Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 189<br />
šajā apkārtnē. Dažkārt tiek noslēgti kopīgi līgumi, tādējādi cenšoties iegūt labāku cenu nekā tā<br />
būtu, ja graudus nodotu katrs atsevišķi.<br />
Šajā gadā uzņēmumi, kas savu produkciju realizē Latvijā, ir bijuši mazāk<br />
konkurētspējīgi salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju. Tāpēc aptuveni<br />
80 % no šo trīs uzņēmumu produkcijas tika pārdoti eksportētājfirmām. 2004. gadā tas bija<br />
tieši otrādi. Tikai aptuveni 30 % tika pārdoti eksportētājfirmām. Visi trīs uzņēmumi importē<br />
augu aizsardzības līdzekļus, mākslīgo mēslojumu un lauksaimiecības tehniku. Viens no<br />
uzņēmumiem ir pieteicies subsīdijām kultivatora iegādei. Kultivators tika importēts no<br />
Vācijas. Arī pārēja uzņēmumu tehnika ir tikusi importēta. Lielāko daļu no tehnikas ieveda no<br />
Dānijas. Nenoliedzami, dāņu uzņēmējiem Liepājas rajonā ir vislabākais tehniskais<br />
aprīkojums. Tomēr lielākā daļa tehnikas ir lietota. Kad dāņu uzņēmēji tikko bija uzsākuši savu<br />
darbību Latvijā, viņi bija vienīgie, kam bija importēta lauksaimniecības tehnika. Taču kopš<br />
iestāšanās ES arī latviešu zemnieki ir iegādājušies tehniku.<br />
Mainoties valsts iekārtai un cilvēka ikdienā ienākot tehnoloģiju attīstībai un<br />
inovācijām, arī lauksaimnieka ikdiena ir mainījusies. Mūsdienās lauksaimnieku izmantotā<br />
tehnika ir augsti attīstīta. Nerunājot nemaz par to, ka kartupeļus vairāk nelasa ar rokām un<br />
labību nevāc ar sirpi. Lauksaimnieku tehnika ir attīstījusies ļoti strauji. Šodien ir iespējams<br />
iegādāties kombainus, kas aprēķina novākto ražu un ražas kvalitāti (mitrumu, proteinīnu u.c.<br />
rādītājus) turpat uz lauka. Arī cita tehnika ir daudz attīstītāka. Zeme vairāk netiek arta, tā tiek<br />
kultivēta, jo tā ir daudz draudzīgāka dabiskajai videi, nekā zemes aršana. Traktori arī ir<br />
datorizēti, tajos var ievietot GPS sitēmu un traktors pats brauc pa lauku taisnās vagās, traktora<br />
vadītājam tas ir tikai jāapgriež otrā lauka malā. Arī lauksaimniecības darbību uzskaite ir<br />
inovāciju pilna. Ja PSRS laikos viss tika pierakstīts ar roku neskaitāmos žurnālos, tad<br />
mūsdienās tam izmanto jauno tehnoloģiju – datorprogrammas. Primitīvākajās programmās<br />
darbiniekam ir jāievada gandrīz visa informācija, bet pašās jaunākajās arī šis darbs ir<br />
datorizēts. Datu kartēs tiek uzkrāta informācija, kas pēc tam tiek izmantota gan datoros birojā,<br />
gan traktorā uz lauka.<br />
Dāņu uzņēmēji ir veiksmīgi izmantojuši inovāciju dotās priekšrocības. Visiem<br />
uzņēmumiem datorizēti tiek sagatavota informācija par lauku vēsturēm. Visas uz lauka<br />
notiekošās darbības tiek fiksētas datorprogrammā. Arī augu aizsardzības līdzekļu un mākslīgā<br />
mēslojuma patēriņš tiek precīzi aprēķināts. Vienam no uzņēmumiem traktorā ir uzstādīta GPS<br />
sistēma, kas ļauj daudz precīzāk strādāt uz lauka.<br />
Tehnoloģijai attīstoties, ir mainījies arī darba ražīgums. Darbinieku skaits<br />
lauksaimniecībā nodarbināto vidū ik gadu samazinās, taču darba ražīgums palielinās. Ja<br />
2003. gadā lauksaimniecībā un medniecībā nodarbināto īpatsvars bija 10,4 %, tad 2005. gadā<br />
tas bija tikai 8,5 % (Latvijas Republikas Zemkopības Ministrijas 2005. gada ziņojums, 7).<br />
Savukārt, ražība ir palielinājusies no 24,3 cnt/ha 2004. gadā līdz 28 cnt/ha 2005. gadā<br />
(Reinberga, 2006, 55). Tātad, autors secina, ka tehnoloģiju attīstība veicina ražīgumu, bet<br />
samazina cilvēkresursu vajadzību. Darbiniekus vajag skaitliski mazāk, bet tiem ir jābūt<br />
kvalificētiem un kompetentiem savā jomā.<br />
SECINĀJUMI<br />
1. Lauksaimniecības nozare Latvijā sāk strauji attīstīties. Lauksaimniekiem kopš<br />
iestāšanās ES ir pieejamas dažādas subsīdijas, kas palīdz iesākt uzņēmējdarbību un<br />
lauksaimnieku ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies.<br />
2. Rietumkurzemē lauksaimniecības attīstība notiek vēl straujāk, jo tieši Rietumkurzemē<br />
ir daudz dāņu investīciju lauksaimniecības uzņēmumos, kas lielu daļu savas<br />
produkcijas eksportē no Latvijas uz citām ES valstīm. Tiešās investīcijas<br />
lauksaimniecības uzņēmumos veicina lauksaimniecības attīstību Latvijā.