Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums - rpiva

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 145
Instrumentārijs
Mēs izmantojām: Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas testu (AUDIT);
Stresa pārvarēšanas stratēģisko pieeju skalu (SACS) un demogrāfisko datu aptauju, kura
ietvēra informāciju par dalībnieku dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, izglītību, nodarbošanos un
sniedza atbildi uz jautājumu, vai dalībnieks smēķē.
AUDIT tika izmantots, lai konstatētu neatkarīgo mainīgo – alkoholisma pazīmes.
Tests sastāv no 10 jautājumiem par pašreizējiem alkohola lietošanas ieradumiem, atkarības
simptomiem un ar alkohola lietošanu saistītām problēmām. AUDIT testam ir būtiskas
priekšrocības – tam ir starptautiska standartizācija, veikta validizācija sešās valstīs, tas ir
veidots tā, lai to varētu lietot internacionālā vidē, tas identificē alkohola lietošanas bīstamību,
kā arī konstatē alkohola atkarību, tas ir īss, ātri aizpildāms un elastīgs. Testa sadaļas ļauj fiksēt
gan agrīna alkoholisma pazīmes, gan bīstamu alkohola lietošanas pakāpi, gan alkohola
atkarību.
Atkarīgais mainīgais – stresa pārvarēšanas stratēģijas – tika mērīts ar SACS palīdzību.
Tests sastāv no 52 apgalvojumiem, kuri raksturo cilvēka rīcību, attieksmi un jūtas krīzes
situācijā. Metodika ir orientēta uz pieaugušiem cilvēkiem, to var pildīt gan individuāli, gan
grupā. Tika izmantota aptaujas vispārējā forma. Tā domāta informācijas iegūšanai par to, kā
cilvēks mēdz rīkoties stresa situācijās vispār, kādām stresa pārvarēšanas stratēģijām dod
priekšroku. Respondentiem, atbildot uz jautājumiem, ir jāizvērtē izteikumi pēc 5 punktu
skalas – cik lielā mērā piedāvātie apgalvojumi atbilst viņu reakcijām uz stresu (kur 1 nozīmē
galējo neatbilstību un 5 – galējo atbilstību rīcībai un izjūtām stresa situācijās). Metodika ietver
9 apakšskalas (pašpārliecināta, uzstājīga rīcība; izvairīšanās; sociālā atbalsta meklēšana;
piesardzīga rīcība; sociālā apvienošanās; instinktīva rīcība; agresīva rīcība; antisociāla rīcība;
netieša aplinkus rīcība).
Kontrolējamais mainīgais tika kontrolēts ar demogrāfiskās aptaujas palīdzību.
Procedūra
Pētījums tika veikts Rīgā laika posmā no 15.08.2005. līdz 28.10.2005. No 214
respondentiem tika atlasīti 60 vīrieši, kuri iedalās divās grupās.
Pirmā grupa – 30 respondentu, kuru AUDIT testa rezultāti ir robežās no 1 līdz 7
punktiem ieskaitot (1. līmenis). Grupā netika iekļauti respondenti ar AUDIT testa rezultātu 0,
jo netika noskaidrots alkohola nelietošanas iemesls. Lai pastiprinātu pieņēmumu par pirmās
grupas dalībnieku „neatkarību” tika izvēlēti respondenti ar attiecīgo AUDIT testa rezultātu,
kuri nesmēķē.
Otrā grupa – 30 respondentu, kuru AUDIT testa rezultāts ir 20–40. Kā arī respondenti
ar AUDIT testa rezultātu no 16 līdz 19 punktiem, ja uz 4, 5 un 6 jautājumu atbilžu rezultāti ir
2 vai vairāk punktu, vai uz jautājumiem 9 vai 10 atbilžu rezultāts ir 4 punkti (4. līmenis). Lai
pastiprinātu pieņēmumu par otrās grupas respondentu atkarību, tika izvēlēti respondenti ar
atbilstošu AUDIT testa rezultātu, kuri smēķē.
Tika salīdzināti abu grupu SACS testa deviņu apakšskalu rezultāti. Kā arī tika mērīts,
vai starp šiem rezultātiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības.
REZULTATI
AUDIT testa rezultāti ir amplitūdā no 1 līdz 28. Respondenti tika sadalīti divās grupās
– ar un bez alkoholisma pazīmēm. Pirmā grupa – bez alkoholisma pazīmēm B01–B30,
respondenti ar AUDIT testa rezultātiem no 1–7 punkti ieskaitot. Otrā grupa – ar alkoholisma
pazīmēm A01–A30, ar AUDIT testa rezultātiem no 20–28 punktiem ieskaitot,
Pirmās un otrās grupas SACS testa rezultātu atšķirības skatīt 1. tabulā.