Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 241<br />
21.01.1997. noteikumiem Nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" tiek slēgti vadības<br />
līgumi” 29 .<br />
Tomēr tas neatrisina problēmu un Valsts kontrole izdara secinājumu:<br />
“IZM 2003. gada oktobrī tika pieņemti divi darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpa<br />
nodrošināt struktūrfondu ieviešanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu. 2004. gada martā<br />
šie darbinieki pārtrauca darba attiecības ar IZM”. 30<br />
Valsts kontrole atzīst, ka prasības, strādājot šajos amatos, ir ļoti augstas. Autore<br />
norāda, ka arī darba slodze ir pārāk intensīva, jo apsaimniekot ES piešķirtos līdzekļus lielos<br />
apjomos nav viegli.<br />
Varbūt publiskās pārvaldes darbiniekiem noslodze nav liela, tikai viņi neprot plānot<br />
savu darba laiku un lietderīgi veikt savus pienākumus, sadalot tos svarīgos un mazāk svarīgos.<br />
Viens no risinājumiem varētu būt Anglijas Brunejas universitātes pasniedzēja D. Džeksa<br />
piedāvātā koncepcija, kuras pamatā ir tā sauktais “cilvēkam nepieciešamais laiks”. Džeksa<br />
pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir nepieciešams dažāds laiks, lai pārdomātu, organizētu un<br />
izpildītu darbu.<br />
“Šis pētījums ir svarīgs algu sistēmas noteikšanā, jo atklāj dabisko organizācijas<br />
struktūru, kurā vairumam amatu iespējams klasificēt pēc nepieciešamā darba laika. D. Džekss<br />
domā, ka labākajās organizācijās, kurās darbinieku attieksme ir pozitīva un darbs ražīgs,<br />
pastāv dabiska hierarhija. Tie ir strādnieki, kuri plāno savu darba dienu vienu dienu uz<br />
priekšu, ir padoti vadītājam, kurš var organizēt darbu vismaz nākamajos trīs mēnešos; šis<br />
vadītājs savukārt ir padots vadītājam, kurš plāno vismaz gadu uz priekšu; otrais vadītājs ir<br />
padots vēl citam, kurš plāno divus gadus uz priekšu, utt.” (Starlings, 1999).<br />
Personālvadības speciālisti iesaka veikt darba analīzi, kura palīdz noteikt tos posteņus,<br />
kuriem nepieciešami darbinieki, kā arī ļauj atrast darbus, kuros darbinieki ir nenoslogoti vai<br />
arī pārslogoti, kā arī, tā ir būtiska jebkuram analītiskam vērtējumam. Kā darba procesa<br />
pētīšanas metode tiek ieteikta tikai viena no datu vākšanas metodēm – analītiķa intervija ar<br />
darbinieku, aptauja jeb anketēšana, darba procesa norises reglamentējoša dokumentu analīze,<br />
darba procesa novērošana, veikto darbību pierakstīšana (Vorončuka, 1999).<br />
Jebkurš darbinieks, kura darbs tiek vērtēts, it īpaši publiskajā pārvaldē strādājošie, kuri<br />
uzstājas kā vieni no “spēlētājiem” sociālpolitiskajā arēnā un tiek nepārtraukti vērtēti, cenšas<br />
nosargāt savu sociālpolitisko statusu un slēpt savas negatīvās puses: “... spēlētājs tiecas slēpt<br />
vai vismaz neuzsvērt tās darbības, faktus un motīvus, kas nav savienojami ar idealizēto<br />
versiju. Turklāt spēlētājs bieži vien rada savos skatītājos ticību, ka viņa saistība ar tiem ir<br />
daudz ideālāka, nekā tā ir īstenībā (Gofmans , 2001).<br />
Izvēloties tikai vienu no datu vākšanas metodēm, mēs varam nonākt situācijā, kas<br />
parasti atklājas vadītāju vai kontroles darbinieku pārbaudes brīdī. (Datu vākšanas metode –<br />
darba procesa novērošana.) To pierāda notikums kuģu būvētavā.<br />
“Bija smieklīgi noraudzīties pēkšņajā pārtapšanā, tiklīdz nāca ziņa, ka kuģī parādījies<br />
priekšnieks vai darbnīcā – pārraugs no kantora. Meistari un priekšstrādnieki piesteidzās pie<br />
savu strādnieku grupām un mudināja viņus ķerties pie redzamām darbībām. “Lai jūs neviens<br />
nepieķertu te sēžam!” skanēja vispārējs brīdinājums, un, ja īsta darba nebija, tad viņš ražīgi<br />
salieca kādu cauruli un tad to iztaisnoja vai piegrieza kādu skrūvi, kurai šāds stiprinājums<br />
nemaz nebija vajadzīgs.” (Gofmans, 2001).<br />
Arī publiskajā pārvaldē situācija varētu būt līdzīga, jo pēc būtības cilvēks vēlas<br />
izskatīties labāks, nekā patiesībā ir. “Mēs praktiski varam teikt, ka viņam ir tik daudz dažādu<br />
sociālu patību, cik daudz ir atšķirīgu personu grupu, kuru viedoklis viņam ir svarīgs. Katrai no<br />
šīm grupām viņš parasti atsedz citu savu pusi. Ne viens vien jauneklis, kas vecāku un<br />
skolotāju klātbūtnē ir gana nopietns, kopā ar īstajiem draugiem, “čaļiem” lamājas un iet<br />
29 http://www.lrvk.gov.lv/htmls/operinfo/saim/atzinums-41-04.html (mainīta 2004/08/11 skatīta 17.01.2005.).<br />
30 http://www.lrvk.gov.lv/htmls/operinfo/saim/atzinums-41-04.html (mainīta 2004/08/11, skatīta 17.01.2005.).