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
42 VI!. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums.<br />
Latvju operas.<br />
Ātri uzplaukusi latvju operu literatūra. Tā sākās<br />
ar Alfr. Kalniņa melodisko, liriskā noskaņā ieturēto<br />
«B a ņ u t u», kas piedzīvoja 26 izrādes Nacionālā operā<br />
un tad negaidot nozuda no repertuāra. To atliek tikai<br />
nožēlot un jācer, ka tuvākā nākotnē šī opera ieņems<br />
pelnīto vietu Nacionālās operas repertuārā. Tai sekoja<br />
Jāņa Mediņa «Uguns un Nakts», kas savā<br />
laikā piedzīvoja stipri lielu izrāžu skaitu, ja atmiņa neviļ,<br />
tad tuvu pie pussimta. Arī šīs operas tagad nava<br />
repertuārā. Tā ir nenormāla parādība un neliecina par<br />
latvju pašcieņu. Mēs esam gatavi Nac. operā visu ko<br />
palaist vaļā, bet latvju origināloperas arvien vēl atrodas<br />
pabērnu lomā. Ir pēdējais laiks «Uguns un Nakts»<br />
no jauna uzņemt repertuārā, sevišķi vēl tāpēc, ka Mediņš<br />
to pārstrādājis un centies padarīt to vēl pievilcīgāku.<br />
Nacionālais teātris, kur dziesmu svētku laika notiks<br />
ia.raues.<br />
Daudz simpātisku īpašību bij arī Jāņa Mediņa<br />
«Dieviem un cilvēkiem», kas tāpat nolikta<br />
aizmirstībā. Nav šaubu, ka tagadējo dziedoņu izpildījumā<br />
šī opera atrastu daudz cienītāju. Laimīgāki veicies<br />
Jāņa Mediņa «Sprīdītim», kas vēl šad, tad svētku<br />
laikā parādās repertuārā. Mediņa trīs operās daudz<br />
glītu melodisku dziedājumu, kuri ietērpti krāsu bagātā<br />
orķestra pavadījumā. Mediņš jūt operas stīlu un skatuves<br />
mūzikas iespējamības. Mazāk laimējās A, Kalniņa<br />
«Saliniekiem», kas pēc nedaudz izrādēm nozuda<br />
no skatuves un kas aiz dramatiskas darbības trūkuma,<br />
palika publikas nesaprasta. Citādi veicas Jāzepam Mediņam<br />
ar «Vaideloti», ko sākot jau ar pirmo izrādi<br />
publika uzņēma loti atsaucīgi. Vaidelotes melodiskie<br />
dziedājumi, košais orķestra veidojums, skanīgie kori uii<br />
dzīvā dramatiskā darbība, ir īpašības, kas šai operai nodrošināja<br />
klausītāju simpātijas. Bez minētām operām<br />
jāmin Aleksandra Valles «Ragana», kura<br />
jau pabeigta pirms vairākiem gadiem, bet par nožēlošanu<br />
vēl līdz šim nav piedzīvojusi savu pirmuzvedumu.<br />
Cik bijusi izdevība ar to iepazīties, no atsevišķiem fragmentiem,<br />
tad Valles «Ragana» pelna, ka to uzņemtu<br />
Nacionālās operas repertuārā. Bez tam divas operas<br />
portfelī atrodas komponistam Kārlim Martinovskim un<br />
tās saucās: «Baltās dienas» un «Dzintarzeme». Nopietnu<br />
interesi var modināt Jāņa Kalniņa jaunā opera<br />
«Lolitas brīnumputns», kuru komponists doma<br />
visā drīzumā pabeigt. Jādomā, ka tas būs jauns<br />
vērtīgs ieguvums.<br />
Ballets.<br />
Par balleta mūziku interesējušies vairāki mūsu<br />
komponisti, bet reālāki ieguvumi šinī nozarē nav sasniegti.<br />
J. Vītols gan komponējis balleta mūziku.<br />
«Dārgakmeņi», bet tā velkas tikai dažas minūtes<br />
un nav domāta lielākam uzvedumam. Pirms vairākiem<br />
gadiem E. Melngailis iesāka komponēt liela apmēra<br />
balletu «Turaidas roze» un pabeidza vese-<br />
.'us divus cēlienus klavierizvilkumā. Dažādi nelabvēlīgi<br />
apstākļi nelāva Melngailim uzsākto balletu pabeigt<br />
un vēlākā laikā viņa mūzika nav uz priekšu pavirzījusies.<br />
Tie, kas Melngaiļa balleta mūziku dzirdējuši spēlējam<br />
no paša komponista, klavieru atskaņojumā, tie<br />
zin, ka «Turaidas roze» daudz vērtīgas un interesantas<br />
mūzikas, kas pilnā mērā var saistīt klausītāju uzmanību.<br />
Cerēsim, ka šis ballets reiz tomēr tiks pabeigts un<br />
tas redzēs arī rampas gaismu. Zināmi nodomi bez šaubām<br />
bijuši arī Alfrēdam Kalniņam, kurš komponējis plašākā<br />
apmērā balleta švīti. Minētai mūzikai deju ritma<br />
nava un ko šinī virzienā Kalniņš domā tālāk darīt, tas<br />
pagaidām nav zināms. Pirms kāda laika Jānis Mediņš<br />
stājies pie balleta komponēšanas. , Cik zināms, tad<br />
libreto šim ballctam uzrakstījis agrākais Nac. operas<br />
balletmeistars Komisārs un tas domāts trīs cēlienos,<br />
piecās ainās. Pirmais cēliens esot jau uzrakstīts un tas<br />
saistot uzmanību ar savām daudzām melodiskām dejām.<br />
Tas ir liela apmēra ballets, kas pildīs veselu vakaru.<br />
Latvju balletu jau sen visi gaida ar lielu interesi<br />
(iii var notikt, ka viņa pirmuzvedumu jau piedzīvojam<br />
nākamā sezonā.<br />
Kora dziesmas.<br />
Latvju mūzikā visbagātākā literatūra ir kora dziesmai.<br />
Šī ir arī visvecākā mūzikas nozare latvju skaņu<br />
mākslā un viņa ir visvairāk izplatīta Latvijā. Mūsu<br />
daudzie kori, kuri jau darbojās vairāk • kā pussimts gadu,<br />
latvju dziesmas skandinādami, par tām sajūsminājušies<br />
paši un sajūsminājuši arī citus. Latvju pirmie<br />
dziesmu komponisti bij .1. un D. C i m z e s un B a um<br />
a ņ u Kārlis. No pirmajiem dzirdam vēl skandinām<br />
tikai viņu harmonizētās tautas dziesmas, no pēdējā<br />
«Valsts himnu» un «Trimpalu», kamēr pārējie jau nogrimuši<br />
aizmirstībā. Citādi tas ir ar Jurjānu A nd<br />
ē j a dziesmām, no kurām dažas pārgājušas tautas<br />
mutē. Loti plašu atbalsi atradušas J. Vītola kora<br />
dziesmas, starp kurām ir vesela rinda īstu šedevru.<br />
Vītola dziesmas tiek dziedātas daudz, viņas nekad neapnīk<br />
un tās dzird skandinām vienmēr no jauna. Tas<br />
notiek nevien ar viņa agrāk komponētām dziesmām, bet<br />
arī ar vēlāk uzrakstītiem darbiem. Mazāk piekrišanu<br />
atradušas A, Kalniņa dziesmas, no kurām tikai nedaudzām<br />
laimējies iegūt pilsoņu tiesības, aiz šo kompo-
Change language