2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

atkārtoties to pašu, ko es jau teicu, ka tas mulsina savā ziņā, ka ir šis jautājums tā kā
atstāts bija interpretācijas ziņā. Protams, ka tagad attīstoties šis jautājums varbūt
noregulēsies… bet paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas spēju…kur gan ir arī ar
politisku ievirzi cilvēki, kas tur darbojas… Man liekas, ka to regulējumu tā kā
vajadzētu precizēt. Tas katrā ziņā ir vērtējams Satversmes tiesai, cik tālu valsts
aizsargā savus tiesiskos pamatus.
G.Kūtris.
Tiesnese Krūma.
K.Krūma.
Man ir tāds precizējošs jautājums. Es laikam īsti vairs nesapratu tās jūsu
prasījuma robežas.
No vienas puses jūs runājāt par konstitucionālajiem pamatiem, dabiskajām
tiesībām, pašnoteikšanās tiesībām, atsaucāties sākot no Merķela līdz 1966. gada
paktam, no otras puses jūs sakāt, ka ir ... jūs faktiski tā kā atsaucāties uz 77. pantā
ietvertajiem pantiem, kas runā par šiem konstitucionālajiem pamatiem un ka ir kaut
kādi pamati, kas ir pašnoteikšanās saturs, ko nevar apstrīdēt. Un tad man nav skaidrs,
vai jūs strīdaties par to, ka ir noteikti jautājumi, kurus vispār nekādos gadījumos nevar
nodot tautas nobalsošanai, kas ir šie tautas dabiskās pašnoteikšanās tiesību būtība, vai
jūs arī strīdaties par to, ka nav procedūra, kurā varētu atzīt, ka kāds likumprojekts ir
vai nav pilnīgi izstrādāts.
J.Kārkliņš.
Nē, par procedūru nē. Tas vienkārši radās šeit jautājumu kontekstā. Tieši it kā
neparedz ierobežojumus tik tāl, cik tāl tie ir pretrunā Satversmes 1. pantam… nu, tas,
kas ir mūsu pieteikumā.
K.Krūma.
Bet no pieteikuma tā kā vairāk izrietēja, ka jūs uzskatāt, ka nav pietiekama
procedūra, kas noteiktu kompetento institūciju — CVK, Valsts prezidentu vai vēl
kādu citu, kas varētu šo pilnīgo izstrādātību izvērtēt.
J.Kārkliņš.
Tam seko procedūra… Jā, jaKonstitucionālā tiesa konstatē jautājumus, kurus
nevar nodot, tad ir procedūra, kā nonākt….. šīm institūcijām līdz šādam lēmumam.
Tas ir pakārtoti. Ja procedūra vienmēr ir materiālā norma, tad procedūra sekos.
23