Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 188 4. attēls. Lauksaimniecības tehnika visu veidu saimniecībās (tūkstošos) [16] 70.0 60.0 50.0 40.0 30.0 20.0 Traktori Arkli Kultivatori Sējmašīnas Graudu novākšanas kombaini 10.0 0.0 1996 199 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2005 Latvijā ir pārejas ekonomikas sistēma, tāpat kā pārējās postsociālisma valstīs. Bijušajās postsociālisma valstīs iepriekš bija vērojama centralizēta resursu un saražotās produkcijas sadale. Patreizējā brīdī šīs valstis veiksmīgi veic dažādus pārkārtojumus, lai izveidotu efektīvu tirgus ekonomiku. Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām ražošanas attīstībā, kas spētu nodrošināt stabilu valsts attīstību. Tieši tāpēc ik gadu valsts atbalsta lauksaimniecības nozari, un tas sāk lēnām arī dot kādus rezultātus (lauksaimniecības produktu eksporta pakāpeniska palielināšanās). Lauksaimniecības jomā ir vērojama pilnīga konkurence. Ir liels neatkarīgu konkurentu skaits. Lauksaimnieks var izvēlēties pats, kam tirgot savu produkciju. Liepājas rajons šajā ziņā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Liepājas rajonā ir starptautiskā osta, tāpat ir dzelzceļš, kas dod iespēju eksportēt savu produkciju. Salīdzinoši netālu atrodas arī Latvijas uzpircējfirmas; „Saldus Labība”, „Rīgas dzirnavnieks”, „Dobeles dzirnavnieks”, „Iecavnieks”, „Kemira GrowHow”, u.c. uzņēmumi. Lai gan produkcijas cenas starp firmām mainās tikai minimāli. Lielāka atšķirība šajā gadā bija vērojama starp uzņēmumiem, kas uzpērk graudaugus vietējam tirgum un uzņēmumiem, kas uzpērk eksportam domāto produkciju. Uzņēmumiem nav savas cenu politikas, cenas tiek pielāgotas biržas cenām. Pētniecības darba izstrādē tuvāk tika apskatīti Liepājas rajona, Aizputes apkārtnes lauksaimniecības uzņēmumi, kas pieder dāņu investoriem. Aizputes apkārtnē atrodas trīs šādi lauksaimniecības uzņēmumi, kuri nodarbojas ar graudkopību. Kopā tiek apstrādāti aptuveni 6 500 hektāru. Divos no šiem uzņēmumiem ir vairāki investori, bet vienā ir tikai viena ģimene. Taču uzņēmumu darbība ir ļoti līdzīga. Dāņu uzņēmēji ir ļoti draudzīgi viens ar otru, tāpēc bieži vien izaudzētā produkcija tiek pārdota vienam uzpircējam. Ja kāds no uzņēmējiem ir dabūjis labu cenu pie kāda no uzpircējiem, tad to parasti pasaka citiem dāņu uzņēmējiem
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 189 šajā apkārtnē. Dažkārt tiek noslēgti kopīgi līgumi, tādējādi cenšoties iegūt labāku cenu nekā tā būtu, ja graudus nodotu katrs atsevišķi. Šajā gadā uzņēmumi, kas savu produkciju realizē Latvijā, ir bijuši mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju. Tāpēc aptuveni 80 % no šo trīs uzņēmumu produkcijas tika pārdoti eksportētājfirmām. 2004. gadā tas bija tieši otrādi. Tikai aptuveni 30 % tika pārdoti eksportētājfirmām. Visi trīs uzņēmumi importē augu aizsardzības līdzekļus, mākslīgo mēslojumu un lauksaimiecības tehniku. Viens no uzņēmumiem ir pieteicies subsīdijām kultivatora iegādei. Kultivators tika importēts no Vācijas. Arī pārēja uzņēmumu tehnika ir tikusi importēta. Lielāko daļu no tehnikas ieveda no Dānijas. Nenoliedzami, dāņu uzņēmējiem Liepājas rajonā ir vislabākais tehniskais aprīkojums. Tomēr lielākā daļa tehnikas ir lietota. Kad dāņu uzņēmēji tikko bija uzsākuši savu darbību Latvijā, viņi bija vienīgie, kam bija importēta lauksaimniecības tehnika. Taču kopš iestāšanās ES arī latviešu zemnieki ir iegādājušies tehniku. Mainoties valsts iekārtai un cilvēka ikdienā ienākot tehnoloģiju attīstībai un inovācijām, arī lauksaimnieka ikdiena ir mainījusies. Mūsdienās lauksaimnieku izmantotā tehnika ir augsti attīstīta. Nerunājot nemaz par to, ka kartupeļus vairāk nelasa ar rokām un labību nevāc ar sirpi. Lauksaimnieku tehnika ir attīstījusies ļoti strauji. Šodien ir iespējams iegādāties kombainus, kas aprēķina novākto ražu un ražas kvalitāti (mitrumu, proteinīnu u.c. rādītājus) turpat uz lauka. Arī cita tehnika ir daudz attīstītāka. Zeme vairāk netiek arta, tā tiek kultivēta, jo tā ir daudz draudzīgāka dabiskajai videi, nekā zemes aršana. Traktori arī ir datorizēti, tajos var ievietot GPS sitēmu un traktors pats brauc pa lauku taisnās vagās, traktora vadītājam tas ir tikai jāapgriež otrā lauka malā. Arī lauksaimniecības darbību uzskaite ir inovāciju pilna. Ja PSRS laikos viss tika pierakstīts ar roku neskaitāmos žurnālos, tad mūsdienās tam izmanto jauno tehnoloģiju – datorprogrammas. Primitīvākajās programmās darbiniekam ir jāievada gandrīz visa informācija, bet pašās jaunākajās arī šis darbs ir datorizēts. Datu kartēs tiek uzkrāta informācija, kas pēc tam tiek izmantota gan datoros birojā, gan traktorā uz lauka. Dāņu uzņēmēji ir veiksmīgi izmantojuši inovāciju dotās priekšrocības. Visiem uzņēmumiem datorizēti tiek sagatavota informācija par lauku vēsturēm. Visas uz lauka notiekošās darbības tiek fiksētas datorprogrammā. Arī augu aizsardzības līdzekļu un mākslīgā mēslojuma patēriņš tiek precīzi aprēķināts. Vienam no uzņēmumiem traktorā ir uzstādīta GPS sistēma, kas ļauj daudz precīzāk strādāt uz lauka. Tehnoloģijai attīstoties, ir mainījies arī darba ražīgums. Darbinieku skaits lauksaimniecībā nodarbināto vidū ik gadu samazinās, taču darba ražīgums palielinās. Ja 2003. gadā lauksaimniecībā un medniecībā nodarbināto īpatsvars bija 10,4 %, tad 2005. gadā tas bija tikai 8,5 % (Latvijas Republikas Zemkopības Ministrijas 2005. gada ziņojums, 7). Savukārt, ražība ir palielinājusies no 24,3 cnt/ha 2004. gadā līdz 28 cnt/ha 2005. gadā (Reinberga, 2006, 55). Tātad, autors secina, ka tehnoloģiju attīstība veicina ražīgumu, bet samazina cilvēkresursu vajadzību. Darbiniekus vajag skaitliski mazāk, bet tiem ir jābūt kvalificētiem un kompetentiem savā jomā. SECINĀJUMI 1. Lauksaimniecības nozare Latvijā sāk strauji attīstīties. Lauksaimniekiem kopš iestāšanās ES ir pieejamas dažādas subsīdijas, kas palīdz iesākt uzņēmējdarbību un lauksaimnieku ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies. 2. Rietumkurzemē lauksaimniecības attīstība notiek vēl straujāk, jo tieši Rietumkurzemē ir daudz dāņu investīciju lauksaimniecības uzņēmumos, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē no Latvijas uz citām ES valstīm. Tiešās investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos veicina lauksaimniecības attīstību Latvijā.
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva