Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums - rpiva

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 17
Domājams, ka folklora un dainas vairs nav aktuālas garīgo vērtību veidotājas, jo ir
taču tik daudz to aizvietotāju – TV, radio, avīzes, žurnāli u.c. Protams, ir cilvēki, kuri uzskata,
ka šīs vērtības ir vērts saglabāt, piemēram, ir raidījumi TV un radio, un dažas avīzes un
žurnāli, kas cenšas cilvēkiem sniegt ieskatu par cilvēku galvenajām, vajadzīgajām vērtībām –
mīlestību pret visu, kas ir mums apkārt (Tēvzemi, ģimeni, darbu). Kā piemēru var minēt
LTV1 raidījumu ,,Klēts”, kur lieliski tiek parādīti mūsdienu cilvēku centieni saglabāt tās
vērtības, kas ir saglabājušās no mūsu senčiem.
Bērni mācās no vecākiem gandrīz visu, tāpēc, ja bērni redzēs vecāku attieksmi pret
mūsu senču tradīcijām, viņi to mācīsies un sapratīs, ka bez tām mēs tomēr nevaram izdzīvot.
Tātad, vērtības bērnos veido vecāki, kuriem ir jāmēģina kontrolēt lietas, ko bērns
skatās, ko redz, ko dara. Ja tas netiks ievērots, par bērna vērtībām kļūs tās, ko viņš identificēs
ar TV redzēto.
Mūsdienās reti kurš aizdomājas, cik lielā mērā mediji ietekmē mūsu vērtību
veidošanos, mēs esam tiem pakļauti, bez tiem mūsu dzīves būtu tukšas un nepilnīgas. Tas
tāpēc, ka visa informācija mums nāk tieši no TV, avīzēm, žurnāliem, Interneta, kas arī
ietekmē mūsu dzīves uztveri un vērtību veidošanos.
,,Pēdējos divdesmit gados aizvien vairāk parādās tehnoloģijas, kas taupa laiku – augsta
līmeņa laika plānotāji, elektroniskais pasts, balss pasts, mobilie telefoni un teksta apstrādes
programmas, bet diezin vai lielākajai daļai no mums jebkad ir bijis tik maz laika kā tieši
patlaban” (Ēriksens, 2005). Plašsaziņas līdzekļu ietekme uz mūsdienu cilvēku kļūst ar katru
dienu aizvien lielāka, mēs visi esam atkarīgi no masu saziņas līdzekļiem, mēs bez tiem
nespējam dzīvot ne mirkli. Gandrīz visur mums ir vajadzīga datora palīdzība. Kā uzskata
T. H. Ēriksens: ,,Lai sēdētu Rimi kasē, nepieciešama prasme rīkoties ar datoru, bet vairs nav
jāpatur prātā cenas” (Ēriksens, 2005).
Dators ir nepieciešams visur – bibliotēkā, veikalā, universitātē, mājās. Tas saglabā
mums nepieciešamo informāciju failos, un jebkurā laikā mēs varam tos apskatīt. Internetā mēs
iegūstam gandrīz visu – informāciju par teātra izrādēm, autobusu un vilcienu sarakstus,
pasūtām biļetes uz lidmašīnu utt. ,,Interneta pieslēgums ir pieejams visu diennakti, ar tā
starpniecību iespējams veidot ļoti plaša diapazona kontaktus, kas ir bezpersoniski, nerada
risku, sniedz jaunu informāciju un izklaidi” (TV tev un man, 2000).
Plašsaziņas līdzekļu lielā nepieciešamība un ietekme uz cilvēku ir gan pozitīva, gan
negatīva, mēs nevaram vakarā iztikt bez TV ieslēgšanas un ziņu noskatīšanās. Un cik labi
būtu, ja TV aprobežotos tikai ar ziņu un vienkāršu, jauku raidījumu parādīšanu. Realitāte ir
pavisam citāda, V.Gulāne šo laikmetu ir nosaukusi par ekrāna vardarbības industriju (Gulāne,
2002). ,,Tās nav tikai pašas filmas un reklāmu pauzes, multeņu un dažādu seriālu varoņi tiek
attēloti uz krekliņiem, bērnu drēbēm, gardumiem, traukiem un citiem sadzīves priekšmetiem,
kurus bērni pieprasa pirkt, draudot pat ar pašnāvību” (Gulāne, 2002).
Tomēr vislielākajā mērā plašsaziņas līdzekļi ietekmē bērnus, viņu dzīve tiek pakārtota
pieaugušajam, bērns redz, ko dara pieaugušais, un cenšas to atdarināt. Vienalga, vai
pieaugušais ir labs vai ļauns, bērns identificēs sevi ar viņu, jo kas gan cits varētu darīt
vispareizāk.
,,Mūsu sabiedrībā bērnība vienmēr ir saistīta arī ar medijiem. Jau ļoti ātri bērni ģimenē
var piedzīvot to, ka tiešajā saskarsmē un savstarpējās attiecībās ar vecākiem, māsām un
brāļiem veidojas vienpusēja saskarsme. Jau mazbērna vecumā bērni nereti iemācās darboties
ar tādiem aparātiem kā televizors, video, dators. Ņemot par paraugu pārējos ģimenes locekļus,
viņi iepazīstas ar mediju lietošanu, kā arī ar noteiktu mediju saturu un formām. Pamazām viņi
uzzina, kādas funkcijas var veikt mediji, kas domāti pieaugušajiem” (TV tev un man, 2002).
Mūsdienās, plašsaziņas līdzekļi pārsvarā kultivē tikai negatīvo, ziņās vispirms tiek
pateikts viss negatīvais, kas noticis pasaulē, bērniem multfilmās tagad galvenais mērķis ir
uzveikt ļaunumu, tā vietā, lai parādītu, cik jauki dzīvnieciņi dzīvo mūsu mežos u. tml. Un, kā