Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 32 Kā uzskata psihoterapeite M. Pļaveniece un psiholoģe D. Škuškovnika – visbiežāk bērna draudzības pamatā ir kopīga darbība un telpiska tuvība. Tomēr pirmsskolas vecumā ir novērojamas draudzības, kur rodas noturīgas simpātijas. Izšķirošu nozīmi iegūst tikumiskās īpašības (skat. 1. zīmējumu). 1. zīmējums. Tikumiskās īpašības, kas ietekmē bērnu draudzību labestība pienākums atbildība līdzjūtība un izpalīdzība Draudzība – tikumiska īpašība cieņa empātija prasme otram palīdzēt uzticība Bērna draudzība ar otru bērnu nostiprinās, rodoties labvēlībai vienam pret otru, mākai palīdzēt, izskaidrot spēles noteikumus, kopīgi novākt rotaļlietas (Ņečajeva, Markova, 1982). Līdzās vēlmei rotaļāties ar vienaudžiem, rodas motīvs bērna tieksmei iemācīt otram to, ko jau pats prot, dalīties iespaidos ar draugu. Draudzīgu attiecību sekmīga veidošana bērnu kolektīvā ir atkarīga no vairākiem faktoriem: ♦ bērna saskarsmes pieredzes; ♦ bērna agrāk gūtajiem pozitīvajiem un negatīvajiem iespaidiem; ♦ ♦ labvēlīgiem un nelabvēlīgiem audzināšanas apstākļiem ģimenē; pedagoga prasmes saskatīt katra bērna attīstības virzību, izmantojot viņa pozitīvās īpašības (Ņečajeva, Markova, 1982). Pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanas posmā bērns visaktīvāk sāk veidot attiecības ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem ārpus ģimenes. Bērnu, kas lielāko dienas daļu pavada pirmsskolas izglītības iestādē, ģimenes vide ietekmē daudz mazāk nekā bērnudārza vide, kur viņu audzina visi cilvēki, ar kuriem bērns sastopas. Tā var būt pavāre, sētnieks, bet pats nozīmīgākais cilvēks šajā procesā ir pirmsskolas izglītības iestādes skolotājs. Tātad viens no galvenajiem draudzīgu attiecību veidotājiem pirmsskolā ir pieaugušā paraugs (Kons, 1969). Pirmsskolā nepieciešams radīt apstākļus, lai bērns vienmēr var uzticēties pieaugušajam, paļauties uz viņu. Tad bērnu vada emocionāla atmosfēra: viņš labprāt ir kopā ar saviem vienaudžiem, priecājas par katru sastapšanos ar tiem, draudzīgi rotaļājas.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 33 Viens no sociālās saskarsmes veidiem pirmsskolas izglītības iestādē, kas stimulē bērna draudzīgu attiecību veicināšanu un māca ievērot noteikumus, ir spēles un rotaļas. Bērns mācās izprast un rēķināties ar citu cilvēku vajadzībām. Ar materiālo lietu vidi un cilvēku attiecībām pirmsskolas izglītības iestādē ienāk ārējās kultūrvērtības. Tāpat lietu vide pedagogam ir līdzeklis bērnu audzināšanā. Bērns ar dažādām lietām var iegūt pozitīvu emocionālu pārdzīvojumu. Pirmsskolas izglītības iestādē bērna audzināšanas procesā svarīga loma ir pedagogam – viņa personībai un pedagoģiskai kompetencei. Lai bērnam veidotos draudzīgas attiecības ar citiem bērniem svarīga ir draudzīga pedagoga attieksme pret bērnu (skat. 2. zīmējumu). 2 .zīmējums. Pedagogs – draudzīgu attiecību aktivizētājs Skolotājs mudina bērna dusmas, vilšanos paust tādā veidā, lai nekaitētu sev un apkārtējiem Skolotāja runa un izturēšanās ir paraugs atdarināšanai Pieaugušais mudina un ieinteresē bērnus draudzīgu attiecību veicināšanā Skolotājs ir līdzjūtīgs, smaidīgs, atsaucīgs uz bērna emocijām, ievēro bērna individuālās īpatnības Pieaugušais neliek darboties bērnam kopā ar otru bērnu, ar kuru tas nevēlas to darīt S KOLOTĀ JS Skolotājs ievēro un apmierina bērna vajadzības, sekmējot labvēlīgu uzvedību Skolotājs ir bērnu rotaļu vērotājs un vides veidotājs Pieaugušais ieklausās bērna viedoklī Skolotājs izmanto dažādus paņēmienus draudzīgu attiecību sekmēšanā starp bērniem, ar bērniem runājot Skolotājs ir taisnīgs, risinot strīdīgas situācijas bērnu starpā Bērna draudzības un attiecību pieredzes apguvi un viņa personības attīstību ikdienā galvenokārt ietekmē tie apstākļi, tie cilvēki, kuri ir tuvākajā apkārtnē – mikrosociālā vide, kas var būt gan labvēlīga, gan nelabvēlīga bērna attīstībai. Bērna mikrovide ir šaurais cilvēku kolektīvs ar noteiktām savstarpējām attiecībām, kurā norit bērna dzīve. Mikrosociālā vidē bērns apgūst cilvēku savstarpējo attiecību pieredzi, darba un uzvedības kultūru un noteikumus. Vispirms bērnam mikrovide ir ģimene, pēc tam pirmsskola, vēlāk skola. Jāpiemin, ka ģimenes ietekme uz bērnu ir neaizstājama – tieši ģimene ir pirmā vieta, kur bērns iepazīst attiecības, kas vēlāk ir paraugs attiecībām, kuras bērns veido ar saviem vienaudžiem. Vīra un sievas savstarpējās attiecības ir pamatattiecības, kas nosaka bērnu un vecāku saskarsmi. No tā, cik stipra ir ģimene, lielā mērā atkarīgas ir bērna un vecāku attiecības, to labvēlīgums vai nelabvēlīgums. Psihiatrs R.Kempbels uzskata, ka vīra gatavība uzņemties atbildību par savu ģimeni ir ārkārtīgi būtiska veselīgu ģimenes attiecību veidošanā. Ja vīrs un sieva savā ģimenē ir gatavi uzņemties katrs savu daļu atbildības, mīl viens otru, tad tā ir labvēlīga vieta bērna audzināšanai un labvēlīgu attiecību veicināšanai ar bērnu, kas savukārt ietekmē bērna attiecības un draudzību (Kempbels, 1998).
Page 2 and 3: ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 82 and 83:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva