Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 66<br />
LITERĀRĀ DARBA UZTVERES LIKUMSAKARĪBAS<br />
5–7 GADUS VECIEM BĒRNIEM<br />
Līga Valaine<br />
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola<br />
KOPSAVILKUMS<br />
Ievads. Raksta autore analizē 5–7 gadus vecu bērnu psihisko attīstību, kas ir pamats<br />
pedagoģiski psiholoģisko nosacījumu izvirzīšanai darbam ar literatūru šajā vecumposmā.<br />
Darba mērķis. Pētīt 5-7 gadus vecu bērnu literārā darba uztveres likumsakarības, uz kurām<br />
balstīta literāro darbu izvēle šajā vecumā.<br />
Materiāli un metodes. Teorētiskā metode – literatūras studijas un analīze, empīriskās<br />
metodes – praktiskais darbs ar bērniem, bērnu novērošana.<br />
Rezultāti. Noskaidroti pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi darbam ar literatūru 5–7 gadus<br />
veciem bērniem.<br />
Secinājumi. Bērns literāro darbu uztver tad, ja tas atbilst viņa psihiskās attīstības posmam,<br />
ja caur to viņš var apmierināt savas izziņas intereses, emocionālās un individuālās<br />
vajadzības.<br />
Atslēgas vārdi: uztvere, vajadzības, intereses.<br />
IEVADS<br />
„Bērnu literatūra – tas ir kuģītis, uz kura sakāpuši daudz lielo cilvēku. Kā mums<br />
uzvesties, lai kuģītis nenogrimtu” (Ziedonis, 1986). Šo jautājumu bērnu literatūras<br />
rakstniekiem uzdevis Imants Ziedonis pirms gandrīz desmit gadiem. Tomēr šķiet, ka šo pašu<br />
jautājumu var uzdot ne tikai rakstniekiem, bet arī tiem cilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem,<br />
pirmsskolas skolotājām, auklītēm, kuri literatūru pasniedz vēl lasīt neprotošam bērnam. Kā<br />
uzrakstīt, kā nolasīt, kā panākt, lai bērns caur literāru daiļdarbu iegūst gan emocionālo<br />
pārdzīvojumu un vienlaicīgi arī nepieciešamo pieredzi dzīvei Pareizi pasniedzot daiļdarbu,<br />
bērns no tā iegūst būtisku tikumisko pieredzi, kā arī attīsta dažādas prasmes (empātiju, prasmi<br />
analizēt un uztvert tēlus un to īpašības, pamatot savu atbildi, bagātinās valoda utt.), jo<br />
„literatūra ir viens no mākslas veidiem, kas bērnam pieejams un saprotams visātrāk. Tieši ar<br />
literāro varoņu un notikumu starpniecību bērnam iespējams pārdzīvot un izjust to, ko viņam<br />
liedz reālā dzīve. Turklāt literatūra pieredzi nepaplašina vispārīgi un stihiski, bet gan to<br />
mērķtiecīgi padziļina. Šāda mērķtiecīga pieredzes padziļināšana pirmsskolas vecumā ir<br />
iespējama vieglāk nekā citos bērna vecumposmos, jo, tā kā bērns vēl nelasa pats, pieaugušais<br />
ir tas, kas izvēlas literāros darbus.” (Freiberga, 1997). Bet, ja izvēle ir neprasmīga un<br />
nekvalitatīva – tad darbs, kas tiek ieguldīts, strādājot ar šādu neveiksmīgi izvēlētu un bērnam<br />
nepiemērotu daiļdarbu, ir veltīgs.