Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 178 netiek uzskatīta par lielu problēmu, taču jārēķinās ar šādu darbību neizbēgamību, norāda Zfone radītājs Fils Cimmermans. Šī brīvi lejuplādējamā programma garantē interneta telefonsarunu drošību; vienīgais programmas izmantošanas nosacījums – tai jābūt instalētai abu sarunu biedru datoros. 2. BroadSoft (www.broadsoft.com): šī programma ļauj vienlaikus piezvanīt pat līdz 10 personām. Ja kāds jūs nevar sazvanīt birojā, BroadSoft sistēma zvanīs jums uz mājām, uz mobilo tālruni, automobili un citiem numuriem. Tā arī dod jums iespēju izmantot mobilo tālruni kā biroja telefonu, proti, pieslēgt sarunai kolēģus. 3. Iotum (www.iotum.com): šī programma iegaumē jūsu vēlmes, šķirojot vēlamos zvanus no nevēlamajiem. Turklāt Iotum atvieglo telefonkonferenču rīkošanu, automātiski zvanot visiem to dalībniekiem. 4. RingCentralOnline (www.ringcentral.com): piedāvā bezmaksas tālruņa numurus, kas izmantojami VoIP, mobilajā tālrunī un faksa aparātā. 5. Linksys Voice System 9000 (www.Linksys.com); VoIP sistēma, speciāli radīta nelieliem uzņēmumiem. To piedāvā vienkārši izmantojamā komplektā ar VoIP telefonu un citu nepieciešamo aprīkojumu (Bārtulis, 2006, 76). Par servisa popularitāti liecina tāds fakts, ka šobrīd tiek uzskaitīts 51 miljons reģistrētu lietotāju, kas izmanto Skype pakalpojumus (Skype integrējas online projektos). Ar „Skype” ir iespējams sazināties uzņēmuma darbiniekiem arī savā starpā, tāpat ir iespējams nosūtīt dažādu veidu informāciju. Ar „Skype” starpniecību sūtītais materiāls ātrāk nonāk līdz adresātam, nekā sūtot informāciju pa e-pastu. Interneta telefonsakaru izplatību pagaidām kavē arī ar numerāciju saistītas problēmas. Kā panākt, lai ikviens šo sakaru lietotājs tīkla plašumos nekļūdīgi varētu atrast vajadzīgo sarunas biedru Skype piedāvā efektīvu meklētājsistēmu, taču, kā jau minēts, šī kompānija izmanto savu aizsargājamo protokolu. Tas liedz masveidā ražot šādas numerācijas izmantošanai piemērotas iekārtas, kas ļautu saziņu globālajā tīklā gan viena operatora klientu starpā, gan arī starp dažādiem interneta telefonijas operatoriem. „Tā ir lieta, kas vēl jāatrisina, lai pasaule varētu runāt bez maksas,” paskaidro R. Zvejnieks. Pagaidām bezmaksas sarunas, izmantojot interneta telefoniju, iespējamas lielākoties starp viena operatora, piemēram, Skype, klientiem, izmantojot personālo datoru. Savukārt zvani fiksēto vai mobilo tālruņu lietotājiem ir par maksu, kas nodrošina peļņu operatoriem (Bārtulis, 2006, 74). Ko darīt telefonsakaru izmantotājiem, interneta telefonijas ēru gaidot Jo īpaši aktuāls šis jautājums ir uzņēmumiem, kuru ikmēneša tālruņu rēķini tērē būtisku budžeta daļu. Pirmkārt, būtu maksimāli jāizmanto jau šobrīd pieejamie bezmaksas un maksas VoIP pakalpojumi. Piemēram, firmām, kam nepieciešamas biežas starptautiskās tālsarunas, interneta telefonsakari ļauj šo sarunu izmaksas samazināt pat par 90 procentiem. Jaunās tehnoloģijas nodrošina arī iespēju izmantot automātisko atbildētāju, veikt zvanu pāradresāciju vai sarīkot videokonferenci. Turklāt atšķirībā no plaša patēriņa bezmaksas interneta telefonijas, šiem pakalpojumiem VoIP provaideri garantē augstu sakaru kvalitāti. Otrkārt, nav jāsteidz visiem biroju darbiniekiem pirkt austiņas un mikrofonus – sarunām var izmantot parastos tālruņa aparātus. Vajadzīgs vien adapters, kas telefona signālu pārveido datu signālā. Tādējādi zvanītājam it nemaz nav jāmaina tālruņa izmantošanas ieradumi – mainās tikai acīm neredzamas tehniskās nianses un sarunu izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto, jādomā, ka arī Latvijā tuvā nākotnē gaidāms VoIP lietotāju skaita straujš pieaugums. Vai pieaugošais pieprasījums izraisīs arī pakalpojumu cenu kāpumu, rādīs laiks un noteiks tehnoloģiju attīstības tempi (Bārtulis, 2006, 75–76). Plašsaziņas līdzekļi ir pieejami gandrīz katrā mājā un katrā darba vietā, un tie piegādā pilsoņiem tādu informācijas daudzumu, kādu tie nav spējīgi uztvert. Varētu likties, ka vispārīga satura un specializētie saziņas līdzekļi ir vienkārši izmantojami ideju un
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 179 informācijas izplatīšanas līdzekļi, taču šāds priekšstats bieži vien ir maldīgs. Tas, ka šiem saziņas līdzekļiem ir sava auditorija un tie pārraida paziņojumus, vēl nebūt nenozīmē, ka šie paziņojumi tiek arī saņemti, pieņemti un atstāj kādu ietekmi uz saņēmēju aktivitātēm. Amerikā tiem cilvēkiem, kuri kontrolē masu komunikācijas līdzekļus un to saturu, pieder milzu vara. Masu saziņas līdzekļi ir galvenais komponents valsts sabiedrības informēšanas sistēmā, un sabiedrisko attiecību darbiniekiem šajā sistēmā ir liela nozīme. Valstī notiek sīva cīņa par piekļūšanu masu saziņas līdzekļiem, un ar katru dienu šī cīņa saasinās (Katlips, Senters, Brūms, 2002, 419–420). 1. attēlā ir ļoti labi redzams (skat. 1. attēlu), ka Grieķijā ir visaugstākais %, tas ir 82 %, kuri neregulāri izmanto internetu. Tajā pašā laikā Grieķijā 65 % iedzīvotāju nekad nav izmantojuši datoru. Viszemākais %, kur cilvēki neregulāri izmanto internetu ir Islandē, līdz ar to viņu valstī datoru nekad nav izmantojuši tikai 8 %. Latvijai arī ir visai augsts procentu līmenis neregulārai interneta izmantošanai – 64 %, bet datoru nekad neizmanto 44 %. 1. attēls. Cilvēki, kuri neizmanto datoru vai internetu (2005) (% kopsumma veidojas no cilvēkiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem) ■ Neregulāri izmanto internetu; □ Nekad nav izmantojuši datoru Avots: Eurostat, apdzīvotu vietu izpēte attiecībā uz ICT lietojumu ģimenēs un fiziskām personām. (Dati par datoriem, nav derīgi no Beļģijas (47 % no cilvēkiem regulāri neizmanto internetu); nav pieejami dati par Franciju un Maltu.) METODOLOĢIJAS PIEZĪMES Saīsinājumi: ES25 – Eiropas Savienība (25 dalībvalstis); BE- Beļģija, CZ – Čehijas Republika; DK – Dānija, DE – Vācija, EE – Igaunija, EL –Grieķija, ES – Spānija, IS - Islande , IT – Itālija, IE- Īrija, CY – Kipra, LV – Latvija, LT – Lietuva, LU – Luksemburga, HU – Ungārija, NO - Norvēģija , NL- Nīderlande, AT – Austrija, PL – Polija, PT – Portugāle, SL – Slovēnija, SK – Slovākija, FI – Somija, SE – Zviedrija, UK- Apvienotā Karaliste, ES – Eiropas savienība, IS – Islande. REZULTĀTI Kopumā Latvijā 2006. gada sākumā 58,7 % uzņēmumu lietoja datorus. Attīstoties pasaules informāciju tehnoloģijai, attīstās arī paši uzņēmumi, kuriem galvenais, lai
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva