Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 48 Kritiskais periods nav tikai lūzuma punkts, kas ievērojams ar grūtībām. Pedagogs Mironovs vērš uzmanību, ka tieši krīzes jeb pārejas laiks ir labvēlīgu korekciju iespēju laiks, un tam ir ļoti pozitīva un tālejoša nozīme (Mironovs, 1979). Varam pievienoties daudzu pedagogu, ārstu un psihologu atzinumam, ka trīsgadu krīze nav uzskatāma par problēmu vai anomālu rīcību. Bērns vienkārši cenšas parādīt sevi jaunā kvalitātē. Psihologs Šapovļenko raksturojot 3–gadīgo krīzi pārliecina, ka tā norit sociālo attiecību jomā, tā ir atdalīšanās no pieaugušā, un tā ir saistīta ar kļūšanu par patstāvīgu sociālu būtni. Tieši tāpēc parādās nepieciešamība uzsvērt savu ES. Bērna runā saklausām „Gribu!”, „Negribu!”, „ES”, „Es pats!”. Pārsteidzošais „Es pats!” signalizē psiholoģisko atdalīšanos no pieaugušā un iepriekšējās sociālās attīstības sabrukšanu. Psihologs ir pārliecināts, ka pat demokrātiskā vidē augot, bērns meklē iemeslu nostāties pret pieaugušo. Jāsaprot, ka šāda pozīcija bērnam ir nepieciešama un vecākiem, neskatoties uz negatīvām reakcijām un bērna provokācijām, jācenšas tās ņemt vērā. Jaunievedumi trīs gados jeb agrajā bērnībā – bērns sevi nošķir no apkārtējiem, apzinās sevi kā subjektu un salīdzina sevi ar citiem. Šapovļenko atgādina, ka trīs gados bērnā sāk attīstīties gribas iedīgļi un neatkarība, patstāvība (autonomija). Bērni arvien mazāk alkst pēc pieaugušo aizgādības un tiecas izdarīt izvēli. Ja krīze paiet bez sarežģījumiem, jādomā, vai bērnam nav aizture afektīvās un gribas sfērās. Bērni, kuriem nav sarežģījumu trīs gados, pieauguši maz izrāda iniciatīvu un ir redzams gribas trūkums (Šapavļenko, 2004). J. Kulbergs, analizējot Z. Freida darbus, secina, ka trīsgadu posmu varētu nosaukt par „podiņcīņu”, jo nokārtošanās pretestība ir cieši saistīta ar savas gribas aizstāvēšanu, vecāku pārbaudīšanu, savas individualitātes aizsākšanu. Minētie pārdzīvojumi veido kodolu bērna agrīnajai „Es” izjūtai. Pētot E. Eriksona izstrādāto autonomijas fāzi, Kulbergs uzsver, cik svarīga ir iecietība pret bērnu izdarībām, lai veicinātu autonomijas veidošanos, neuztverot bērna uzvedību kā izaicinošu. Šajā vecumā veidojas gribas iedīgļi. Pēc Eriksona teorijas, ja autonomiju izveidot neizdodas, rodas vainas izjūta un pašos pamatos ieperinās šaubas, vai patstāvība tiešām ir lietderīga (Kulbergs, 1998). Psihoterapeite Rozvita Špaleka trīsgadu krīzes laiku dēvē par spītības vecumu. Šajā vecumā bērnam ir jāuzzina, ka vecākiem ir pašiem sava griba un ka viņi nespēj un negrib izpildīt katru bērna vēlmi. Bērns sākotnēji ir agresīvs, sit, spārda, daudz nedomādams, vai tie ir priekšmeti vai vecāki. Otrā un trešā dzīves gada attiecību traucējumi rodas, vecākiem pretojoties bērna ietiepībai un dusmu izvirdumiem. Jāņem vērā, ka sākotnēji bērns nemaz nevēlas spītēties un dusmoties, viņš tikai grib sevi apliecināt, savas dzimstošās pašapziņas robežās (Špalleka, 1998). Rasma Purmale, mūsdienu pedagoģe ar ilggadēju pieredzi, ir pārliecināta, ka „trīsgadu krīze ir iepriekšējo attiecību ar pieaugušo salaušana. Ar to iezīmējas „Es” fenomens – bērna pilnīga atdalīšanās, patstāvība” (Purmale, 2002). Pedagoģe Eda Lešāna trīsgadu krīzi dēvē kā sava „ Es” apzināšanās krīzi un iesaka saglabāt humora izjūtu un veselo saprātu, skaidrojot, ka bērns drīz vien sapratīs, ka patstāvība prasa daudz vairāk kā tikai nepārtrauktu „Nē!” (Lešāna, 1992). Pētījuma rezultātā atklājās arī vecāku pieredze, novērojot savus trīsgadniekus. Salīdzinot ar psihologa Ļ. Vigotska izvirzītajiem trīsgadu krīzes kritērijiem, vecākiem ir pozitīvāks skatījums, raksturojot savus bērnus (skat. 2. tabulu).
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 49 2. tabula. 3–gadu krīzes posma kritēriju salīdzinājums Ļ. Vigotskis Bērnu vecāki ♦ Spītīgs ♦ Negatīvs ♦ Despotisks ♦ Ietiepīgs ♦ Pieaugušo pārvērtētājs ♦ Agresīvs (Šapovļenko, 2004) ♦ ♦ ♦ ♦ ♦ ♦ Kustīgs Neatkarīgs Neprognozējams Spītīgs Emocionāls Agresīvs Audzināšanas grūtību pārvarēšana 3–gadīgo krīzes laikā Pētījumā piedalījās pirmsskolas izglītības iestādes bērnu vecāki (viens no vecākiem) un bērni (25 pēc skaita). Pētījumā skatītas mūsdienu pedagogu un psihologu atziņas. Pētījums tika veikts, izmantojot tādas pētniecības metodes kā anketēšana, sarunas, vērojumus, statistiskā datu apstrāde. REZULTĀTI Anketēšana Anketās tika iekļauti jautājumi, kas palīdzēja noskaidrot trīsgadīga bērna paradumus un pieredzi, kas bērnu visvairāk iepriecina, nomierina. Interesēja bērna raksturīgākās īpatnības un veids, kādā vecāki risina konfliktsituācijas. Sarunas Saruna kā metode norit ikdienas darbā gan ar bērniem, gan pieaugušiem. Pētot trīsgadīgu bērnu attīstības krīzes laiku, iesaistīju sarunās vecākus gan individuāli, gan grupās. Vecākiem ir svarīgi uzticēties bērna audzinātājai. Ar laiku viņi labprāt dalās gan priecīgos notikumos viņu bērna dzīvē, gan pārdzīvojumos, kas skar audzināšanas jautājumus. Novērošana Atkarībā no pētīšanas uzdevuma var izdarīt vispārēju novērošanu vai atsevišķu rādītāju novērošanu (Gudjons, 1998). Pētījuma ietvaros – atsevišķu rādītāju novērošana. Pētījuma laikā vēroju bērna uzvedību, motivāciju darbam, attieksmi, temperamentu, valodas attīstību. Kas notiek, kad bērns pirmo reizi pasaka „Nē!” Tad mammai ieplešas lielas acis un cieši sakniebjas lūpas, tētim piesarkst seja un, acīmredzami kļūst skaidrs, ka varētu izdarīt izņēmumu un nopērt. Pat aukle izrāda pretestību satikt mazo protestētāju, bet vecmāmiņa zem jaunās maskas neatpazīst savu mazo mīļo mazbērniņu. Turpinājumā aplūkosim vecāku – praktiķu, pedagogu un psihologu ieteikumus, metodes 3-gadu krīzes veiksmīgai pārvarēšanai (skat. 1. diagrammu).
Page 2 and 3: ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 98 and 99:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva