Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 196 Būtisks apsvērums ir Publiskā pārvaldē budžeta līdzekļu izlietojums strādājošo darbinieku darba samaksai. Publiskā pārvaldē darba samaksai, piemēram, 2005. gada Valsts pamatbudžeta izdevumos no uzturēšanas izdevumiem 720 895 123 Ls atalgojumiem tiek tērēti 317 071 378 Ls (Likuma „Par valsts budžetu 2005. gada, 5. pielikums), t. i., aptuveni 44 %. Kā risināt jautājumu par darba slodzi un darba rezultātiem ar noteiktu atbilstošu darba samaksu Viens no veidiem, kā noteikt faktisko darba noslodzi, ir veikt kompleksu pārbaužu pasākumu. Pēc autores domām noteikt darba slodzi varētu divos veidos: 1) veicot auditus (komplekss pētāmo jautājumu loks, uz kuriem tiktu saņemtas atbildes); 2) veicot izpēti, kuras rezultātā tiktu sniegtas konsultācijas tikai par vadības uzdoto konkrēto jautājumu. Daži no jautājumiem, kas, veicot šādus auditus, tiek noskaidroti: 1. Vai iestādes funkcijas tiek sadalītas atbilstoši starp struktūrvienībām un atbildīgiem darbiniekiem Kā tās tiek veiktas 2. Vai darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija Jānosaka arī tie darbinieki, kuriem nav nepieciešamas speciālas zināšanas (tehniskie darbinieki). Vai ir jāsamazina to darbinieku skaits, kuri veic intelektuālu darbu Visvienkāršāk ir palielināt tehnisko darbinieku skaitu, kuri veic apkalpojošos darbus un samazināt valsts ierēdņu skaitu. Mazāk kvalificētiem darbiniekiem parasti iesaka noteikt darba normas, ko iespējams veikt noteiktā laika vienībā, piemēram, kopēšanas darbi, tekstu sagatavošanas darbi, kuri neprasa intelektuālu ieguldījumu, vajadzīgās informācijas meklēšana, tomēr tas ne vienmēr spēj atrisināt pašu būtiskāko jautājumu: Vai tas darbinieks, kurš veic intelektuālo darbu ir pietiekami noslogots vai, pretēji, pārslogots. 3. Vai ir adekvāta samaksa par paveikto darbu, līdzās pastāvot normatīvo aktu ietvaros noteikto prasību ievērošanai un lietderības principam. 4. Vai pastāv kādas iespējas samazināt darba samaksas izdevumus atbilstoši esošai situācijai uz audita veikšanas brīdi 5. Kā tiek veikta personāla karjeras plānošana (Sack, Saidi, 1997). Ievērojot noskaidrojamo jautājumu specifiku var secināt, ka analizējamie jautājumi var tikt iedalīti divās lielās grupās, uz kuriem var sniegt atbildes, pamatojoties uz audita pierādījumiem, t. i., materiāliem, kuri apzīmēti par “stingriem” jeb pierādāmiem (personāla skaits, darba samaksas izdevumi u.c.) un “mīkstiem” jeb grūti pierādāmiem pie kuriem pieder arī darba slodzes noteikšana. Grūti pierādāmie jautājumi parasti tiek pētīti lietderības revīzijās (auditos). “Personāla menedžmenta auditi ir cieši saistīti ar: 1) iestādes plānošanas procesu; 2) informācijas un datu analīzi, kvalitāti, pieejamību, efektivitāti; 3) štatu struktūras analīzi.” (Sack, Saidi, 1997). Iespējamie audita un konsultāciju pakalpojuma sniedzēji var būt iekšējie auditori, valsts kontrolējošo iestāžu revidenti, kuri nodarbojas ar lietderības revīziju veikšanu: iestādes pakalpojumus var pirkt no komercuzņēmumiem. Tomēr aktuāls ir jautājums, kas to var veikt efektīvāk un kādu metodiku pielietot, veicot gan izpēti, gan auditus, jo noteikt intelektuālā darba slodzi ir gandrīz neiespējami. Pasaules pieredze pierāda, ka šāda veida auditi nelielos apmēros tiek veikti 16 . Tomēr pārsvarā tiek analizēta darba slodze medicīnas, policijas, pedagoģijas, militārā dienesta darbiniekiem un ļoti retos gadījumos darbiniekiem, kas veic kādu normatīvo vai citu dokumentu izstrādi. Auditu parasti ierosina veikt gadījumos, kad iestāde nespēj nodrošināt kādas funkcijas izpildi, vai arī tiek saņemta kāda sūdzība par tās darbiniekiem. Pārsvarā šāda 16 http://www.audit-commission .gov.uk/search/search_result.aspCategoryID= u.c.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 197 veida auditus veic augstākās kontrolējošās valsts iestādes (Latvijā tā varētu būt Valsts kontrole) vai iekšējā audita struktūrvienība, ļoti retos gadījumos pakalpojums tiek pirkts no uzņēmējsabiedrībām. Latvijā situācija ir līdzīga. Valsts kontrole, veicot revīzijas, tikai nedaudzos gadījumos, cita starpā, ir analizējusi darbinieku darba noslodzi. Jāņem vērā, ka Valsts kontrolei ir noteikts veikt lietderības auditus. 17 Valsts kontrolē vajadzētu koncentrēties vislabākajiem audita speciālistiem ar lielu darba pieredzi, jo tiem lietderības auditi ir jāveic regulāri. Pagaidām nav pietiekamu datu par iestāžu veiktajiem pasūtījumiem konsultantu komercsabiedrībām. Tomēr ārzemju pieredze liecina, ka atsevišķos sarežģītos gadījumos var tikt pieaicināts eksperts no malas (Fossa Olalla, Sastre Castillo, 2002). Iekšējais audits veic personāla vadības auditus savās iestādēs. Pārsvarā šāda veida auditi ir vērsti divos virzienos: 1. Pārbaudes saistībā ar normatīvo aktu prasību ievērošanu – kā tiek ievērotas prasības izsludinot konkursus uz vakantajām darba vietām, vai tiek ievērotas visas prasības darbiniekus pieņemot vai atlaižot no darba, atbilstoša personas lietu dokumentācijas pārbaude. Tāpat tiek veiktas pārbaudes par darba samaksas jautājumiem, pārbaudot, vai darbiniekam tiek uzskaitītas darba stundas un virsstundu darbs, to aprēķināšanas kārtība. 2. Iekšējais audits veic pārbaudes par personālvadības vispārējiem jautājumiem, t.i., analizē, vai iestādē ir izstrādāta personāla politika un tā ir atbilstoša ar iestādes stratēģijas mērķiem, vai tiek veikti visi iestādei uzticētie uzdevumi jeb vai par katru iestādes funkciju ir noteikti atbildīgie darbinieki un vai vienu funkciju neveic nelietderīgi vairāki darbinieki. Šāda veida auditi tiek veikti ievērojot iestādes izstrādātu stratēģiju, iekšējo normatīvo bāzi un amata aprakstus. Jāatdzīst, ka šāda nostāja atbilst arī vispārpieņemtam uzskatam par funkciju un struktūras prioritātēm, jo audits tiek veikts, izvirzot par primāru iestādes funkcijas un saskan ar M.Vēbera uzskatu “klasiskais jautājums ir: kas ir pirmais, funkcija vai struktūra – vai funkcijas nosaka struktūru, vai struktūra organizē funkcijas un jautājumus Organizatoriskajā teorijā dod priekšroku funkcijām, t.i., ka katra struktūrvienība ir veidota un definēta pamatā funkciju prasībām (Sack, Saidi, 1997). Tomēr jautājums nav viennozīmīgs. Lai gan pareizi tiek definētas prioritātes, tomēr tas neatrisina būtiskus jautājumus. ”Atbilstība starp funkciju, rīcībā esošu informāciju un pieejamām darbības vietām reti kad ir pilnīga. Saistībā ar izrādi veidojas papildu skatupunkti, kas sarežģī vienkāršas attiecības starp funkciju, informāciju un vietu (Gofmans, 2001). Tas nozīmē, ka auditu veikšanā ir jāpielieto vairākas metodes, no vairākiem skatupunktiem. Iekšējiem auditoriem nav izstrādātas kopējas metodikas šādu auditu veikšanā, problēmas risināšanā pārsvarā tiek izmantota tikai sistēmiska pieeja. Tomēr, ja tiek apskatīts jautājums par darbinieka noslodzi un tiek izteikts auditora viedoklis par to, ka darbinieks nav noslogots vai šāda štata vieta nav nepieciešama 18 rodas pamatota prasība, ar kādām metodēm auditors ir nonācis pie šāda secinājuma. Pirms plānojot vai paredzot šāda veida auditus ir jāaprēķina tam paredzētie resursi (gan finanšu, gan cilvēkresursi, t.sk., arī ekspertu piesaistīšana), lai rezultāts būtu sasniegts ar minimāliem līdzekļiem. Pirms audita uzsākšanas būtu nepieciešams arī izvērtēt cik lielu apjomu aptvers paredzētais audits un kāds būs paredzamais ieguvums. Autore vēlas uzvērt, ka darba noslodzes analīze vai audits tiek pieskaitīts pie funkcionālā audita veidiem. Funkcionālie auditi ir uzsākti veikt pavisam nesen. Pašlaik nav 17 LR likums “Valsts kontroles likums” 18 www.tm.gov.lv/str/736_06.03.2003_audita%20rikojums.doc skatīts 2004.gada 20.novembrī
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva