Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 240 finansējamo institūciju darbiniekiem” ir zudusi tā sākotnējā nozīme. . Lai gan Latvijas Republikas valdībai ir savs skatījums uz darba samaksas jautājumiem valsts pārvaldē 24 , un tiek sperti pirmie soļi tās realizācijā, tomēr, jautājums par to, ka darba samaksas primārais vērtējums ir sasniegtie rezultāti , nav ieraugāms. 25 Autore uzskata, ka publiskās pārvaldes darbiniekam darba samaksa nebūtu jāveic, ievērojot tikai kvalifikāciju un darba stāžu. Galvenais iemesls, kāpēc publiskās pārvaldes darbinieks saņem samaksu, ir sasniegtie rezultāti. Publiskajā pārvaldē pamazām sāk ieviest rezultatīvos rādītājus, kuru pamatmērķis ir salīdzināt sasniegtos rezultātus starp vairākām iestādēm. Tomēr katrai iestādei ir sava specifika un pilnībā nav skaidras atbildes, vai tos iespējams savstarpēji salīdzināt. Darbiniekam, kuram nav pietiekoša darba noslodze, tiek maksāts par daudz un nelietderīgi tiek tērēti valsts resursi, bet, ja atbilstošs darbinieks tiek par daudz nostrādināts, ja viņš neiekļaujas darba laikā, tam ir jāmaksā par virsstundām, kas ir divkāršā apmērā noteikta darba samaksa. Otrs ceļš, kas tomēr nav pareizs, bet tiek izmantots arī publiskajā pārvaldē, darbinieks strādā virsstundas bez darba samaksas vai darba intensitāte ir tik liela, ka pēc kāda laika darbinieks savas iespējas ir izsmēlis, darbs pasliktinās un vadītāji ir neapmierināti ar darbinieku, jo līdz šim viņš spēja paveikt visu. Abos gadījumos, kad ir pārslodze, rezultāts parasti ir līdzīgs. Darbinieks sāk biežāk slimot, samazināt savu darba ražīgumu, vai pat atrast sev mazāk noslogotu darbu. To atzīst arī S. P. Robbins savā grāmatā “Patiesība par personāla vadību” “..Kad cilvēki jūtas nenovērtēti, tie pastāvīgi ir aizkaitināti, un, lai kaut kādā veidā sevi atalgotu par netaisnību, visticamāk viņi meklē iespēju, kā to kompensēt. Tāpēc tiek ņemtas apmaksātas slimības lapas, viņi nāk uz darbu vēlāk, aiziet ātrāk, nokavē atgriešanos no pusdienu pārtraukuma, prasa algas pielikumu, vai pat kaut ko nozog darba vietā..., galu galā aiziet no darba.”(Роббинс, 2003). Arī šajā gadījumā publiskās pārvaldes iestādes tikai zaudēs. Publiskajā pārvaldē pastāv liela kadru mainība, kurai par iemeslu tiek minēta zemā darba samaksa, piemēram, Zemkopības ministrijā. “Pašreiz salīdzinoši lielā kadru mainība ministrijās saistīta ar zemo atalgojumu. Piemēram, ZM, vecākais referents mēnesī saņem 167 latus (pirms nodokļu nomaksas). Lielākas algas, ko ierēdņiem sola darbs ar ES, situāciju varētu risināt” 26 . Darbinieku maiņa iestādēs turpina pieaugt, piemēram, Centrālajā statistikas pārvaldē “kadru mainība centrālajā iestādē 2003. gadā veidoja 7,6 %, kas salīdzinājumā ar 2002. gadu pieaugusi par 0,5 %.” 27 Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc pastāv lielā darbinieku maiņa. Valsts kontrole savā 2004. gada 1. jūlija ziņojumā “Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas sociālā fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē” 28 norāda: “Nozaru ministrijās struktūrfondu vadībā iesaistīto darbinieku darba samaksas veidošanā, lai sasniegtu štata vietas plānoto algu, tiek piešķirtas piemaksas un atbilstīgi MK 22 23 22 23.09.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 533 “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem” 23 23.11.2004. Ministru kabineta noteikumi Nr. 959 "Noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem” 24 21.02.2005. Ministru Kabineta rīkojums „Par Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem”. 25 03.05.2005. Ministru Kabineta noteikumi Nr. 310 „Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs” 26 http://www.ngo.org.lv/news=883 lapa kāda tā bija indeksēšanas brīdī (mainīta 2004/12/29 skatīta 17.01.2005.). 27 http://www.csb.gov.lv/Satr/org.htm lapa kāda tā bija indeksēšanas brīdī (mainīta 2004/08/24 skatīta 17.01.2005.) 28 http://www.lrvk.gov.lv/htmls/operinfo/saim/atzinums-41-04.html (mainīta 2004/08/11 skatīta 17.01.2005.).
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 241 21.01.1997. noteikumiem Nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" tiek slēgti vadības līgumi” 29 . Tomēr tas neatrisina problēmu un Valsts kontrole izdara secinājumu: “IZM 2003. gada oktobrī tika pieņemti divi darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpa nodrošināt struktūrfondu ieviešanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu. 2004. gada martā šie darbinieki pārtrauca darba attiecības ar IZM”. 30 Valsts kontrole atzīst, ka prasības, strādājot šajos amatos, ir ļoti augstas. Autore norāda, ka arī darba slodze ir pārāk intensīva, jo apsaimniekot ES piešķirtos līdzekļus lielos apjomos nav viegli. Varbūt publiskās pārvaldes darbiniekiem noslodze nav liela, tikai viņi neprot plānot savu darba laiku un lietderīgi veikt savus pienākumus, sadalot tos svarīgos un mazāk svarīgos. Viens no risinājumiem varētu būt Anglijas Brunejas universitātes pasniedzēja D. Džeksa piedāvātā koncepcija, kuras pamatā ir tā sauktais “cilvēkam nepieciešamais laiks”. Džeksa pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir nepieciešams dažāds laiks, lai pārdomātu, organizētu un izpildītu darbu. “Šis pētījums ir svarīgs algu sistēmas noteikšanā, jo atklāj dabisko organizācijas struktūru, kurā vairumam amatu iespējams klasificēt pēc nepieciešamā darba laika. D. Džekss domā, ka labākajās organizācijās, kurās darbinieku attieksme ir pozitīva un darbs ražīgs, pastāv dabiska hierarhija. Tie ir strādnieki, kuri plāno savu darba dienu vienu dienu uz priekšu, ir padoti vadītājam, kurš var organizēt darbu vismaz nākamajos trīs mēnešos; šis vadītājs savukārt ir padots vadītājam, kurš plāno vismaz gadu uz priekšu; otrais vadītājs ir padots vēl citam, kurš plāno divus gadus uz priekšu, utt.” (Starlings, 1999). Personālvadības speciālisti iesaka veikt darba analīzi, kura palīdz noteikt tos posteņus, kuriem nepieciešami darbinieki, kā arī ļauj atrast darbus, kuros darbinieki ir nenoslogoti vai arī pārslogoti, kā arī, tā ir būtiska jebkuram analītiskam vērtējumam. Kā darba procesa pētīšanas metode tiek ieteikta tikai viena no datu vākšanas metodēm – analītiķa intervija ar darbinieku, aptauja jeb anketēšana, darba procesa norises reglamentējoša dokumentu analīze, darba procesa novērošana, veikto darbību pierakstīšana (Vorončuka, 1999). Jebkurš darbinieks, kura darbs tiek vērtēts, it īpaši publiskajā pārvaldē strādājošie, kuri uzstājas kā vieni no “spēlētājiem” sociālpolitiskajā arēnā un tiek nepārtraukti vērtēti, cenšas nosargāt savu sociālpolitisko statusu un slēpt savas negatīvās puses: “... spēlētājs tiecas slēpt vai vismaz neuzsvērt tās darbības, faktus un motīvus, kas nav savienojami ar idealizēto versiju. Turklāt spēlētājs bieži vien rada savos skatītājos ticību, ka viņa saistība ar tiem ir daudz ideālāka, nekā tā ir īstenībā (Gofmans , 2001). Izvēloties tikai vienu no datu vākšanas metodēm, mēs varam nonākt situācijā, kas parasti atklājas vadītāju vai kontroles darbinieku pārbaudes brīdī. (Datu vākšanas metode – darba procesa novērošana.) To pierāda notikums kuģu būvētavā. “Bija smieklīgi noraudzīties pēkšņajā pārtapšanā, tiklīdz nāca ziņa, ka kuģī parādījies priekšnieks vai darbnīcā – pārraugs no kantora. Meistari un priekšstrādnieki piesteidzās pie savu strādnieku grupām un mudināja viņus ķerties pie redzamām darbībām. “Lai jūs neviens nepieķertu te sēžam!” skanēja vispārējs brīdinājums, un, ja īsta darba nebija, tad viņš ražīgi salieca kādu cauruli un tad to iztaisnoja vai piegrieza kādu skrūvi, kurai šāds stiprinājums nemaz nebija vajadzīgs.” (Gofmans, 2001). Arī publiskajā pārvaldē situācija varētu būt līdzīga, jo pēc būtības cilvēks vēlas izskatīties labāks, nekā patiesībā ir. “Mēs praktiski varam teikt, ka viņam ir tik daudz dažādu sociālu patību, cik daudz ir atšķirīgu personu grupu, kuru viedoklis viņam ir svarīgs. Katrai no šīm grupām viņš parasti atsedz citu savu pusi. Ne viens vien jauneklis, kas vecāku un skolotāju klātbūtnē ir gana nopietns, kopā ar īstajiem draugiem, “čaļiem” lamājas un iet 29 http://www.lrvk.gov.lv/htmls/operinfo/saim/atzinums-41-04.html (mainīta 2004/08/11 skatīta 17.01.2005.). 30 http://www.lrvk.gov.lv/htmls/operinfo/saim/atzinums-41-04.html (mainīta 2004/08/11, skatīta 17.01.2005.).
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 250: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva