Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 172 6. tabula Latvijas Erasmus mācībspēku stipendiju budžets 1999./2000. māc. g. – 2003./2004. māc. g. 1999./2000. 2000./2001. 2001./2002. 2002./2003. Finansējums EUR 36120 29000 34885 36561 Dalībaugstskolas 10 12 16 17 Mācībspēku skaits 44 41 50 ... Lai raksturotu Latvijas studentu viedokli par Erasmus aktivitātēm, ir sastādītas atskaišu anketas, kuras studentiem ir jāaizpilda un jāiesniedz savas augstskolas Erasmus koordinatoram. Kā liecina apkopotā informācija, gandrīz ¾ Latvijas studentu Erasmus programmas ietvaros kādā no ES valstīm pavadījuši 3–4 mēnešus, un tikai ¼ studentu studijas ārvalstīs ilgušas 5 mēnešus. Jautājumā par to, kā apmierina studiju ilgums, studenti nav snieguši viennozīmīgu atbildi – puse norādījuši, ka tas bijis pārāk īss, un puse – ka ārvalstīs bijuši tieši tik, cik nepieciešams. Neviens no Erasmus Latvijas studentiem nav uzskatījis, ka studiju laiks kādā no ES valstu augstskolām bijis pārāk garš. Vērojama sakarība, ka neapmierinātāki ar studiju laiku bijuši tie studenti, kuri ārvalstīs pavadījuši salīdzinoši īsāku laiku. Jautājumā par to, kādi iemesli mudinājuši iesaistīties Erasmus programmā un studēt ārvalstīs, vairāk kā ¾ studentu kā būtiskākos minējuši akadēmiskos motīvus. Kopumā 60% studentu norādījuši Eiropas pieredzi, bet aptuveni puse studējošo atzinuši, ka viņiem nozīmīgi bijuši faktori, kas saistīti ar kultūru, kā arī vēlēšanās iepazīt jaunu vidi. Gandrīz 40% Erasmus Latvijas studentu ārvalstīs studējuši saistībā ar nākotnes karjeras plāniem. Vienlaicīgi tika norādīts, ka būtu nepieciešams iesaistīt arvien vairāk studentus, piesaistīt lielāku finansējumu un pagarināt studiju laiku. Kā liecina dati no Erasmus studentu atskaišu anketām, kopumā mazāk kā 10% no studentiem norādījuši, ka Erasmus grants gandrīz vai pilnībā nosedzis viņu vajadzības, bet gandrīz puse atzinuši, ka viņu vajadzības Erasmus grants nosedzis tikai daļēji. Tieši finansējuma dēļ studenti izvēlas gan lētāko nokļūšanas veidu partnervalstī, nevis lidojot ar lidmašīnu, bet gan braucot ilgas stundas ar autobusu, gan arī salīdzinoši lētāku mājvietu. Jāņem vērā, ka no Latvijas uz citām valstīm Erasmus programmas ietvaros aizbrauc ievērojami vairāk studentu, kā no ES valstīm atbrauc uz Latviju. Jo lielā mērā zemā finansējuma dēļ mūsu valsts reklamēšanā Latvija vēl nav īpaši pazīstama citās Eiropas valstīs un braukt uz šejieni ir kā „doties nezināmajā”. Mācībspēki: Līdzīgi kā Erasmus programmas ietvaros studējošie Latvijas studenti, arī docētāji Erasmus programmas aktivitātes vērtējuši ļoti pozitīvi. Atzinīgi tiek novērtēts gan akadēmiskais, gan sociālais un kultūras ieguvums. Lai Erasmus programmas aktivitātes pilnveidotu, tiek ierosināts, īpašu uzmanību pievērst tieši Austrumu un Centrāleiropas valstu studējošo un mācībspēku mobilitātes veicināšanai uz ES valstīm, kā arī izteikta vēlēšanās viesu augstskolā pavadīt ilgāku laiku. Docētājiem ir ļoti būtiski nodibināt starptautiskus kontaktus un jo vairāk pasniedzēju no Latvijas brauktu uz citām ES valstīm, jo vairāk ārvalstu pasniedzēju brauktu uz Latviju. Augstskolu Erasmus koordinatori: Arī no augstskolu Erasmus koordinatoriem, visbiežāk tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes, izteikts prieks par to, ka šāda starptautiska sadarbība notiek. Tiesa, tajā pašā laikā tiek atzīts, ka sadarbības veiksmīgums ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī no partneraugstskolām ES valstīs un to koordinatoriem. Aptaujātie Erasmus koordinatori atzina, ka no ārvalstīm iebraukušajiem studentiem, ja tie nestudē īpašās programmās, kur verbālā sazināšanās nav primāra (piemēram, māksla, mūzika), bieži vien grūtības sagādā tieši valodas apguve.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 173 SECINĀJUMI Kā zināms, Socrates augstākās izglītības programmas Erasmus mērķi ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un stiprināt tās eiropeiskumu, veicināt starptautisku sadarbību starp augstskolām, palielinot Eiropas mobilitāti, uzlabojot studiju un kvalifikāciju saprotamību un pilnu akadēmisko atzīšanu visā Eiropas Savienībā. Šo mērķu īstenošana, nenoliedzami, būtiski ietekmē gan Latvijas sabiedrības intereses, gan arī izglītības kvalitāti. Iepazīstoties ar Erasmus programmas darbību Latvijā, jāsecina, ka programmas mērķi patiešām tiek sasniegti ar salīdzinoši mazu līdzekļu ieguldījumu. Piesaistot starptautiskajai sadarbībai izglītības jomā vairāk finansiālus līdzekļus gan no valsts budžeta, gan no dažādām organizācijām, programmas aktivitātes varētu tikt īstenotas daudz plašākā apjomā, jo, kā norādīja Erasmus studenti, tieši finansējuma trūkums ir iemesls, kas ierobežo gan laiku, kas pavadīts ārvalstu augstskolā, gan arī cilvēku skaitu, kas varētu iesaistīties Erasmus aktivitātēs. Apkopojot iepriekšminēto, jāsecina, ka Erasmus programmas aktivitātēs novērojamas daudzas pozitīvas tendences – pieaug programmā iesaistīto augstskolu, studentu un mācībspēku skaits, pakāpeniski palielinās arī to ES valstu studentu skaits, kuri nolemj noteiktu studiju periodu mācīties kādā no Latvijas augstskolām. Arī studenti un mācībspēki, kuri iesaistījušies Erasmus programmas aktivitātēs, to vērtē atzinīgi, atzīmējot, ka ieguvuši jaunu akadēmisko pieredzi, kā arī jaunu skatījumu uz Eiropas dimensiju ne tikai izglītībā un izglītošanās procesā, bet akadēmiskā, sociālā un kultūras ziņā. Konstatējam, ka, lai piesaistītu gan ārvalstu studentus, gan docētājus Erasmus programmas ietvaros un iesaistītu tos Latvijas augstskolu dzīvē, būtu nepieciešams uzlabot sadzīves apstākļus, kā arī risināt ar valodu saistītos jautājumus, piedāvājot iespējas lekcijas apmeklēt, piemēram, angļu valodā. Kā negatīvu tendenci varu minēt arī to, ka nav saskaņotas mācību programmas starp apmaiņas augstskolām, jo studentiem atgriežoties savā augstskolā nākas secināt, ka prombūtnes laikā ir sakrājušies daudz parādu. Starptautisko sadarbību būtu nepieciešams pilnveidot nozarēs, kur tā ir salīdzinoši vāji attīstīta – jurisprudencē, komunikāciju un informācijas zinībās, kā arī matemātikā un informātikā, tādējādi uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti jomās, kas, nenoliedzami, ir ļoti nozīmīgas mūsdienu informācijas sabiedrībā. VĒRES 1. Izglītības Ministrijas 2005. gada ziņojums. 2. www.socrates.lv. 3. www.socrates.com. Ilze Freimane Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola 3. M kurss
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva