Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

More documents

Recommendations

Info

RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 144 faktoru. Psiholoģiskā atkarība veidojas jau agrā bērnībā un cilvēkam pieaugot atliek vien izvēlēties no kā būt atkarīgam – alkohols, nikotīns, narkotikas, sekss, cits cilvēks, ... Vai psiholoģiski atkarīgiem cilvēkiem ir citāds skatījums uz dzīvi, ikdienu un problēmām Vai psiholoģiski atkarīgie savādāk risina ikdienas situācijas, problēmas un pārvar to radīto stresu Vai alkoholiķi ir vairāk pakļauti stresam Vai alkohola lietošanu var uzskatīt par atsevišķu stresa pārvarēšanas stratēģiju DARBA MĒRĶIS Empīriski izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības 20–35 gadīgiem vīriešiem ar un bez alkoholisma pazīmēm. MATERIĀLS UN METODES Jau vairākus gadus zinātnieki veic pētījumus, lai meklētu atbildes uz iepriekš nosauktajiem jautājumiem. Šo pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi. Līdz ar to saistība starp alkohola lietošanu un stresa pārvarēšanas uzvedību pagaidām vēl ir ļoti neskaidra. Dažu autoru (Carver, Scheier & Weintraub, 1989) stresa pārvarēšanas stratēģiju klasifikācijās “atbrīvošanās”, lietojot alkoholu, tiek izdalīta kā atsevišķa stresa pārvarēšanas stratēģija. Pastāv uzskats, ka alkohola lietošana pati par sevi var tikt uzskatīta par mazadaptīvu stresa pārvarēšanas stratēģiju, kas kalpo, lai mazinātu negatīvo afektu (Wills & Shiffman, 1985) vai arī novirzītu uzmanību no nepatīkamas sevis apzināšanās (Steele & Josephs, 1990). Savukārt citi autori uzskata, ka alkohola lietošana var būt kā sekas ikdienas stresa un negatīvu emocionālo stāvokļu neadekvātai pārvarēšanai (Laboubvie, 1986). S. Kvirks un R. MakKormiks (Quirk & McCormick, 1998), kā arī I. Frankens un līdzautori (Franken, Hendriks, Haffmans & van der Meer, 2001) atklāja: jo augstāks ir alkohola lietotāja neirotisma līmenis, jo mazadaptīvāku stresa pārvarēšanas modeli viņš izmanto. Tas ir, neirotiskie alkohola lietotāji biežāk izmanto tādas stresa pārvarēšanas stratēģijas kā izvairīšanās, bet mazāk – plānveida problēmu risināšanu un pozitīvo pārvērtēšanu. Līdzīgās domās ir A. Mezihs un līdzautori (Mezzich, Tarter, Kirisci, Hsie & Grimm, 1995). Viņi savā pētījumā nonāca pie secinājuma, ka stresa pārvarēšana nav tieši saistīta ar alkohola lietošanu, bet gan ir kā blakus apstāklis alkohola lietotāju psihopatoloģiskajām saslimšanām. Nedaudz atšķirīgu atkarīgas uzvedības aspektu savā pētījumā ir analizējusi O. Jakimčuka (Якимчук, 2001). Savā pētījumā par atkarīgo stresa pārvarēšanas uzvedības specifiku autore nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem: 1) atkarīgie vairāk orientēti izmantot tādas stresa pārvarēšanas stratēģijas kā uzmanības novēršana ar citu darbību, sociālā aiziešana, sevis vainošana un emocionālā regulācija; 2) novērtējot savas darbības efektivitāti stresa situācijās, atkarīgie par vienlīdz produktīvām stresa pārvarēšanas stratēģijām uzskata gan aktīvu problēmas risināšanu, gan izvairīšanos, gan kognitīvo pārstrukturēšanu, gan sevis vai citu vainošanu; 3) atkarīgie sliecas izmantot problēmas tipam neadekvātas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kas, savukārt, pazemina viņu subjektīvā veiksmīguma izjūtu. Ņemot vērā aprakstītos pētījumus, var apgalvot, ka cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no alkohola, ir raksturīgi izmantot mazadaptīvas, nekonstruktīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas. Dalībnieki Pētījumā piedalījās vīrieši vecumā no 20–35 gadiem. Pētījumā piedalījās Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji ar augstāko izglītību vai studenti. Tika aptaujāti 214 vīrieši, kuri lieto alkoholiskos dzērienus. No respondentiem nejauši tika atlasīti 30 vīrieši ar un 30 bez alkoholisma pazīmēm, ņemot vērā papildus kontrolējamo mainīgo – smēķēšanu.
RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006 145 Instrumentārijs Mēs izmantojām: Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas testu (AUDIT); Stresa pārvarēšanas stratēģisko pieeju skalu (SACS) un demogrāfisko datu aptauju, kura ietvēra informāciju par dalībnieku dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, izglītību, nodarbošanos un sniedza atbildi uz jautājumu, vai dalībnieks smēķē. AUDIT tika izmantots, lai konstatētu neatkarīgo mainīgo – alkoholisma pazīmes. Tests sastāv no 10 jautājumiem par pašreizējiem alkohola lietošanas ieradumiem, atkarības simptomiem un ar alkohola lietošanu saistītām problēmām. AUDIT testam ir būtiskas priekšrocības – tam ir starptautiska standartizācija, veikta validizācija sešās valstīs, tas ir veidots tā, lai to varētu lietot internacionālā vidē, tas identificē alkohola lietošanas bīstamību, kā arī konstatē alkohola atkarību, tas ir īss, ātri aizpildāms un elastīgs. Testa sadaļas ļauj fiksēt gan agrīna alkoholisma pazīmes, gan bīstamu alkohola lietošanas pakāpi, gan alkohola atkarību. Atkarīgais mainīgais – stresa pārvarēšanas stratēģijas – tika mērīts ar SACS palīdzību. Tests sastāv no 52 apgalvojumiem, kuri raksturo cilvēka rīcību, attieksmi un jūtas krīzes situācijā. Metodika ir orientēta uz pieaugušiem cilvēkiem, to var pildīt gan individuāli, gan grupā. Tika izmantota aptaujas vispārējā forma. Tā domāta informācijas iegūšanai par to, kā cilvēks mēdz rīkoties stresa situācijās vispār, kādām stresa pārvarēšanas stratēģijām dod priekšroku. Respondentiem, atbildot uz jautājumiem, ir jāizvērtē izteikumi pēc 5 punktu skalas – cik lielā mērā piedāvātie apgalvojumi atbilst viņu reakcijām uz stresu (kur 1 nozīmē galējo neatbilstību un 5 – galējo atbilstību rīcībai un izjūtām stresa situācijās). Metodika ietver 9 apakšskalas (pašpārliecināta, uzstājīga rīcība; izvairīšanās; sociālā atbalsta meklēšana; piesardzīga rīcība; sociālā apvienošanās; instinktīva rīcība; agresīva rīcība; antisociāla rīcība; netieša aplinkus rīcība). Kontrolējamais mainīgais tika kontrolēts ar demogrāfiskās aptaujas palīdzību. Procedūra Pētījums tika veikts Rīgā laika posmā no 15.08.2005. līdz 28.10.2005. No 214 respondentiem tika atlasīti 60 vīrieši, kuri iedalās divās grupās. Pirmā grupa – 30 respondentu, kuru AUDIT testa rezultāti ir robežās no 1 līdz 7 punktiem ieskaitot (1. līmenis). Grupā netika iekļauti respondenti ar AUDIT testa rezultātu 0, jo netika noskaidrots alkohola nelietošanas iemesls. Lai pastiprinātu pieņēmumu par pirmās grupas dalībnieku „neatkarību” tika izvēlēti respondenti ar attiecīgo AUDIT testa rezultātu, kuri nesmēķē. Otrā grupa – 30 respondentu, kuru AUDIT testa rezultāts ir 20–40. Kā arī respondenti ar AUDIT testa rezultātu no 16 līdz 19 punktiem, ja uz 4, 5 un 6 jautājumu atbilžu rezultāti ir 2 vai vairāk punktu, vai uz jautājumiem 9 vai 10 atbilžu rezultāts ir 4 punkti (4. līmenis). Lai pastiprinātu pieņēmumu par otrās grupas respondentu atkarību, tika izvēlēti respondenti ar atbilstošu AUDIT testa rezultātu, kuri smēķē. Tika salīdzināti abu grupu SACS testa deviņu apakšskalu rezultāti. Kā arī tika mērīts, vai starp šiem rezultātiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības. REZULTATI AUDIT testa rezultāti ir amplitūdā no 1 līdz 28. Respondenti tika sadalīti divās grupās – ar un bez alkoholisma pazīmēm. Pirmā grupa – bez alkoholisma pazīmēm B01–B30, respondenti ar AUDIT testa rezultātiem no 1–7 punkti ieskaitot. Otrā grupa – ar alkoholisma pazīmēm A01–A30, ar AUDIT testa rezultātiem no 20–28 punktiem ieskaitot, Pirmās un otrās grupas SACS testa rezultātu atšķirības skatīt 1. tabulā.
Page 2 and 3:
ISBN 978-9984-9903-2-3 Rīgas Pedag
Page 4 and 5:
RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10 and 11:
Page 12 and 13:
Page 14 and 15:
Page 16 and 17:
Page 18 and 19:
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95: RPIVA Jauno zinātnieku konferences
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250:
show all

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva