You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VII. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums. 41<br />
Latvju mūzikas pirmsākums meklējams mūsu tautas<br />
dziesmās, sirmā senatnē, par kuru, par nožēlošanu<br />
mums trūkst noteiktu zinu. Bagātīgie tautas dziesmu<br />
meldiņu krājumi, kas vēl tagad uzglabājušies tautā,<br />
liecina, ka latvji jau no seniem laikiem loti mīlējuši mūziku<br />
un dziesmas un tai veltījuši visas savas labākās<br />
jūtas. Ar mūsu tautas dziesmu meldijām J. un D. Cimzes<br />
hermonizācijā, savu darbību uzsāka daudzi jaundibinātie<br />
latvju kori. Kad mums sāka rasties sava instrumentālā<br />
mūzika, arī tad Jurjānu Andrejs un J. Vītols<br />
meklēja latvju tautas dziesmu apcirkņos nepieciešamo<br />
materiālu. No visiem mūsu komponistiem latvju<br />
tautas dziesmai vistuvāk piegājis un to izpratis Emīlis<br />
Melngailis, kura apstrādājumi koriem ir bijuši un paliks<br />
neizsmeļams avots uz ilgiem laikiem. Latvju tautas<br />
dziesmu meldijas, samērā mūsu komponisti vēl maz izmantojuši<br />
un tās gaida, ka viņām reiz pienāks laiks<br />
un tās piedzīvos savu īsto augšāmcelšanos. Latvju simfoniskā<br />
mūzikā un operā mūsu tautas dziesmas vēl maz<br />
izmantotas, bet jādomā, ka reiz pienāks laiks un arī<br />
še viņas ieraudzīs īsto saules gaismu. Na.v domājama<br />
īsta latvju opera, kur pirmā vietā lai nebūtu latvju tautas<br />
dziesmu motīvi, kuriem jāatrod plaša izskaņa komponista<br />
fantāzijā un vielas daudzpusīgā techniskā apstrādājamā.<br />
Simfoniskā mūzika.<br />
Latvju simfoniskā mūzika sākas ar Jurjānu<br />
Andreju, kurš labprāt komponēja orķestriem un sajuta<br />
orķestra mūzikas stila īpatnību. Jurjānu Andrejam<br />
tomēr nebij laime biežāk dzirdēt savu mūziku atskaņojam<br />
un ja to arī kādreiz spēlēja, izpildījums ne katru<br />
reizi bij priekšzīmīgs. Citos, labvēlīgākos apstākļos<br />
mēs būtu sagaidījuši no Jurjānu Andreja varbūt, vairāk<br />
orķestra darbus. Daudz plaša apmēra orķestra darbus<br />
uzrakstījis J. Vītols. Viņa pirmā orķestra kompozīcija<br />
«Līgo <strong>svētki</strong>» parādās kā ļoti gatavs darbs ar bagātu<br />
technisku izstrādājumu un košu instrumentāciju.<br />
Arī turpmākos Vītola darbos «Sprīdītī», «Dramatiskā<br />
uvertīrā», «Septiņās tautas dziesmās», Karaļa Brusabārdas»<br />
mūzikā, bet īpaši viņa pēdējos gados komponētos<br />
«Dārgakmeņos» bagātīgi izpaužas šīs viņa krietnās<br />
īpašības. Latvju simfoniskā mūzika ievērojami pieaugusi<br />
taisni pēdējos desmit gados.<br />
Pēc Jāzepa M e d i ņ a vērtīgām orķestra kompozīcijām<br />
jāmin daudzie Jāņa M e d i ņ a simfoniskie<br />
darbi, kur izpaužas izteiksmes spēkā dažādība un<br />
instrumentācijas daudzkrāsainība. Viņa «Imanta», «Zilais<br />
kalns», 2 svītas un operu savirknējumi ir darbi,<br />
kas mūsu simfoniskās mūzikas literatūrā arvien ieņēmuši<br />
redzamu vietu. Tālāk jāmin Ādolfs Ābele, kur*<br />
orķestra darbi veidoti ar izsmalcinātu gaumi un krietnu<br />
technisku prasmi. Ābeles «Leģenda», «Intermecco»,<br />
«Vizija», «Gana dziesma», «Rudens skice», «Ruku deja»,<br />
Latvju muziķa pēdējos 10 gados.<br />
Virsdiriģents Teodors Kalniņš.<br />
Kalniņš sākumā studējis vijoļu spēli un ērģeles un<br />
tikai vēlākā laikā piegriezis vērību koru diriģēšanai.<br />
Strādājot dienu no dienas kā Nacionālās operas kormeistars<br />
kopā ar prof. Jozuusu un tādu koru speciālistu<br />
kā diriģentu Emili Kuperu, Kalniņš ātri piesavinājies<br />
kora diriģēšanas mākslas noslēpumus. Kalniņš Rīgā<br />
pašlaik vada četrus korus, starp citu arī Nacionālās<br />
operas vīru kori, ar kuru viņam izdevies sasniegt īsti<br />
teicamus rezultātus. Kalniņš ar teicamām sekmēm vadījis<br />
daudzus provinces dziesmu svētkus.<br />
«Valsis», «Meditation», bijuši mūsu simfonijkoncertu<br />
krāšņākie ziedi. Orķestrim komponējis arī Jānis Vītoliņš<br />
un uzrakstījis variācijas un simfoniju, kas pēdējos<br />
gados nozudušas no koncertu programmas. Ar «Velna<br />
riju» reprezentējies arī Melngailis., bet komponists visvairāk<br />
nodevies dziesmai. Mazāk orķestrim, nekā<br />
agrākos gados, komponējis Alfrēds Kalniņš, no kura<br />
pagājušā sezonā dzirdējām jaunu «Balleta švīti», līdz ai<br />
viņa operu svītām. Cītīgi orķestrim komponē Aleksanders<br />
Valle un katru gadu nāk ar kādu jaunu darbu.<br />
Valle labi izprot orķestra iespējamības un tāpēc viņa<br />
darbi atrod dzīvu izskaņu. Pēdējos gados, simfonijkoncertu<br />
programmā, sastopam Vidvuda Jurēviča vārdu,<br />
kura «Simfonieta» liecina par jaunā komponista apdāvinātību.<br />
Vairāki darbi simfonijorķestrim atradās J āņ<br />
a Kalniņ a portfelī, bet viņa «Lietainais vakars»<br />
nodeva par jaunā komponista spējām vislabāko liecību.<br />
Zobu laboratorija K. Maļinovski, Rīga, Terbatas iela 18, taļr. 27477.
Change language