Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 92 ATSKAŅOTĀJDARBĪBAS PIEREDZES VEIDOŠANĀS DŽEZA MŪZIKAS APGUVĒ BASĢITĀRAS SPĒLES MĀCĪBU PROCESĀ Pēteris Liepiņš, asoc. prof. Dr. paed. Maruta Sīle Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola KOPSAVILKUMS Ievads. Mūsdienās basģitāra ir stabili iegājusi visos muzikālās mākslas veidos. Šī universālā instrumenta darbuzdevums ir ļoti plašs gan džeza, gan roka mūzikā, daži mūsdienu komponisti sākuši to pievienot simfoniskā orķestra sastāvam. Tāpēc topošajiem instrumentspēles, konkrēti basģitāras, skolotājiem nepieciešams pārzināt basa ģitāras pielietošanas amplitūdas nianses, lai savukārt varētu savas zināšanas un prasmes nodot skolēniem. Darba mērķis. Noskaidrot atskaņotājdarbības pieredzes veidošanās un džeza mūzikas apguves mijsakarības basģitāras spēles mācību procesā. Materiāli un metodes. Teorētiskās – literatūras analīze, praktiskās – novērojums, pedagoģiskās pieredzes apkopojums. Rezultāti un secinājumi. Konkrētais pētījums atklāj basa funkcijas džeza skaņdarbu atskaņošanas procesā. Kā galvenā funkcija tiek uzskatīta džeza harmonisko secību akcentēšana. Tās ieteicams pārzināt jebkuram džeza mūziķim, gan vokālistam, gan instrumentālistam, bet basģitāristam – obligāti. Var konstatēt mijsakarības – jo vairāk skolēns klausās džeza mūziku, jo optimālāk veidojas klausīšanās pieredze, kas sekmē basa spēles apguvei nepieciešamo dzirdes priekšstatu veidošanos. Klausīšanās pieredze sekmē muzikālās pieredzes pilnveidi. Izstrādātais mācību līdzeklis, kurš vērsts uz mērķtiecīgi plānotu mācību procesu, pārbaudīts praksē, apliecina izvēlēto vērtēšanas kritēriju atbilstību pieredzes veidošanās procesa apzināšanā un skolēnu pieredzes veidošanās procesa konstatācijā. Atslēgas vārdi: muzikālā pieredze, basģitāras spēles apguves process. IEVADS Pamatā izpildot pavadījuma funkcijas, basģitāra ir galvenais ritma sekcijas instruments, piedaloties, no vienas puses, skaņdarba ritmiskās puses veidošanā, no otras, tas ir harmoniskās virzības pamatu-pamata instruments. Tāpēc topošajiem instrumentspēles, konkrēti basģitāras, skolotājiem nepieciešams pārzināt basa ģitāras pielietošanas amplitūdas nianses, lai savukārt varētu savas zināšanas un prasmes nodot skolēniem. Tomēr džeza muzicēšanas pieredze gan skolotājiem, gan pašiem skolēniem veidojas vairāk vai mazāk pašpieredzes ceļā, bez teorētiskās bāzes. Pieredze šajā procesā pilnveidojas intuitīvā ceļā. Iepriekš pieteiktie aspekti raksturo pretrunu – starp skolotāju pieredzi džeza muzicēšanas jomā un basģitāras mācību procesa kvalitāti, starp pieprasījumu un piedāvājumu, starp prakses vajadzībām un zinātniski – metodisko materiālu piedāvājumu. Savas īsās attīstības laikā, basģitāra, kas ir kontrabasa un parastās ģitāras radiniece, ir veikusi intensīvu attīstības pilnveidošanās ceļu. Tas ir saistīts ne tikai ar ārējo izskatu un skaņas izveidi, bet arī ar atskaņošanas tehniku, basģitāras funkcijām ansamblī, orķestrī. Džako Pastoriuss, Alfonso Džonsons, Džons Patituči, Markuss Millers, Stjuarts Hemms, Viktors
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 93 Vutens, Billijs Šīns, Garijs Villiss un daudzi citi lieliski atskaņotājmākslinieki ar savu daiļradi ir pierādījuši, ka basģitāra bez pavadošām funkcijām, kas ir un paliek galvenās, var būt arī pilnvērtīgs solo instruments ansamblī. Lai panāktu savas domas pilnīgāku realizāciju savās solo improvizācijās un pavadījumos, basģitāristi sākuši izmantot 5-stīgu, 6-stīgu instrumentus, kā arī basa ģitāras bez ladām, kuru skanējums ir ļoti līdzīgs kontrabasa skanējumam. Džeza mūzikas apguves specifika saistībā ar basģitāras funkcijām ansamblī ir nepietiekoši pētīta. Kā jebkura instrumenta spēles apguvē arī basģitāras spēles apguve saistīta ar muzikālās pieredzes veidošanos. Nepieciešams formulēt mijsakarības. DARBA MĒRĶIS Noskaidrot atskaņotājdarbības pieredzes veidošanās un džeza mūzikas apguves mijsakarības basģitāras spēles mācību procesā. MATERIĀLI UN METODES Pamatā ir Ļ. Vigotska atziņa, par intelektuālās, emocionālās un gribas darbības veidošanos, kur katrs no iepriekš minētajiem komponentiem veido jaunu darbību, sākot no darbības parauga vērošanas un ārējās priekšmetiskās darbības izpildīšanas, līdz veidojas jaunas iekšējās darbības kvalitatīvās izmaiņas. Procesa pamatā ir iegūtā individuālā pieredze. Pamatā ir uz individuālās pieredzes bagātināšanos orientēts basa spēles mācību cikls (Špona, 1996) (skat. 1. attēlu). 1. attēls. Pieredzes veidošanās PIEREDZE ↔ PROBLĒMA ↔ HIPOTĒZE ↔ PĀRBAUDE ↔ SECINĀJUMI ↔ BAGĀTINĀTĀ PIEREDZE Ar muzikālo pieredzi mēs saprotam zināšanas, prasmes, iemaņas, attieksmes, kas izveidojušās dažādu atdarināmo un radošo muzikālo darbību rezultātā. Pārliecību, uzskatus, gaumi, pārdzīvojumu mērķtiecību – visu, kas nosaka cilvēka intelektuālo, emocionālo un gribas attieksmi pret mūziku. Basa spēles mācību procesā respektējama katra konkrētā bērna muzikālā pieredze, jo tā ir individuāla. Muzikālā pieredze veidojas tikai darbībā. Muzikālās pieredzes veidošanās pamatā ir klausīšanās (skat. 2. attēlu). 2. attēls. Muzikālās darbības veids – klausīšanās Mūzikas skaņdarbs ↔ Klausīšanās darbība ↔ Attieksmes veidošanās ↔ Pieredzes veidošanās Attieksmes veidošanās procesā tiek ietverta: emocionālā atsaucība, skaņradošās gribas darbība – saklausīt melodiju, faktūru, harmoniju; iepriekšējā muzikālā pieredze, kas veido attiecīgus priekšstatus par stila, formas izjūtu. Skaņdarba pozitīvas uztveres gadījumā tiek veikta emocionālā un izzinošā darbība. Par īpaši svarīgu klausīšanās procesā tiek uzskatīta attieksmes veidošanās. Kā ārējo iedarbību klausīšanās laikā saprotam procesu, kurā mūzikas skaņdarbs ietekmē jau izveidojušās skolēna iekšējās kvalitātes un iepriekšējo pieredzi. Ārējā iedarbība ir primārā. Tā izsauc emocionālo atsaucību. Rezultātā veidojas attieksmes. Attīstības aspektā mūzikas klausīšanās skolēniem sekmē: 1) uzmanību – spēju noklausīties skaņdarbu līdz galam; 2) atmiņu – spēju atpazīt dzirdēto skaņdarbu; atrast līdzīgos un kontrastējošos elementus; 3) domāšanu – prasmi raksturot skaņdarbu;
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva