Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 66 LITERĀRĀ DARBA UZTVERES LIKUMSAKARĪBAS 5–7 GADUS VECIEM BĒRNIEM Līga Valaine Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola KOPSAVILKUMS Ievads. Raksta autore analizē 5–7 gadus vecu bērnu psihisko attīstību, kas ir pamats pedagoģiski psiholoģisko nosacījumu izvirzīšanai darbam ar literatūru šajā vecumposmā. Darba mērķis. Pētīt 5-7 gadus vecu bērnu literārā darba uztveres likumsakarības, uz kurām balstīta literāro darbu izvēle šajā vecumā. Materiāli un metodes. Teorētiskā metode – literatūras studijas un analīze, empīriskās metodes – praktiskais darbs ar bērniem, bērnu novērošana. Rezultāti. Noskaidroti pedagoģiski psiholoģiskie nosacījumi darbam ar literatūru 5–7 gadus veciem bērniem. Secinājumi. Bērns literāro darbu uztver tad, ja tas atbilst viņa psihiskās attīstības posmam, ja caur to viņš var apmierināt savas izziņas intereses, emocionālās un individuālās vajadzības. Atslēgas vārdi: uztvere, vajadzības, intereses. IEVADS „Bērnu literatūra – tas ir kuģītis, uz kura sakāpuši daudz lielo cilvēku. Kā mums uzvesties, lai kuģītis nenogrimtu” (Ziedonis, 1986). Šo jautājumu bērnu literatūras rakstniekiem uzdevis Imants Ziedonis pirms gandrīz desmit gadiem. Tomēr šķiet, ka šo pašu jautājumu var uzdot ne tikai rakstniekiem, bet arī tiem cilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem, pirmsskolas skolotājām, auklītēm, kuri literatūru pasniedz vēl lasīt neprotošam bērnam. Kā uzrakstīt, kā nolasīt, kā panākt, lai bērns caur literāru daiļdarbu iegūst gan emocionālo pārdzīvojumu un vienlaicīgi arī nepieciešamo pieredzi dzīvei Pareizi pasniedzot daiļdarbu, bērns no tā iegūst būtisku tikumisko pieredzi, kā arī attīsta dažādas prasmes (empātiju, prasmi analizēt un uztvert tēlus un to īpašības, pamatot savu atbildi, bagātinās valoda utt.), jo „literatūra ir viens no mākslas veidiem, kas bērnam pieejams un saprotams visātrāk. Tieši ar literāro varoņu un notikumu starpniecību bērnam iespējams pārdzīvot un izjust to, ko viņam liedz reālā dzīve. Turklāt literatūra pieredzi nepaplašina vispārīgi un stihiski, bet gan to mērķtiecīgi padziļina. Šāda mērķtiecīga pieredzes padziļināšana pirmsskolas vecumā ir iespējama vieglāk nekā citos bērna vecumposmos, jo, tā kā bērns vēl nelasa pats, pieaugušais ir tas, kas izvēlas literāros darbus.” (Freiberga, 1997). Bet, ja izvēle ir neprasmīga un nekvalitatīva – tad darbs, kas tiek ieguldīts, strādājot ar šādu neveiksmīgi izvēlētu un bērnam nepiemērotu daiļdarbu, ir veltīgs.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 67 DARBA MĒRĶIS Izpētīt 5–7 gadus vecu bērnu literārā darba uztveres likumsakarības, uz kurām balstīta literāro darbu izvēle šajā vecumā. MATERIĀLI UN METODES Pētījuma laikā ļoti liela uzmanība tika veltīta dažādu psihologu un pedagogu – E. Eriksona, Ļ. Vigotska, A. Vorobjova (Svence, Reņģe, 1999) D. Lieģenieces (Lieģeniece, 1992, 1995) un citu autoru atziņu par bērna psihisko attīstību 5–7 gadu vecumā teorētiskai analīzei, kas ļāva izvirzīt literāro darbu izvēles kritērijus, lai sekmīgi varētu noritēt praktiskais pētījums – darbs ar bērniem un bērnu vērojums. Balstoties uz literatūras un teorētisko atziņu analīzes rezultātiem, veicu pētījumu 6–7 gadīgo bērnu grupā 194. pirmsskolas izglītības iestādē. Kā galvenais vērtēšanas kritērijs tika izvirzīts klausītā teksta izpratne un bērnu emocionālā atdeve nodarbības laikā. Nodarbības vajadzībām pati sacerēju divus emocionālus stāstus – „Janča meteņi” un „Mākslinieks, kuru atstāja mūza”, kā arī izvēlējos divus autoru sacerējumus – fragmentu no Valda stāsta „Staburaga bērni” un J. Sigsgora stāsta „Palle viens pats pasaulē”. Strādājot ar stāstu „Janča meteņi”, ar nodomu pirms daiļdarba lasīšanas neradīju emocionālu interesi par klausāmo stāstu, īsi informējot bērnus, ka tagad mēs paklausīsimies kādu stāstu. Rezultātā – neraugoties uz to, ka stāsta saturā tika ievērotas visas bērna vajadzības pēc izziņas, emocionalitātes un tuva tēla, bērni ļoti virspusēji uztvēra stāsta galveno ideju – Meteņu tradīciju aprakstu. Neizdevās panākt maksimālu uzmanību, kaut arī lasīju ļoti emocionāli. Strādājot ar stāstu „Mākslinieks, kuru atstāja mūza”, laboju iepriekš pieļautās kļūdas. Pirms daiļdarba lasīšanas aizskāru bērniem šajā vecumā tik nozīmīgo tēmu – citu un sevis novērtēšana. Aicināju bērnus novērtēt manu, iepriekšējā vakarā uzrakstīto stāstu par kādu mākslinieku, kuram ļoti svarīgs pilsētas iedzīvotājs bija uzticējis uzgleznot gleznu, bet māksliniekam bija zudusi iedvesma, jo viņu bija atstājusi viņa mūza. Mākslinieku izglābj nejaušas mūzikas skaņas aiz loga. Mūzika kļūst par viņa mūzu. Biju pārsteigta par negaidīto atdevi un motivāciju darbam no tādiem bērniem, kas ikdienā ir ļoti grūti ieinteresējami un motivējami kādai darbībai. Bērni ļoti labi uztvēra stāstā skaidroto vārdu mūza un spēja to paskaidrot pēc stāstā dzirdētā – tātad manis piemeklētais raksturojums bija veiksmīgs un bērniem saprotams. Pati šajā nodarbībā darbojos ar ļoti lielu atdevi – emocionāli lasīju daiļdarbu, piešķirot balsij dažādas nokrāsas – gan prieka, gan baiļu, gan izmisuma, ieturot pauzes, runāju ar lielu aizrautību un degsmi. Tas burtiski „pielipa” arī bērniem. Bērni darbojās aizrautīgi, pat tie, no kuriem es to biju vismazāk gaidījusi. Stāsta galveno ideju, ka mākslinieku no bezcerības izglāba mūzika, izmantoju arī nodarbībā, jo mēs visi pārvērtāmies par māksliniekiem un ieklausījāmies mūzikā, ko dzirdēja stāsta varonis, un gleznojām ar ūdenskrāsām. Vislielākais pārsteigums bija par kādu zēnu. Parasti viņa zīmējumos atklājas iepriekšējā vakarā noskatītās šausmu filmas ainas un pārdzīvojumi – sprādzieni, asinis, ieroči, cilvēki ar milzīgiem zobiem, bruņumašīnas, no liela augstuma krītoši cilvēki u. tml. Tas viss tika attēlots tumšās krāsās. Tomēr šajā darbā zēns uzzīmēja violetu lācīti uz gaišzila fona. Kad blakussēdētājs nejauši uzšļakstīja darbam tumšzilas krāsas pilieniņus, zēns ļoti pārdzīvoja, ka darbs nu ir sabojāts. Tomēr, kad nelaime tika labota, izpludinot tumšos krāsu pilienus un padarot tos gaišus, zēns ar darbu atkal bija apmierināts. Šajā nodarbībā pārliecinājos, ka no pedagoga attieksmes un ieinteresētības darbā, gandrīz simtprocentīgi ir atkarīga arī bērnu attieksme un ieinteresētība. Bet, ja bērns ir ieinteresēts, viņš arī pilnīgāk uztver literāru darbu. Līdzīgi bija ar Sigsgora „Palle viens pats pasaulē”. Pēc rosinošas un motivējošas ievadsarunas par ģimenes un tuvo cilvēku nozīmīgumu, bērni kā apburti klausījās manā emocionālajā lasījumā (pat ne stāstījumā), kurā centos attēlot Palles pārdzīvojumus, kad viņš saprot, ka ir palicis viens, šaubas – kad ir jāiet veikalā, kurā nav pārdevējas un jāņem
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva