Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
Jauno zinÄtnieku konferences rakstu krÄjums - rpiva
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RPIVA <strong>Jauno</strong> zinātnieku <strong>konferences</strong> <strong>rakstu</strong> krājums 2005-2006 144<br />
faktoru. Psiholoģiskā atkarība veidojas jau agrā bērnībā un cilvēkam pieaugot atliek vien<br />
izvēlēties no kā būt atkarīgam – alkohols, nikotīns, narkotikas, sekss, cits cilvēks, ...<br />
Vai psiholoģiski atkarīgiem cilvēkiem ir citāds skatījums uz dzīvi, ikdienu un<br />
problēmām Vai psiholoģiski atkarīgie savādāk risina ikdienas situācijas, problēmas un pārvar<br />
to radīto stresu Vai alkoholiķi ir vairāk pakļauti stresam Vai alkohola lietošanu var uzskatīt<br />
par atsevišķu stresa pārvarēšanas stratēģiju<br />
DARBA MĒRĶIS<br />
Empīriski izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības 20–35 gadīgiem vīriešiem ar<br />
un bez alkoholisma pazīmēm.<br />
MATERIĀLS UN METODES<br />
Jau vairākus gadus zinātnieki veic pētījumus, lai meklētu atbildes uz iepriekš<br />
nosauktajiem jautājumiem. Šo pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi. Līdz ar to saistība starp<br />
alkohola lietošanu un stresa pārvarēšanas uzvedību pagaidām vēl ir ļoti neskaidra. Dažu<br />
autoru (Carver, Scheier & Weintraub, 1989) stresa pārvarēšanas stratēģiju klasifikācijās<br />
“atbrīvošanās”, lietojot alkoholu, tiek izdalīta kā atsevišķa stresa pārvarēšanas stratēģija.<br />
Pastāv uzskats, ka alkohola lietošana pati par sevi var tikt uzskatīta par mazadaptīvu stresa<br />
pārvarēšanas stratēģiju, kas kalpo, lai mazinātu negatīvo afektu (Wills & Shiffman, 1985) vai<br />
arī novirzītu uzmanību no nepatīkamas sevis apzināšanās (Steele & Josephs, 1990).<br />
Savukārt citi autori uzskata, ka alkohola lietošana var būt kā sekas ikdienas stresa un<br />
negatīvu emocionālo stāvokļu neadekvātai pārvarēšanai (Laboubvie, 1986).<br />
S. Kvirks un R. MakKormiks (Quirk & McCormick, 1998), kā arī I. Frankens un<br />
līdzautori (Franken, Hendriks, Haffmans & van der Meer, 2001) atklāja: jo augstāks ir<br />
alkohola lietotāja neirotisma līmenis, jo mazadaptīvāku stresa pārvarēšanas modeli viņš<br />
izmanto. Tas ir, neirotiskie alkohola lietotāji biežāk izmanto tādas stresa pārvarēšanas<br />
stratēģijas kā izvairīšanās, bet mazāk – plānveida problēmu risināšanu un pozitīvo<br />
pārvērtēšanu.<br />
Līdzīgās domās ir A. Mezihs un līdzautori (Mezzich, Tarter, Kirisci, Hsie & Grimm,<br />
1995). Viņi savā pētījumā nonāca pie secinājuma, ka stresa pārvarēšana nav tieši saistīta ar<br />
alkohola lietošanu, bet gan ir kā blakus apstāklis alkohola lietotāju psihopatoloģiskajām<br />
saslimšanām.<br />
Nedaudz atšķirīgu atkarīgas uzvedības aspektu savā pētījumā ir analizējusi<br />
O. Jakimčuka (Якимчук, 2001). Savā pētījumā par atkarīgo stresa pārvarēšanas uzvedības<br />
specifiku autore nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem:<br />
1) atkarīgie vairāk orientēti izmantot tādas stresa pārvarēšanas stratēģijas kā uzmanības<br />
novēršana ar citu darbību, sociālā aiziešana, sevis vainošana un emocionālā regulācija;<br />
2) novērtējot savas darbības efektivitāti stresa situācijās, atkarīgie par vienlīdz<br />
produktīvām stresa pārvarēšanas stratēģijām uzskata gan aktīvu problēmas risināšanu,<br />
gan izvairīšanos, gan kognitīvo pārstrukturēšanu, gan sevis vai citu vainošanu;<br />
3) atkarīgie sliecas izmantot problēmas tipam neadekvātas stresa pārvarēšanas<br />
stratēģijas, kas, savukārt, pazemina viņu subjektīvā veiksmīguma izjūtu.<br />
Ņemot vērā aprakstītos pētījumus, var apgalvot, ka cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no<br />
alkohola, ir <strong>rakstu</strong>rīgi izmantot mazadaptīvas, nekonstruktīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas.<br />
Dalībnieki<br />
Pētījumā piedalījās vīrieši vecumā no 20–35 gadiem. Pētījumā piedalījās Rīgas un<br />
Rīgas rajona iedzīvotāji ar augstāko izglītību vai studenti. Tika aptaujāti 214 vīrieši, kuri lieto<br />
alkoholiskos dzērienus. No respondentiem nejauši tika atlasīti 30 vīrieši ar un 30 bez<br />
alkoholisma pazīmēm, ņemot vērā papildus kontrolējamo mainīgo – smēķēšanu.