Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 118<br />
DARBA MĒRĶIS<br />
Izanalizēt F. Lista pedagoģiskās atziņas un metodiskos principus mūsdienu<br />
pedagoģisko atziņu skatījumā.<br />
Darba uzdevumi:<br />
1. Izpētīt un izanalizēt F. Lista pedagoģijas principus un metodes savstarpējā saistībā ar<br />
didaktikas kategorijām.<br />
2. Apzināt F. Lista pedagoģijas aktualitāti mūsdienu skatījumā.<br />
MATERIĀLI UN METODES<br />
Raksta pamatā ir teorētiskā metode – mūzikas pedagoģijas (Zariņš, 2005), vispārīgās<br />
pedagoģijas (Albrehta, 2001), vēsturiskas monogrāfijas (Будяковский, 1956; Мильштейн,<br />
1956), klavierspēles metodiskās (Мартинсен, 2002) latviešu un ārzemju autoru literatūras<br />
analīze.<br />
Mācību principi ir vēsturiski konkrēti un atspoguļo vajadzības, tāpēc ir saturiski<br />
mainīga kategorija. Nepieciešamība mūsdienās pilnveidot mācību principu sistēmu ir<br />
izskaidrojama ar progresu mācību likumsakarību izpētē, kā arī ar sabiedrības izvirzītajiem<br />
uzdevumiem mūsdienu skolai. Pieeja no darbības (procesuālā) viedokļa didaktikā dod iespēju<br />
atklāt mācību procesa komponentus. Katram no šiem komponentiem, kā arī procesam kopumā<br />
jāizvirza noteiktas pamatprasības, kas arī ir mācību principi. Katrs mācību procesa<br />
komponents saistīts ar atbilstošiem mācību principiem, un visi kopumā nodrošina mācību<br />
procesa kvalitāti.<br />
Latviešu pedagoģijas zinātniece D. Albrehta definē mācību principa jēdzienu kā<br />
teorētisku pamatnostādni, uz ko balstītas mācību procesam izvirzītās prasības, kuru izpilde<br />
nodrošina mācību procesa nepieciešamo kvalitāti (Albrehta, 2001).<br />
Zemāk izskatītie principi ir arī mūzikas pedagoģijas koncepcijas sastāvdaļa:<br />
1. Sistemātiskuma, secīguma un pēctecības princips<br />
Sistemātiskuma un secīguma princips prasa, lai zināšanu, prasmju un iemaņu apguve<br />
noritētu sistēmā, noteiktā kārtībā, kad katrs mācību satura elements ir loģiski saistīts ar citiem<br />
elementiem, kad turpmākais balstās uz iepriekšējo, sagatavo jaunā apgūšanu. Sistemātiskuma<br />
un secīguma princips pauž nepieciešamību ievērot mācībās noteiktu sistēmiskumu, kas paredz<br />
mācāmajā vielā izcelt galvenos jēdzienus, noteikt to sakarību ar citiem jēdzieniem<br />
(cēloniskajiem, funkcionālajiem u.c.). Jo haotiska pāreja no viena jautājuma uz citu nevar<br />
nodrošināt zinātņu pamatu apzinātu apguvi. Šajā principā ir likumsakarība, kas liek ievērot<br />
loģiskās sakarības saturu apguves procesā. Mācību sistemātiskums nozīmē apgūt jēdzienus un<br />
nodaļas loģiskā kārtībā un pēctecībā (Zariņš, 2005).<br />
Mūzikas zinātnieks J. Milšteins, pētot F. Lista pedagoģijas filozofiskos pamatus, ir<br />
atzīmējis, ka komponists par primāro mācību procesā izvirza pakāpeniskumu, jo tieši tas ir<br />
svarīgākais panākumu nosacījums tehnikas pilnveides procesā. Tas atspoguļojas komponista<br />
padomos audzēkņiem, kuros par sekundāro F. Lists izvirza pacietību un neatlaidību. Lai<br />
mierīgi virzītos uz augšu, jāzina, kur un kā to var panākt. Savukārt audzēknis var būt<br />
pacietīgs, neatlaidīgs un taupīgs darbā un nesasniegt nepieciešamo rezultātu. Svarīgi ir ne<br />
tikai tas ko viņš spēlē, bet, kā viņš spēlē. Tātad, F. Lista padomi dod pianistiem iespēju<br />
pakāpeniski veidot savu koncepciju darbā, kas turpmāk dos iespēju sasniegt kvalitatīvu<br />
rezultātu. Šā principa pamatā ir likumsakarība, kas nosaka loģiskās sakarības ievērošanu<br />
vielas apguves procesā. Šis princips nav jāizmanto dogmatiski, pedagogam radoši jāpieiet<br />
mācību materiāla atlasei, katrā pedagoģiskajā situācijā izvēloties visracionālāko apguves<br />
secību (Мильштейн, 1956).<br />
2. Mācību uzskatāmības un teorētiskās domāšanas attīstības princips<br />
Mūzikas zinātnieks D. Zariņš liecina, ka šis princips ir izvirzīts, pamatojoties uz faktu,<br />
ka sekmīgas mācības sākas ar apkārtējās īstenības lietu, priekšmetu, procesu un notikumu
Change language