2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

institūcijai kādā kārtībā vajadzētu izvērtēt vēlētāju likumdošanas iniciatīvu un arī par
iespējām apstrīdēt un pārsūdzēt šādas institūcijas lēmumu.
Pieskaroties pie pirmā jautājuma, kas ir saprotams ar „pilnībā izstrādātu”
projektu, vispirms es varbūt gribētu izteikt viedokli par pieteikuma iesniedzēju
pārstāvja teikto, ka tas, ka likumā nav noteikti kritēriji, ko nozīmē „pilnībā izstrādāts”
projekts, ka tas veido neatbilstību Satversmes normām. Šeit es gribētu norādīt, ka
tomēr ir nošķirams tas, kas ir lietderīgi un nelietderīgi un kas veido neatbilstību
Satversmei. Un es noteikti tam varētu piekrist. Es to esmu pētījumos norādījusi, ka
vajadzētu lietderības apsvērumu dēļ tiešām likumā norādīt sīkāk, kas ir saprotams ar
šo jēdzienu „pilnībā izstrādāts”. Protams, neizejot ārpus šī te jēdziena, jo to, kas ir
noteikts Satversmē ar likumu nevar kaut kā papildināt. Bet detalizēt, kas ir saprotams
ar pilnībā izstrādātu likumprojektu vai Satversmes noteikumu projektu. Un tas arī
noteikti atvieglotu dzīvi, kā mēs redzējām, piemēram, Centrālai vēlēšanu komisijai vai
arī projekta iesniedzējiem.
Tomēr tas, ka tas būtu lietderīgi, nenozīmē, ka šādu regulējumu trūkums
neatbilst Satversmei. Šis te koncepts „pilnīgi izstrādāts” projekts ir atklātais
juridiskais jēdziens un atklāti juridiskie jēdzieni tiek lietoti. Un to lietošana nekādā
veidā nav pretrunā tiesību paredzamības principam un neveido pretrunu ar Satversmi.
Un atklāti juridiskie jēdzieni un šajā gadījumā šis konkrētais jēdziens tiek
aizpildīti prakses ceļā, konkrētai institūcijai pieņemot lēmumus un iztulkojot,
argumentējot to, kas ir saprotams ar „pilnīgi izstrādātu” projektu šajā gadījumā. Nu un
pēc tam, ja jautājums nonāk tiesā, protams, veidojas arī judikatūra. Un mūsu problēma
ir tajā, ka patiešām nu nav šī te prakse, vismaz publiski viņa pieejama nav, nav
redzami kritēriji un nav arī judikatūras šajā jomā. Nu, tikmēr, kamēr šī judikatūra un
prakse nav, ….. Tad manā ieskatā būtu jāvadās no doktrīnas, no tā, kas ir tiesību
zinātnē norādīts, kas ir saprotams ar „pilnīgi izstrādātu” projektu. Un manā skatījumā
pēc būtības tas „pilnīgi izstrādāts” projekts ietver divas tādas sastāvdaļas. Proti,
projekta izstrādātību no satura viedokļa un no formas viedokļa.
Es sākšu ar formu, jo tas ir vieglāk, lai gan saturs, protams, ir svarīgāks. Un no
formas viedokļa, man šķiet, visi iepriekš runājušie piekrita, ka tā ir atbilstība tām
prasībām, kas ir vispār likuma projektam, respektīvi, tam projektam ir jābūt
likumprojekta veidā un jāatbilst juridiskās tehnikas prasībām, vismaz galvenajām
prasībām, kādas tiek izvirzītas likumprojektam.
Un tad ir atbilstība pēc satura. Un pēc satura es uzskatu, ka ja tas arī ir
grozījums Satversmē, tad ir jāvērtē, vai šis grozījums Satversmē atbilst citām
Satversmes normām, kuras netiek grozītas.
Ja tas ir likumprojekts, nu, tad tas ir vienkāršāk. Tad ir jāvērtē atbilstība
augstāka juridiska spēka tiesību normām, tas ir, Satversmei, un arī tiem likumiem, kas
grozīti netiek.
93