Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 121<br />
metode prasa apzinātu mērķi, bez kura vispār nav iespējama subjekta mērķtiecīga darbība<br />
(Albrehta, 2001).<br />
Mūzikas zinātnieks J. Milšteins, pētot F. Lista filozofisko pieeju pedagoģijai, liecināja,<br />
ka F. Lists formulēja metožu būtību kā ceļu, pa kuru pedagogs vada, virza skolēnus no<br />
nezināšanas uz zināšanām, akcentējot pašaudzināšanas nozīmi. Strādājot ar audzēkņiem<br />
komponists izmantoja dažādas mācību procesa metodes:<br />
1. Izskaidrojoši ilustratīvā jeb informatīvā metode<br />
Šīs metodes uzdevums ir audzēkņiem sniedzamās gatavās informācijas apguves<br />
organizēšana. Informācijas sniegšanai pedagogs izmanto mutvārdus un uzskates līdzekļus,<br />
noteikta veida darbības praktisku demonstrējumu. F. Lists, strādājot ar audzēkņiem, sniedza<br />
nepieciešamo informāciju izmantojot gan praktisku demonstrējumu, gan mutvārdu<br />
(skaidrojums, stāstījums). Savukārt audzēknis informāciju uztver, apjēdz un fiksē savā<br />
atmiņā, tādā veidā veicot darbību, kas ir nepieciešama zināšanu apguves pirmajam līmenim –<br />
klausās, novēro, saista jauno informāciju ar jau agrāk apgūto un iegaumē. Ar vārdisku ievirzi<br />
F. Lists psiholoģiski sagatavo audzēkņus, mobilizē viņa uzmanību, aktivizē analizatoru<br />
darbību. Kā rezultāts uztveres procesā rodas dažādas asociācijas (skaņu, tembrālās, kustību,<br />
redzes u.c.). Komponists savā pedagoģiskajā pieejā realizēja mācību izziņas triādes ceļu – no<br />
dzīvā vērojuma uz abstrakto domāšanu un praksi (Мильштейн,1956).<br />
2. Reproduktīvā metode<br />
Pedagoģijas zinātniece D. Albrehta secina, ka ar izskaidrojoši ilustratīvo metodi<br />
iegūtās zināšanas neveido to izmantošanas prasmes un iemaņas. Lai audzēkņiem attīstītos<br />
atbilstošas prasmes un iemaņas un vienlaikus lai viņi sasniegtu zināšanu apguves otro līmeni,<br />
pedagogs ar uzdevumu sistēmas palīdzību organizē audzēkņu darbu, vairākkārt liekot viņiem<br />
reproducēt zināšanas un demonstrētos darbības paņēmienus. Tātad, darbības paņēmienu<br />
atveidošana un atkārtošana pēc pedagoga izvirzītajiem uzdevumiem ir galvenā reproduktīvās<br />
metodes iezīme (Albrehta, 2001).<br />
Pēc mūzikas zinātnieka J. Milšteina uzskatiem, F. Lista pedagoģijā reproduktīvā<br />
metode izpaužas kā vingrināšanās sistēma, kas palīdz audzēknim pārvarēt visas tehniskās<br />
grūtības klavierspēles mākslā. Komponists nedeva noteiktas tehnikas sasniegšanas metodes,<br />
tomēr uzsvēra, ka vingrinājumam ir jābūt kā apzinātai darbībai, pārdomātai problēmai, kas<br />
pāriet pie sistemātiskas vingrināšanās. Visas grūtības mūzikas atskaņošanā, lai kādas tās<br />
nebūtu, F. Lists ieteica novērst, grupējot galvenās pasāžas, kas ir „atslēgas” visam. Šīs<br />
atslēgas vai, kā komponists pats tās nosauc, „fundamentālās formulas” patiesībā apvienoja<br />
visas tehniskās kombinācijas, kuras var sastapt klavieru literatūrā. Viņš mēģināja atklāt<br />
tehnisko paņēmienu iekšējo likumsakarību. Iegaumējot vienu fundamentālo formulu, pianists<br />
bez grūtībām varēja pārvarēt noteikta tipa tehniskās grūtības. Savukārt F. Lists brīdināja, ka<br />
sastādītās fundamentālās formulas (analīzes un klasifikācijas ceļā) prasīja no pianista lielu<br />
uzmanību. Piemēram, kad pasāžā sastopamas grūtības, mēs tās analizējam un studējam visās<br />
tonalitātēs. Vingrinājumi, kuri ir izstudēti mehāniskā ceļā, ir neuzticami un nestabili. Izejot<br />
vienmēr no dzirdes, no muzikālās apziņas, vingrināšanās ir līdzeklis, kas ir nepieciešams, lai<br />
izveidotu un nostabilizētu fundamentālās formulas iespēju skaitu. F. Lista izpratnē<br />
reproduktīvā metode savā ziņā ir diagnosticējošais darbs, kur vingrinājums ir procesa<br />
kontroles instruments ar mērķi noskaidrot nepieciešamās korekcijas būtību (Мильштейн,<br />
1956).<br />
Pedagoģijas zinātniece D. Albrehta pievērš uzmanību tam, ka radošā un reproduktīvā<br />
darbība vienmēr atrodas līdzās un viena bez otras neeksistē. Gan izskaidrojoši ilustratīvajai,<br />
gan reproduktīvajai metodei <strong>rakstu</strong>rīgs tas, ka tās bagātina audzēkņu zināšanas, prasmes un<br />
iemaņas, izveido domāšanas pamatoperācijas (analīzi, sintēzi, abstrahēšanu u.c.). Taču tās<br />
negarantē audzēkņu radošo spēju attīstību, nesekmē to mērķtiecīgu izkopšanu. Šo mērķi var<br />
sasniegt ar problēmmācību metodes palīdzību (Albrehta, 2001).
Change language