Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 67<br />
DARBA MĒRĶIS<br />
Izpētīt 5–7 gadus vecu bērnu literārā darba uztveres likumsakarības, uz kurām balstīta<br />
literāro darbu izvēle šajā vecumā.<br />
MATERIĀLI UN METODES<br />
Pētījuma laikā ļoti liela uzmanība tika veltīta dažādu psihologu un pedagogu –<br />
E. Eriksona, Ļ. Vigotska, A. Vorobjova (Svence, Reņģe, 1999) D. Lieģenieces (Lieģeniece,<br />
1992, 1995) un citu autoru atziņu par bērna psihisko attīstību 5–7 gadu vecumā teorētiskai<br />
analīzei, kas ļāva izvirzīt literāro darbu izvēles kritērijus, lai sekmīgi varētu noritēt praktiskais<br />
pētījums – darbs ar bērniem un bērnu vērojums.<br />
Balstoties uz literatūras un teorētisko atziņu analīzes rezultātiem, veicu pētījumu 6–7<br />
gadīgo bērnu grupā 194. pirmsskolas izglītības iestādē. Kā galvenais vērtēšanas kritērijs tika<br />
izvirzīts klausītā teksta izpratne un bērnu emocionālā atdeve nodarbības laikā. Nodarbības<br />
vajadzībām pati sacerēju divus emocionālus stāstus – „Janča meteņi” un „Mākslinieks, kuru<br />
atstāja mūza”, kā arī izvēlējos divus autoru sacerējumus – fragmentu no Valda stāsta<br />
„Staburaga bērni” un J. Sigsgora stāsta „Palle viens pats pasaulē”.<br />
Strādājot ar stāstu „Janča meteņi”, ar nodomu pirms daiļdarba lasīšanas neradīju<br />
emocionālu interesi par klausāmo stāstu, īsi informējot bērnus, ka tagad mēs paklausīsimies<br />
kādu stāstu. Rezultātā – neraugoties uz to, ka stāsta saturā tika ievērotas visas bērna<br />
vajadzības pēc izziņas, emocionalitātes un tuva tēla, bērni ļoti virspusēji uztvēra stāsta<br />
galveno ideju – Meteņu tradīciju ap<strong>rakstu</strong>. Neizdevās panākt maksimālu uzmanību, kaut arī<br />
lasīju ļoti emocionāli.<br />
Strādājot ar stāstu „Mākslinieks, kuru atstāja mūza”, laboju iepriekš pieļautās kļūdas.<br />
Pirms daiļdarba lasīšanas aizskāru bērniem šajā vecumā tik nozīmīgo tēmu – citu un sevis<br />
novērtēšana. Aicināju bērnus novērtēt manu, iepriekšējā vakarā uzrakstīto stāstu par kādu<br />
mākslinieku, kuram ļoti svarīgs pilsētas iedzīvotājs bija uzticējis uzgleznot gleznu, bet<br />
māksliniekam bija zudusi iedvesma, jo viņu bija atstājusi viņa mūza. Mākslinieku izglābj<br />
nejaušas mūzikas skaņas aiz loga. Mūzika kļūst par viņa mūzu. Biju pārsteigta par negaidīto<br />
atdevi un motivāciju darbam no tādiem bērniem, kas ikdienā ir ļoti grūti ieinteresējami un<br />
motivējami kādai darbībai. Bērni ļoti labi uztvēra stāstā skaidroto vārdu mūza un spēja to<br />
paskaidrot pēc stāstā dzirdētā – tātad manis piemeklētais <strong>rakstu</strong>rojums bija veiksmīgs un<br />
bērniem saprotams. Pati šajā nodarbībā darbojos ar ļoti lielu atdevi – emocionāli lasīju<br />
daiļdarbu, piešķirot balsij dažādas nokrāsas – gan prieka, gan baiļu, gan izmisuma, ieturot<br />
pauzes, runāju ar lielu aizrautību un degsmi. Tas burtiski „pielipa” arī bērniem. Bērni<br />
darbojās aizrautīgi, pat tie, no kuriem es to biju vismazāk gaidījusi. Stāsta galveno ideju, ka<br />
mākslinieku no bezcerības izglāba mūzika, izmantoju arī nodarbībā, jo mēs visi pārvērtāmies<br />
par māksliniekiem un ieklausījāmies mūzikā, ko dzirdēja stāsta varonis, un gleznojām ar<br />
ūdenskrāsām. Vislielākais pārsteigums bija par kādu zēnu. Parasti viņa zīmējumos atklājas<br />
iepriekšējā vakarā noskatītās šausmu filmas ainas un pārdzīvojumi – sprādzieni, asinis, ieroči,<br />
cilvēki ar milzīgiem zobiem, bruņumašīnas, no liela augstuma krītoši cilvēki u. tml. Tas viss<br />
tika attēlots tumšās krāsās. Tomēr šajā darbā zēns uzzīmēja violetu lācīti uz gaišzila fona.<br />
Kad blakussēdētājs nejauši uzšļakstīja darbam tumšzilas krāsas pilieniņus, zēns ļoti<br />
pārdzīvoja, ka darbs nu ir sabojāts. Tomēr, kad nelaime tika labota, izpludinot tumšos krāsu<br />
pilienus un padarot tos gaišus, zēns ar darbu atkal bija apmierināts. Šajā nodarbībā<br />
pārliecinājos, ka no pedagoga attieksmes un ieinteresētības darbā, gandrīz simtprocentīgi ir<br />
atkarīga arī bērnu attieksme un ieinteresētība. Bet, ja bērns ir ieinteresēts, viņš arī pilnīgāk<br />
uztver literāru darbu. Līdzīgi bija ar Sigsgora „Palle viens pats pasaulē”. Pēc rosinošas un<br />
motivējošas ievadsarunas par ģimenes un tuvo cilvēku nozīmīgumu, bērni kā apburti klausījās<br />
manā emocionālajā lasījumā (pat ne stāstījumā), kurā centos attēlot Palles pārdzīvojumus, kad<br />
viņš saprot, ka ir palicis viens, šaubas – kad ir jāiet veikalā, kurā nav pārdevējas un jāņem
Change language