Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 80 ♦ Otrās valodas mācībām jānotiek apstākļos, kas līdzinās daudzveidīgai reālai saziņai. ♦ Kraufords atzīst, ka valodas apgūšana ir saistīta ar uztraukumu bērniem un arī pieaugušie jūtas līdzīgi. Ļoti būtiski ir samazināt uztraukuma līmeni. Tas iespējams, ja pedagogs labi pārzina savu audzēkņu individuālo zināšanu līmeni, tādējādi respektējot katru atbildi – gan teikumus, gan vārdus, gan žestus (Paveries un paskaties, 2001, 151). ♦ Mūsdienīgums runāšanas satura izvēlē. Mūsdienīgi temati paaugstina bērnu aktivitāti, jo viņi var izmantot savu pieredzi. ♦ Mācībās ir svarīgi paredzēt bērnam visvairāk nepieciešamās saziņas sfēras, tematus, partnerus un saziņas uzdevumus. ♦ Miķelsone un J. Grants pamato saskarsmes nozīmīgumu dažādos darbības veidos. Bērnu saskarsmē būtiska ir individuālā atbildība, sociālo prasmju veidošanās, pozitīva savstarpējā atkarība un tiešā saskarsme, kura dod iespēju redzēt, dzirdēt un komunicēties vienam ar otru (Paveries un paskaties, 2001, 151). ♦ Bagāts mācību un uzskates līdzekļu klāsts. Runāšanu veicina arī galda spēles, kurās runāšana tiek apgūta vienlaikus ar variatīvu priekšmetisku darbošanos. Dažādu komunikatīvo lomu izspēlei noderīgas ir papīra, roku, pirkstiņu lelles, dekorācijas, maskas. ♦ Neviens pedagogs nevar iztikt bez paša vāktiem un gatavotiem materiāliem – attēliem, fotogrāfijām, tekstiem, lellēm, aplikācijām, tabulām, audio un video ierakstiem. ♦ Piemēroti mācību materiāli. ♦ Ļoti svarīgi, kā pret bērniem no divvalodīgajām ģimenēm izturas bērnudārzā. Ja attieksme ir labvēlīga un ģimene tiek iedrošināta – tas rada drošības izjūtu. Krievu tautības vecākiem, kas savu bērnu grasās sūtīt latviešu pirmsskolā un pēc tam arī skolā, jārēķinās, ka turpmāk viņa pamatvaloda būs latviešu un tajā viņam vajadzēs apgūt visus mācību priekšmetus, rakstīt diktātus, sacerējumus, referātus, kursa darbus utt. Lai to kvalitatīvi paveiktu, būs nepieciešams bagāts latviešu valodas vārdu krājums, tādēļ tas mērķtiecīgi jāpapildina. Krievu bērnam, kuru vecāki gatavojas sūtīt latviešu skolā, vismaz divus gadus jāapmeklē latviešu pirmsskola. ♦ Vecākiem ieteicams jau no mazuļa agras bērnības izlemt, kādā pirmsskolā un skolā – krievu vai latviešu – viņš tiks sūtīts, un to izraudzīties par pamatvalodu. Pirms šādu lēmumu pieņemt, vēlams bērnu līdz četru gadu vecumam atvest pie logopēda, lai saņemtu speciālista atzinumu. ♦ Neatkarīgi no laika sadalījuma divvalodu skolās stingri tiek ievērotas valodu robežas. Valodu paralēls lietojums vienas stundas laikā netiek atzīts par lietderīgu. Ja skolotājs teikto mēdz atkārtot arī otrā valodā, skolēni var necensties saprast mazāk zināmajā valodā teikto, bet gaidīt, līdz mācību saturs tiks atkārtots viņu dzimtajā valodā. Ja valodas tiek skaidri nošķirtas, dzimtās valodas runātāji var palīdzēt klasesbiedriem apgūt mācību vielu. Šāda prakse stiprina arī kolektīvismu un draudzību, mazinot segregāciju un etniskās nesaskaņas. ♦ Skolotājiem jāgādā, lai viņi paši klasē nejauktu valodas. Bērni dzird, ka skolotājs stundas laikā runā tikai vienā valodā, un zina, ka viņiem jāatbild tajā pašā valodā. Ja trūkst bilingvālu skolotāju, valodu nošķiršanu var panākt divi skolotāji. Vienā un tajā pašā stundā var strādāt skolotājs, kas runā tikai latviski, un skolotājs, kas runā tikai krieviski. Savu pētījumu es veicu vienā no bilingvālajām grupām Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādē. Pastāv dažādi bilingvālās izglītības modeļi. Vienu dienu grupā strādā latviski runājoša audzinātāja, otrā dienā – krieviski runājoša. Ir arī tādi bērnudārzi, kur strādā vienlaicīgi abas divas audzinātājas. Manā grupā bija 15 trīsgadīgie bērni, no kuriem 9 pēc tautības ir latvieši, pārējie bērni – krievu tautības. Katru dienu grupā strādā divas audzinātājas un tiek izmantotas
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 81 divas valodas – latviešu un krievu. Sanāk tā, ka nodarbību laikā grupā ir abas divas audzinātājas kopā. Viena strādā no rīta līdz vakaram, otra nāk uz nodarbībām. Kad bērnu skaits grupā ir mazāks par 10, tad audzinātājas strādā maiņās. Šajā gadījumā, bērniem ir iespēja vienā dienā dzirdēt abas valodas. Vienu rītu ir latviski runājoša audzinātāja un pēcpusdienā nāk krieviski runājoša. No tā arī ir atkarīgs, kurā valodā bērni runās gan nodarbību, gan ārpusnodarbību laikā. Vērojot audzinātājas darbību, secināju, ka bērni saprot gan latviešu, gan krievu valodu. Gan latviski runājošie bērni saprot un mēģina runāt krievu valodā, gan arī krievu bērni pamazām apgūst latviešu valodu. Savā darbā audzinātājas ļoti veiksmīgi izmanto dažādas rotaļas un izdales materiālus. Pati vadīju dažādas nodarbības gan latviešu, gan krievu valodā un pārliecinājos, ka šis ir diezgan grūts darbs. Bērni, kuri nesaprot par ko tiek runāts nodarbības laikā, ir aizņemti ar savām darīšanām, viņi pat nepievērš uzmanību maniem vārdiem un stāstījumiem. Līdz ar to man bija jāvada patiešām bilingvālā nodarbība, kurā es iesaistīju gan latviešu, gan krievu dziesmiņas, rotaļas un stāstījumus abās valodās. Piemēram, kad mēs runājām par dzīvniekiem, es nedaudz pastāstīju krievu, tad latviešu valodā. Kad jaunais materiāls bija uztverts, mēs pievērsāmies dažādām rotaļām abās valodās. Pamanīju, ka pašā mācību gada sākumā, audzinātājas pievērsa bērnu uzmanību vienkāršām lietām – sasveicināšanās, atvadīšanās vārdiem, pašu bērnu vārdiem. Laiku pa laikam arī tagad audzinātājas to atkārto. Kad bērni jau ir apguvuši noteikto vārdu krājumu ar dažādu dziesmiņu un rotaļu palīdzību, audzinātāja var izmantot tādus uzdevumus un aktivitātes, kuras palīdzēs atkārtot un nostiprināt iepriekšējās zināšanas. Šajā gadījumā ir derīgi izmantot rotaļas un vingrinājumus, kas ir saistīti ar runāšanu dažādās situācijās. Katrā nodarbībā gan matemātikā, gan tēlotājdarbībā, gan valodā, gan rokdarbos var iemācīties jaunus vārdus. Tikai ir svarīgi, lai tie būtu saprotami un aktuāli bērniem. Piemēram, F. Brovnlie min, ka vērtīgs valodas attīstīšanas paņēmiens ir stāstīšana. Viņa piedāvā audzēknim stāstu, vienlaicīgi to zīmējot. Stāstā ietverts noslēpums, kuru katrs bērns var atklāt savā laikā un par to signalizē skolotājam ar noteiktu zīmi (piemēram, pamirkšķina aci). Kad visi atklājuši noslēpumu (to, kas redzams zīmējumā), tad skolotāja ar jautājumiem rosina bērnus vēlreiz izstāstīt stāstu pašiem un dod uzdevumu uzzināt, vai viņu vecāki arī zina šo noslēpumu (Paveries un paskaties, 2001, 151) SECINĀJUMI No visa iepriekš teiktā var secināt, ka bērniem nav grūti apgūt otro valodu, bet pedagogam ir svarīgi ievērot noteiktus nosacījumus, lai iedarboties uz bērniem. Manuprāt, rotaļa ir vienīgais veids, kas palīdz ieinteresēt un motivēt bērnus jebkurai darbībai, vienlaikus tā arī palīdz bērniem apgūt otras valodas pamatvārdus, kas vēlāk ļoti noderēs vārdu krājuma paplašināšanai. VĒRES 1. Anspoka Z., Lanka A., Ptičkina Ā. (2000) Metodikas rokasgrāmata sākumskolai. LAT2 mācību metodikas izdevumu sērija. Rīga, 28.–44. lpp. 2. Beikers K. (2000) Bilingvisms un bilingvālās izglītības pamati. Rīga. 3. Bilingvālā izglītība: rokasgrāmata skolotājiem. LAT2 mācību metodikas izdevumu sērija. (2000) Rīga, 9.– 45. lpp. 4. Laiveniece D. (2000) Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. Rīga, 152. lpp. 5. Ļubļinska A. (1979) Bērnu psiholoģija. Rīga, 222. lpp. 6. Ņesterovs O. (1983) Latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodikas attīstība. Rīga, 31. lpp.
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva