Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 88 Tēlu veidošanas un tēlu uztveres apguve ir jebkuras ievirzes mūzikas mācību pamats. Mūzikas tēlus sākumā var ierosināt skolotājs, balstoties uz skolēnu pieredzi un izpratni par pazīstamām lietām un notikumiem (Смирнова, 2001). 2. solis – emocijas mūzikas ietekmē Pēc mūzikas tēlu noteikšanas un nosaukumu izdomāšanas seko nākamais svarīgais posms, proti, paša bērna iekšējās izjūtas, kas veidojas klausoties mūziku. Tās arī jāmēģina izteikt vārdos. Bieži bērniem ir tieksme izpaust domas ar mīmiku, žestiem, kustībām, meklēt asociācijas vai aprakstīt situāciju, kur parasti jūt kaut ko līdzīgu. Katram skaņdarbam jāatrod daudz un dažādi raksturojumi, kas izsaka cilvēka emocionālo stāvokli (Смирнова, 2001). 3. solis – dažādu mākslas veidu sintēze Šis posms ir veltīts dažādu mākslas veidu kopīgām asociācijām, piemēram, katram klausāmajam skaņdarbam mēģināt atrast dzejoli ar līdzīgu emocionālu nokrāsu. Šim nolūkam skolotājs pirms stundas sagatavo gan iespējamos skaņdarbus klausīšanai, gan dažādus dzejoļus (Смирнова, 2001). 4. solis – spēja reproducēt izjūtas Šis posms ir veltīts bērna spējai atsaukt atmiņā agrāk iepazītas emocijas un jūtas. Šim nolūkam izmanto arī žestus, kustības, mīmiku. Viens rāda, cits izklāsta savas asociācijas, mēģina atrast piemērotākus vārdus. Tāda veida vingrinājumus spontāni var parādīt arī vecākiem. Tā pamazām sākas bērna pieradināšana pie publikas. Nedrīkst aizmirst, ka mūziķa audzināšanā svarīgākie faktori ir artistiskums, drošums, pašrealizācijas brīvība un patstāvība, prasme darboties uz publiku (Смирнова, 2001). 5. solis – darbs pie vokālās mīmikas un intonācijas Pēc tam, kad bērni iemācās labāk izprast savas jūtas, fiksēt tās, palielinājuši arī vārdu krājumu, var pāriet uz nākamo posmu, kas saistās ar vārdu, frāžu, dzejoļu rindu izrunas izteiksmīguma trenēšanu. Darbu pie balss izteiksmīguma vēlams sākt ar jūtu un emociju apzīmējumu izrunu konkrētajās situācijās. Pēc tam vienu frāzi vai dzejoļu rindu var mēģināt izrunāt atšķirīgi, vērojot, kādas izmaiņas notiek. Tad bērni apspriež un izvēlās labāko variantu. Var izdalīt trīs galvenās emocionālo nokrāsu grupas, kurām ir vēlams jau pašā sākumā pievērst bērnu uzmanību: 1. Pārsteigti, negaidīti, priecīgi. 2. Gaiši, sapņaini, nesteidzīgi. 3. Skumji, raudulīgi, bailīgi (Смирнова, 2001). 6. solis – mākslas darba struktūras iepazīšana Šis posms ir veltīts iemaņām, kas ļaus noteikt mākslas darba kulmināciju un pievērst uzmanību vissīkākajām niansēm. Uz doto momentu bērniem jau ir pazīstami dažādi dzejoļi un skaņdarbi pēc dzirdes. Tagad notiek šo mākslas darbu smalkāka analīze, kulminācijas meklēšana un citu attīstības īpatnību izdalīšana. Gan dzejoļos, gan skaņdarbos bērni iepazīst tādus terminus kā frāze, akcents, pauze un citus. Klausoties skaņdarbu vai dzejoli, bērni zīmē dinamiskas dakšiņas un citus dinamiskās līnijas apzīmējumus (Смирнова, 2001). 7. solis – mākslas darba veseluma uztveres veidošana Šis posms nepastāv pats par sevi. Tas apvieno iepriekšējo posmu sasniegumus. Veseluma un formas izjūta nepastāv, kamēr nav izprastas visas iekšējā satura detaļas. Pēc T. Smirnovas domām, tādi posmi bērnu mūzikas mācību sākumā un grupu nodarbību formā ļauj iezīmēt turpmākās instrumenta spēles mācību procesa īpatnības, kas sekmē patstāvību bērnos. Šīs īpatnības ir sekojošas: 1. Bērnu emocijas ir pozitīvas, ir tieksme darboties arī ārpus nodarbības, kas sekmē arī kvalitatīvu mājasdarbu izpildi. 2. Bērniem rodas izjūta, ka galvenie nodarbību virzītāji un iniciatori ir viņi. 3. Bērniem vienmēr ir iespēja brīvi izteikt savas domas, viedokļus, ieteikumus citiem (Смирнова, 2001).
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 89 Uz izveidotas bāzes bērnam ir vieglāk un interesantāk pievērsties radošiem meklējumiem un veidot skaņdarbu personīgu interpretāciju turpmākā instrumentspēles apguves procesā. Otrais posms – pie instrumenta. Individuālās nodarbības Pirmā posma sasniegumi (emociju apzināšana, spēja tās pārvaldīt, to atspoguļojums mākslinieciskā darbībā) ir ļoti vajadzīgi interpretācijas iemaņu veidošanai. Tas viss aktivizē, rada labvēlīgu pamatu pārejai uz individuālajām nodarbībām un instrumentspēles apguves procesa sākumu. Tieši skaņdarbu interpretācijā izpaužas bērnu radošās patstāvības meklējumi. Interpretācija (no latīņu interpretatio – izskaidrošana) mūzikas mākslā ir skaņdarba izskaidrošana, traktējums, atklāsme un izpausme mūziķa – izpildītāja darbībā. Interpretācija ir saistīta ar skaņu veidojumiem, izejot no nošu teksta, saskaņā ar estētiskiem principiem un mākslinieciskās idejas. T.Smirnova raksta, ka interpretācija saistās ar savas personīgās mikropasaules un sava skatījuma veidošanos. Tieši no tāda viedokļa ir ieteicams skaidrot to bērnam. Patstāvības nozīme līdz ar to pieaug. Bērns jūtas kā radītājs, tas ietekmē arī atbildības sajūtu. Rezultātā bērns pievērš īpaši lielu uzmanību tam, ko viņš pats ir izveidojis. Tā ietekmē rodas arī bērna interese par citu cilvēku jūtām. Bērns savā darbībā modelē, variē, konstruē. Ja tas, ko viņš dara, saņem atbalstu, tad ar laiku izzūd bailes, kā arī nostiprinās ticība savām spējām. Līdz ar to arī bērna sociālās adaptācijas process kļūst manāmi vieglāks (Смирнова, 2001). Pirmajā mācību procesa posmā jeb poētisko grupu nodarbību laikā bērns iemācās noteikt mākslas skaņdarba raksturu, saturu, emocionālu nokrāsu, dinamikas attīstību, atrast kulminācijas momentu utt. Visas šīs iemaņas top vēl vērtīgākas, kad bērns apgūst instrumentspēli un veido savu skaņdarba interpretāciju. Skaņdarbs emocionāli jāpārdzīvo no tā apguves paša sākuma. Jebkura mākslas darba nozīme ir rast emocionālu pārdzīvojumu katrā pieskaršanās reizē. Interpretācijas veidošanas procesā bērns saprot, ka jau var patstāvīgi spriest par daudziem skaņdarba skanējuma aspektiem. Skolotāja uzdevums ir vērot, lai skaņdarba iestudēšana būtu pakāpeniska un loģiska. Tā izriet no skaņdarba specifikas un detaļām, tomēr T. Smirnova pievērš uzmanību galvenajiem principiem, kuri jāievēro. Bērna patstāvība jāvirza uz secīgumu darbā pie skaņdarba. Jūtas, noskaņu maiņas, frazējums, dinamiskā attīstība, tempa novirzes utt. jāsaprot uzreiz, bet savā interpretācijā tie var būt veidoti tad, kad ir apgūts un izprasts skaņdarba nošu teksts. Bērna emocijas, klausoties skaņdarbu skolotāja izpildījumā vai ierakstā, atšķiras no tām izjūtām, kas rodas pašam spēlējot skaņdarbu (Смирнова, 2001). Emocionālais pārdzīvojums rada interesi un dod gandarījumu no rezultāta, sekmē ieinteresētību un aizrautību, labvēlīgi ietekmē bērna aktivitāti, iniciatīvu, uzmanību, cītību. Savukārt, aktīvam un iniciatīvas bagātam bērnam ir daudz vieglāk sasniegt patstāvību gan dzīvē vispār, gan savā daiļradē. Emocionālajam pārdzīvojumam liela nozīme ir arī motorikas un kustības aparāta veidošanā. Ja emocionālā noskaņa ietekmē bērna spēli un izejot no tās veidojas roku, pirkstu un visa pianistiskā aparāta kustības, tad skaņdarba atskaņojums vienmēr būs piepildīts ar izteiksmību. Īpaši spilgti tas izpaužas, ja bērns no paša sākuma ir spējīgs patstāvīgi noteikt skaņdarba raksturu, noskaņas nianses, meklēt tēlus, veidot dažādas asociācijas un salīdzinājumus, iedomāties skaņdarba skanējumu, pēc kura jātiecas. Skolotājs ietekmē bērna izpratni, norādot, ar kādiem paņēmieniem to var sasniegt, kā risināt tehniskas grūtības un sekot skaņdarba apgūšanas secīgumam. Pēc T. Smirnovas aprakstītajiem novērojumiem, klavierspēles apguves prakse diemžēl rāda, ka darbs mājās parasti veidojas no bērna cenšanās izpildīt un iemācīties skolotāja stingros norādījumus. Lai šo situāciju mainītu, skolotājam jāvirza bērns uz radošajiem meklējumiem, tas ir – spriest, izmēģināt dažādus variantus, kaut ko mainīt. Tādā veidā interpretācijas pārdomāta veidošana un eksperimentēšana notiek arī bērna patstāvīgajā darbā mājās (Смирнова, 2001).
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva