Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 226 Tabula 1.3. Revidēto uzņēmumu skaits, sadalījumā pa revīzijas sezonām Latvijā no 2001.–2004. g. Periods 2001-2002 2002-2003 2003-2004 Revidētie uzņēmumi 6100 6918 7715 *Revīzijas sezona ir laika periods no 1. septembra līdz 31. augustam. Zīm.1.3. Revidēto uzņēmumu skaita pieauguma dinamika 9000 8000 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 2001- 2002 2002- 2003 2003-2004 Salīdzinot apkopotos datus, var apgalvot, ka revīzijas attīstības vispārīgā tendence ir pozitīva, un liecina par to, ka revīzijai Latvijā ir attīstības pazīmes, bet, ņemot vērā ekonomiskas grūtības, kuras pārdzīvo valsts, revīzijas attīstības tempi ir vāji. Revidentu darbība ir cieši saistīta ar finanšu pārskatu kvalitātes novērtējumu. Lai sagatavotu visos aspektos kvalitatīvu finanšu pārskatu, jābūt kvalificētam ne tikai pārskata pārbaudītājam – revidentam, bet arī pārskata sagatavotājam – grāmatvedim. Starptautiskā grāmatvežu federācija šim nolūkam izveidojusi Starptautisko izglītības standartu profesionāliem grāmatvežiem, tas attiecināms gan uz praktizējošiem grāmatvežiem, gan uz revidentiem. Latvijā šobrīd stingri reglamentēta ir tikai zvērināto revidentu profesionālā izglītība. LZRA izveidojusi LZRA Izglītības centru, kurš nodarbojas ar zvērināto revidentu profesionālas izglītības nodrošināšanas jautājumiem un realizē LZRA uzdevumus attiecībā uz profesionālo apmācību un kvalifikācijas celšanu. Lai saņemtu zvērināta revidenta sertifikātu, profesionālās prasības pretendentiem ir diezgan augstas, ir jānokārto kvalifikācijas eksāmeni: revīzija, grāmatvedība, nodokļi, tiesības, biznesa vadība. Eksaminācijas programmas paredz, ka pretendentam ir plašas zināšanas attiecībā uz eksaminācijas objektiem. LZRA pievērsa uzmanību tam, lai zvērinātu revidentu profesionālās izglītības process atbilstu Starptautiskas izglītības standarta prasībām, bet tomēr pastāv atšķirības, galvenokārt, dažādu apstākļu un darbības vides dēļ. Starptautiskie revīzijas standarti (SRS), ko izdevusi SGF Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padome (SRASP), ir apstiprināti obligātai izmantošanai zvērināto revidentu darbībā Latvijā ar mērķi nodrošināt revīzijas veikšanas atbilstību SRS, kas savukārt palielinātu vietējo un ārvalstu lietotāju uzticību revidētos finanšu pārskatos ietvertajai informācijai. Starptautiskajā praksē SRS tiek izmantoti dažādi: ♦ kā nacionāli standarti (Kipra, Malaizija, Nigērija un citi); ♦ SRS pamatnostādnes izmantojamas, lai izveidotu savus nacionālos standartus (Austrālija, Krievija, Brazīlija, Holande un citi);
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 227 ♦ tie tiek ņemti vērā valstīs, kurām ir nacionālie standarti, ja nacionālie standarti kādu aspektu neregulē (Amerikas Savienotās Valstis); ♦ kā profesionālās darbības regulēšanas pamats starptautiskām revidentu organizācijām, veicot transnacionālo korporāciju revīziju (Pankova, 2003). Valstīm, kas ir SGF dalībnieces, kas vēlas pieņemt SRS kā savus nacionālos standartus, ir jāsastāda pieteikums, kas nosaka pieņemamo standartu juridisko spēku un to pielietošanas iespējas atsevišķā valstī. Ja SRS ir rekomendācijas, kas atšķiras no šajā valstī pieņemtajiem normatīvajiem noteikumiem, tad paskaidrojumos pie standarta tiek ietvertas attiecīgas norādes, saskaņā ar kurām strīdīgā situācija tiek risināta dodot priekšroku nacionālajai likumdošanai. Bez tā atļauts izstrādāt papildus standartus aspektiem, kas SRS nav izklāstīti. SRASP mērķis ir kalpot sabiedrības interesēm, izdodot augstas kvalitātes revīzijas un apliecinājuma pakalpojumu standartus un veicinot starptautisko un nacionālo standartu saplūšanu (SGF, 2004). Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, SRS pastāvīgi tiek pilnveidoti un rediģēti. Būtībā, SRS satur tikai vispārīgas norādes revīzijas jautājumos un reglamentē revīzijas darbību tikai galvenos aspektos, tāpēc SRS pielietošana praksē dažādos gadījumos var būt atšķirīga. Latvijā pēc SRS apstiprināšanas obligātai izmantošanai revīzijas darbībā kļuva aktuāla SRS praktiskas pielietošanas problēma. Tas nozīmē, kā prakses apstākļos atsevišķos gadījumos katrs revidents var rīkoties atkarīgi no nepieciešamības, savas pieredzes un citiem subjektīviem faktoriem. Piemēram, 300. SRS “Plānošana” nav aplūkots iepriekšējas plānošanas process, kas praksē sastopams, veicot pirmreizējo revīziju. Iepriekšējas revīzijas plānošanas posmā notiek sākotnēja klienta uzņēmējdarbības izpratne, kā arī tiek novērtēta vispārēja revīzijas veikšanas iespēja, pēc tam revidentu komercsabiedrība vai praktizējošais revidents uzsāk štata veidošanu revīzijas veikšanai un noslēdz līgumu ar klientu. Uz iegūto zināšanu pamata tiek sastādīts jau vispārējais revīzijas plāns. SRS.300 teikts, ka šis standarts ir izveidots atkārtotas revīzijas kontekstā, tāpēc pirmajā revīzijā revidentam var rasties nepieciešamība izvērst plānošanas procesu plašāk. Teorētiski, SRS nepietekoši regulētus jautājumus var sadalīt principiālos un neprincipiālos. Neprincipiālie jautājumi skaitās tie, kuru neizprašanas gadījumā nevar rasties sekas, kas tieši aizskar sabiedrības intereses. Savukārt, principiālie jautājumi ir tie, kuru neizprašanas rezultātā tiek aizkārtas sabiedrības intereses. Piemēram, ja revidents dokumentārā veidā nenoformē pirmreizējās revīzijas iepriekšējas plānošanas procesu, tad šajā gadījuma sabiedrības intereses netiek tieši aizskarti. Bet piemēram, ja revidents nepareizi novērtē būtiskuma līmeni un nemodificē revidenta ziņojumu, tad šis fakts tieši skar sabiedrības intereses finanšu pārskatu lietotāju personā. Revīzijas būtiskums SRS izpratnē ir ļoti plašs un vispārīgs jēdziens, kas dažreiz izraisa neskaidrības revidentiem, attiecībā uz to pamatotu aplēsi un saistību ar revīzijas risku. Saskaņā 320. SRS “Revīzijas būtiskums” būtiskuma definīcija ir sekojoša: Informācija ir būtiska, ja tās neuzrādīšana vai neatbilstība varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju ekonomiska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, balstoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskumu nosaka posteņa vai pieļautās kļūdas lielums, ņemot vērā tā neuzrādīšanu vai neatbilstību konkrētos apstākļos (SRS, 2004). SRS praktiski nesatur paraugus un tas ir nozīmīgs trūkums. Revīzijas praksē ir dažādi varianti, kā noteikt būtiskumu, un visi šie varianti ir pamatoti ar aplēsēm, bet neviens no tiem nav izsmelošs. Būtiskums ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem revīzijā. Veicot finanšu pārskatu revīziju revidenta uzdevums ir izteikt atzinumu, vai finanšu pārskati visos būtiskajos aspektos ir sagatavoti saskaņā ar identificētajām finanšu pārskatu sniegšanas pamatnostādnēm. Standartā teikts, ka būtiskums ir profesionāla vērtējuma jautājums un katram revidentam to jānosaka patstāvīgi, izmantojot teorētiskus noteikumus, kas izklāstīti standartā. Pielietojot standartu, katram revidentam var būt savs viedoklis attiecībā uz būtiskuma novērtēšanu. Finanšu skandāli, kas notikuši pasaulē pēdējā laikā, galvenokārt,
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 250: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva