Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Vil. Latvju Vispārējo <strong>Dziesmu</strong> Svētku Albums. 3\<br />
Virsdiriģents Emīls Melngailis.<br />
Melngailis jau iepriekšējos svētkos ar labām sekmēm<br />
vadīja lielo apvienoto kori. Kora lietās Melngailim<br />
bagātīgi piedzīvojumi, ko dažkārt mums rādījuši<br />
viņa paša daudzie kora koncerti. Melngaili augsti cienām<br />
ka latvisku komponistu, kas savās daudzās kora<br />
dziesmas un latvju tautas dziesmu apstrādājumos, starp<br />
latvju komponistiem, vistuvāk piegājis latvju tautas<br />
dzjesmu garam. Melngailis šinī ziņā radījis skolu un<br />
musu jauno komponistu darbos vērojami zināmi Melngaila<br />
paņēmieni.<br />
E. Melngailis.<br />
Kur koŗadziesmas košums.<br />
Sadziedami, nu māsiņas!<br />
Lai līkst visi mežugali!<br />
Nāk brālīši koklēdami<br />
Caur ābeļu birstaliņu.<br />
Ka mūsu senatne ir cienījusi pulkā dziedāšanu, tur<br />
šaubu nav. Ir teikts vienviet tā: Dziedam divi, dziedam<br />
divi, Neiet šurpu, neiet turpu: Dzied lielā pulciņā,<br />
Tad derēti piederēja. Arī skolotas balss metāla<br />
skaņa ir bijusi labi zināma senus laikus. Aili, tavu<br />
skalu balsi. Kā no viena alvu lietu! No šī spožuma<br />
pa stariņam vēl atlicies vienā, otrā posmiņā. Tā dziesmu<br />
teicējas ar piedzīvojumiem lieto zināmu balsskolu,<br />
prot veidot skalu toni, kam neseko ātrs nogurums.<br />
Mūsu koradziesmai. kā izkoptai mūzikas nozarei,<br />
gan ciešs sakars ar senām prasmēm pēc tā celtnieciskā<br />
meta, kuru dod komponists, bet atskaņojums nekādu<br />
līdzteku pēdu ar senatnes gaitām nerāda. Arī dziesmu<br />
svetku lieta tik jauna» ka pirmo svētku dziedātāju sarakstā<br />
ir atronams arī mans tēvs, tas ir tā paaudze,<br />
pie kuras pieder Vīgneru Ernests. Ceram, ka svētku<br />
gājienā būs godavieta vēl dzīviem pirmo svētku dalībniekiem,<br />
kā Dreibergam. Kora dziedāšanu kā sabiedriskas<br />
dzīves parādību, esam paņēmuši līdzi citām ierašām,<br />
no vāciešiem, ar vienu savādību, ka neesam<br />
pratuši radīt vīrukorus, kuru skaits pie vāciem, arī<br />
zviedriem, ir pārsvarā. Pat vēl tāda izšķiroša iezīme<br />
pašā vīrukoru dziesmā pie mums manāma, ka neretais<br />
«Auftakts», kas rāda radniecību ar vācu «Liedertafelu»<br />
iejūtu. Stokholmā jauktu koru dziesmusvētkos dzied<br />
5000 balsu, bet vīrukoru svētkos pie 8000.<br />
Vērojot mūsu koradziedāšanas jaunību, neaizmirstot<br />
arī, ka latviešiem, kas savā vairumā ir luterticīgi,<br />
trūkst tā baznīcas koru daiļuma, kas krievus, itāliešus,<br />
no bērnības uz labāku uztveri ierosina, jāatzīst, ka koŗadziesmas<br />
atskaņojums jau ir sasniedzis augstu gatavību.<br />
Protams, tā nav viscaur vienāda. Ir mums tādi<br />
novadi, kas vēl nekādus dziesmusvētkus nav līdz baudījuši.<br />
Tomēr arī šo jaunatnākušo bāriņu starpā gadās<br />
dūšīgi talcinieki dziesmusvetku lietai. Nav tīkami saukt<br />
skalus vārdus. Kurzemē, piemēram, valda tāda dažādība,<br />
pretim veciem Ventspils koriem ar sparīgu<br />
centību, pa mazām pilsētām šur tur bij jārīko papildmēģinājumi<br />
ārpus kārtējiem.<br />
Pašā Rīgā jau dzied labi gan. Piedalās šoreiz ari<br />
visi labākie kori. Bet lai īsti visus dziedātājus saņemtu<br />
kopā vienvietus, lai izdarītu kārtīgu kontroli,<br />
trūkst pienācīgas plašas telpas. Visi šie mēģinājumi<br />
prasījuši lielu naudaslīdzeklu telpu īrēm, šveicariem<br />
par drēbju glabāšanu. Lēta vieta ir bijusi tikai 1. valsts<br />
vidusskola. Bet citur dārgiem sulaiņiem vai šveicariem<br />
ir maksāts ragā. Ģildē, piemēram, par darbadienas<br />
vakaru īre Ls 60, par garderobi Ls 60, kopā<br />
Ls 120 par katru mēģinājumu. Pate koradziesma kā<br />
kompozicija, pie mums ir nostājusēs ievērojamā augstumā.<br />
Jau vecākā paaudze, pie kuras skaitos arī es,<br />
nebij vairijusēs no sarežģīta darinājuma pašā pinumā.<br />
Bet vēlākie, atraduši harmonijas vienkāršību jau gandrīz<br />
izsmeltu, meklē galveno glābiņu kontrapunktiskā<br />
krāšņumā. Tāpēc koriem, kas ko vieglu gribētu dziedāt,<br />
šo svētku programma ir sen par grūtu, par tālu.<br />
Bet lielos tautassvētkos, uz kuriem aicina svešiniekus,<br />
pirmā loma nākotnē ierādāma vidēja grūtuma tautasdziesmai.<br />
Tā izteic latvisko izjūtu visskaidrāk. Tur<br />
gul atslēga, ko svešinieks meklē, lai izprastu mūsu īpatnēju<br />
vērienu. Šie senie balsi ir bieži visai smalki darināti.<br />
Tas ietērps, kuru mēs devuši, varbūt ir tikkai<br />
vāja atspulga no senatnes godības.<br />
Mēreni viegla programma, vairumā populāra pēc<br />
ieskaņas, bet līdztekus pamatīgs, atbildīgs iestudējums<br />
ar nevainojamu noskaņotību, lai būtu galvenās līnijas<br />
kā veidot nākamos svētkus. Kaut man arī par tagadējiem<br />
nav baiļu. Tikdaudz ir ielikts darba. Dižas sekmes<br />
to vaiņagos arī šoreiz.<br />
Zobu laboratorija K. Maļinovski atjauno nederīgi palikušas plates 8 stundas.
Change language