2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

valsts demokrātiskos pamatus, jo demokrātiska sistēma ir arī garants, ka tauta vispār
var izmantot šīs likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Respektīvi tiek secināts, ka nevar, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības,
vērsties pret pašām šīm tiesībām.
Un tieši tāpat, izmantojot Satversmē noteikto likumdošanas iniciatīvu, nevar
vērsties pret valstī garantētajām cilvēktiesībām, jo demokrātiskas iekārtas princips
ietver arī cilvēktiesību ievērošanas elementu.
Un tajā skaitā arī tiek norādīts, ka vairākos starptautiskos cilvēktiesību
dokumentos arī ir iestrādāts tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, kas,
protams, arī šis nosacījums nevar tikt tulkots paplašināti.
Tad attiecīgi var secināt, ka Satversme, ņemot vērā 78. pantā ietverto
formulējumu par pilnīgo izstrādātību paredz, ka var virzīt tikai tādus iesniegtus
projektus, kas atbilst demokrātiskas un tiesiskas iekārtas principiem, tajā skaitā
cilvēktiesībām.
Un attiecīgi izejot no šī secinājuma, tiek norādīts, ka iesniegtais Satversmes
grozījumu projekts… ka to vērtēt, vai iesniegtais Satversmes grozījumu projekts ir
pilnībā izstrādāts, tajā skaitā vai nav pretrunā ar cilvēktiesībām, var vērtēt institūcijas,
kas ir tieši iesaistītas iesniegtā projekta virzībā.
Un attiecīgi tad projekta virzībā tieši ir iesaistītas kā pirmkārt jau Centrālā
vēlēšanu komisija, kas pavasarī vēl sniedzot šo viedokli, tas vēl bija diezgan teorētisks
jautājums, tad tagad jau tīri praktiski jau ir attīstījies, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir
šo jautājumu vērtējusi un tālāk arī tiek norādīts, ka nākamā pakāpe ir šis Valsts
prezidenta institūts. Un attiecīgi tiek norādīts arī uz Saeimas iespējām vērtēt šī
principa ievērošanu, vai projekts atbilst prasībai „pilnībā izstrādāts”, kas izriet arī no
Satversmes 78. panta.
Otrkārt, Tiesībsargs savā atbildē atbildot uz jautājumu, cik plaši Tiesībsarga
biroja ieskatā ir interpretējamas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības cilvēka
pamattiesību kontekstā, tika secināts, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas
ierosināšanai ir garantēta vairākos Satversmes pantos, tajā skaitā cieši ir saistīta arī ar
Satversmes 101. pantu, kas paredz tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.
Un šīs tiesības ietver arī tādas pilsoņu līdzdalības formas kā balsošana referendumā.
Un, attiecīgi kā jau minēju, Satversme tieši paredz arī tādu pilsoņu līdzdalības formu
kā tautas nobalsošana vairākos pantos, kas jau iepriekš tika uzskaitīti, tajā skaitā 48.
pants, 72., 78., 77. un arī 78., protams.
Satversmē paredzētās vēlētāju tiesības uz tautas nobalsošanu par vienas
desmitās daļas vēlētāju izstrādāto Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu
pašas par sevi ir atzīstamas par pilsoņu līdzdalības formu valsts darbībā. Līdz ar to šīs
tiesības saskaņā ar Satversmi ir arī garantēto tiesību piedalīties valsts darbībā
sastāvdaļa…
77