Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 60 DARBA MĒRĶIS Teorētiski analizēt un praktiski izzināt skolotāja lomu bērnu labestīgas saskarsmes sekmēšanā vecākajā pirmsskolas vecumposmā. MATERIĀLI UN METODES Veicot pētījumu, sākotnēji analizēju teorētisko literatūru par saskarsmes psiholoģiski pedagoģisko raksturojumu (Dubkēvičs, 1998), tās attīstības posmiem pirmsskolas vecumā (Svence, 1998; Lieģeniece, 1995). Analizēju arī teorētisko literatūru par bērnu savstarpējās saskarsmes veidiem (Denijs, 2002; Omārova, 2002; Vecgrāve, 1996; Reņģe, 1999) un skolotāja darba stilu un attieksmi pret bērniem kā saskarsmes paraugu (Zelmenis, 2000; Špona, 2001). Veicu arī pētījumu Cēsu rajona N pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījumā piedalījās bērni vecumā no 5 līdz 6 gadiem, tai skaitā, 6 zēni, 5 meitenes. Pētījumā vērotas un analizētas bērnu saskarsmes prasmes dažādās situācijās, noskaidrots arī, kā viņi iesaistās saskarsmē, kādus saskarsmes modeļus viņi veido un kas ir šo saskarsmes modeļu pamatā. Pētījumā piedalās 11 bērni, dots grupas apraksts, un, tātad, izstrādāti saskarsmes modeļi. Saskarsmes modeļi aplūkoti dažādās nodarbībās. Šajos modeļos un bērnu saskarsmē izrādās, ka saskarsme ir ļoti dažāda. Izdalās tas, kas saskarsmē vieno, un kas šķir. Saistībā ar to, ka 46% grupas bērnu saskarsmes prasmes vēl ir neizteiktas, šiem bērniem izstrādāti rotaļvingrinājumi saskarsmes prasmju sekmēšanai. Veicot pētījumu, tā rezultātā ieguvu sekojošu informāciju un datus. Saskarsme ir nepieciešama katram cilvēkam, tās mērķis ir apmierināt cilvēka vajadzības, pirmkārt jau fizioloģiskās un drošības vajadzības, un arī tādu vajadzību apmierināšana, kā sociālās vajadzības, vērtējuma vajadzības, izziņas vajadzības, estētiskās, baudas vajadzības un arī pašas augstākās – pašrealizācijas vajadzības. Saskarsme var izpausties kā arēji, tā arī iekšēji. Ārējās saskarsmes izpausmes ir tās, kuras mēs redzam un dzirdam, savukārt saskarsmes iekšējās izpausmes nav redzamas, bet par tām var spriest novērojot. Ja ārējās saskarsmes izpausmes sevī ietver tādus veidus, kā vārdisku vai nevārdisku vēršanos pie partnera, tad saskarsmes iekšējās izpausmes sevī ietver uztveres īpatnības, emocionālos pārdzīvojumus, motīvus un mērķus. Veiksmīgā saskarsmē tiek respektētas trīs saskarsmes faktoru grupas, proti, cilvēks pats, citi un konteksts. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr saskarsme veidojas veiksmīgi. Konflikti, deformēta saskarsme traumē cilvēku psihi, izraisa negatīvas emocijas, aizvaino cilvēku, un šīs psihes traumas vēl ļoti ilgi saglabājas cilvēka dvēselē, un tomēr, lai arī cik dziļas šīs traumas varētu rasties, cilvēks ir iekārtots tā, ka pat nelabvēlīga saskarsme viņam ir vēlamāka par pilnīgu izolētību. Lai saskarsmi veidotu veiksmīgi, skolotājam būtu vērtīgi iepazīties arī ar saskarsmes barjerām. Saskarsmē kā divpusējā informācijas apmaiņas un vērtēšanas procesā ļoti bieži var notikt kontakta „pārtraukums” vai samazināties tā dziļums un intensitāte no vienas puses, kā arī var notikt partneru pilnīga izvairīšanās no kontaktiem. Zinot saskarsmes barjeras, skolotājs: ♦ var palīdzēt sev; ♦ viņam vieglāk konstatēt un līdz ar to arī palīdzēt novērst saskarsmes problēmas bērnu ♦ starpā; ja skolotājs zinās maldīgos priekšstatu rašanās iemeslus, viņš nepieļaus šo priekšstatu nepareizu rašanos. Pirmsskolēnam saskarsme ir ļoti nepieciešama un nozīmīga. Kā uzsver G. Svence, pirmsskolas vecumā bērni turpina apgūt saskarsmes prasmes un iemaņas ar pieaugušajiem un vienaudžiem, apgūst saskarsmes normas un etalonus. Saskarsmē pieaug bērnu vēlēšanās būt patstāvīgiem un neatkarīgiem. Vispirms bērni savas patstāvības vajadzības apmierina rotaļās.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 61 Kā patstāvības, emancipācijas tieksmes vecākajā pirmsskolas vecumā parādās arī spītība, nepaklausība, pieaugušo prasību ignorēšana. Bērna spītība un nepaklausība var signalizēt, ka iepriekšējās sociālās attiecības ir pretrunā ar jauno bērna attīstības līmeni. Tad maināms attiecību stils vai attieksmes kopumā, ņemot vērā, ka noticis jauns lēciens attīstībā un ar to ir jārēķinās un tas jāpieņem skolotājam kā lieta pati par sevi. Ne velti psiholoģijā pastāv apgalvojums: ja bērns neklausa, tas nozīmē, ka nevis bērns ir nepareizs, bet pieaugušā un bērna attieksmes ir novecojušas. Pareizas audzināšanas rezultātā bērnos izveidojas pienākuma jūtas pret citiem, pret saviem pienākumiem, pašapkalpošanos (Svence, 1998). Ļoti nozīmīga bērnam ir saskarsme ar pieaugušo, jo pieaugušais bērnam pirmsskolā ir nozīmīgākā persona. Pieaugušais ir paraugs ko atdarināt, no kura gūt izpratni par lietu norisēm, par morāles normām, par sevi. Vecākais pirmsskolas vecums ir arī strauju svārstību periods, kurā vērojama pretrunīga uzvedība. Šajā periodā bērnam ir vajadzība gan būt atkarīgam no pieaugušā, gan būt pilnīgi neatkarīgam no viņa. Bērna rīcība ir pretrunīga. Kādu mirkli viņš var izrādīt pārsteidzošu brieduma pakāpi, bet nākošajā mirklī var būt bērnišķīgs, dažreiz darbīgs un citus respektējošs, bet citreiz viņa uzvedība var būt destruktīva. Sešgadīgā bērna pretrunīgo uzvedību izskaidro viņa dzīvošana aktuālo vajadzību un impulsīvās aktivitātes situācijās. Bērnam rodas visdažādākās vajadzības, kuras viena otru pakāpeniski nomaina. Īstenība ir tā, ka vajadzības tiek pārdzīvotas kā neatliekama, t. i., aktuāla nepieciešamība. Tas liek bērnam tūlīt ķerties pie to apmierināšanas, t. i., darboties, iepriekš nepārdomājot sekas. Pirmsskolas vecuma beigās visa bērnu rīcība kļūst apjēgtāka. To raksturo motīvu izveide un to pārkārtošanās. Vecākajā pirmsskolas vecumā bērnam rodas nozīmīga vajadzība ar patstāvīgu darbību apliecināt sevi, savu neatkarību un varēšanu. To viņš parāda darbībās ar priekšmetiem un lietām, rotaļu darbībās, produktīvās darbībās un saskarsmē ar citiem. Vienlaikus šajā vecumā attīstās sevis mīlēšanas un sevis pašapliecināšanās motīvs (Lieģeniece, 1995). 5–6 gadu vecumā bērns labi ir apguvis sociālās prasmes. Viņš pats sadraudzējas ar citiem bērniem. Grūtās situācijās patstāvīgi risina problēmas. Uzslavē, atbalsta un palīdz citiem bērniem. Vārdiski apliecina savu savdabību un spējas. Patstāvīgi paveic attīstības līmenim piemērotu uzdevumu visus aspektus. Bērns formulē un izpilda apmēram 5 grupas kārtības noteikumus un noturīgi darbojas aptuveni 20 minūtes. Bērns spēlē sacensību spēles, spēlē kopā ar citiem bērniem spēles, kurās kopīgi jāpieņem lēmumi, jāattēlo noteiktās lomas, jāspēlē godīga spēle. Sabiedriskums, spējas kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, piemēroties, sadzīvot ar citiem, prast sevi aizstāvēt, zināt elementāro uzvedības ābeci un uzvedības normas kopumā – šīs ir galvenās gatavības, kas liecina par labestīgas saskarsmes klātesamību. Piecu, it sevišķi sešu gadu vecumā bērnu komunikabilitāte pieaug. Pirmsskolēna saskarsmes formas ievērojami atšķiras no mazbērna. Ciešie kontakti, kas raksturīgi bērnam līdz 3 gadu vecumam savu nozīmi zaudē un aizvien nozīmīgāki kļūst kontakti ar vienaudžiem, audzinātājām un citiem pieaugušajiem. Tajā pat laikā bērni ir spiesti pakļauties sociālajām normām un noteikumiem. 5–6 gadu vecumā bērnu saskarsme iegūst daudzas jaunas ievirzes. Bērni jau māk saskaņot savas darbības ar vienaudžiem, kopīgo spēļu dalībniekiem, samērot savas darbības ar sabiedriskajām uzvedības normām. Pastāv trīs saskarsmes veidi, kuros var iedalīt vecākā pirmsskolas vecuma bērnus: ♦ Saskarsme pašam ar sevi; ♦ Saskarsme pārī; ♦ Saskarsme grupā.
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva