2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, gadījumā, ja tiek ierobežotas šīs tiesības,<br />
piemēram, tiek nolemts šādu iesniegto projektu tālāk nevirzīt, uzskatām, ka ir jābūt<br />
paredzētiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, jo šie tautas piedalīšanās<br />
veidi, kas ir garantēti Satversmē, tad attiecīgi nedrīkstētu būt tikai formāli.<br />
Attiecīgā gadījumā, ja kāda no institūcijām saskatītu nepieciešamību apturēt<br />
šādu likumdošanas procesu, tad normatīvajā regulējumā vajadzētu būt arī iestrādātam<br />
neatkarīgam ārējam mehānismam, kas varētu pārbaudīt šāda lēmumu tiesiskumu.<br />
Un izvērtējot esošo regulējumu, ir šaubas, vai pastāv šāds efektīvs tiesību<br />
aizsardzības mehānisms šiem gadījumiem.<br />
Izvērtējot tieši no šī viedokļa Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus, protams,<br />
pašlaik jautājums praksē ir procesā, kā administratīvā <strong>tiesa</strong> lems, vai pēc būtības<br />
izskatīs šo jautājumu. Kā jau arī pieteicēji norādīja, ka ir nedaudz šaubas, vai<br />
administratīvā <strong>tiesa</strong> varētu šo jautājumu pēc būtības vērtēt, bet nu tas ir<br />
administratīvās <strong><strong>tiesa</strong>s</strong> kompetencē, jo līdzšinējā praksē patiešām bijuši atsevišķi<br />
lēmumi, kur administratīvā <strong>tiesa</strong> ir atteikusies vērtēt pēc būtības lēmumus tieši arī<br />
attiecībā uz Centrālo vēlēšanu komisijas lēmumiem norādot, ka likuma ierosināšana ir<br />
konstitucionāls nevis administratīvā procesa instruments. Un tādējādi nesaskatot šeit<br />
visas nepieciešamās administratīvā akta pazīmes.<br />
Tā kā tas vēl ir vērtējams. Bet, ja mēs arī piekristu atbildētāja puses pārstāvim,<br />
ka administratīvajai <strong>tiesa</strong>i ir šādas iespējas vērtēt pēc būtības, tad arī šādā gadījumā<br />
īsti efektīvs tas mehānisms nav, jo nav paredzēts nekāds speciāls termiņš lietu<br />
izskatīšanai un līdz ar to pēc būtības šāda lieta būtu izskatāma parastajā kārtībā, pat, ja<br />
tiesnesis pieņemtu lēmumu par šādas lietas izskatīšanu ārpus kārtas, kas būtu<br />
iespējams, tad arī šādu jautājumu lemšana būtu pakļauta visām trīs tiesu instancēm un<br />
lietas izskatīšana visās trijās instancēs, pat ja tas būtu ārpus kārtas izskatāmais<br />
jautājums, paņemtu kā minimums gadu.<br />
Tā kā te ir jautājums, cik šādu mehānismu tad varētu uzskatīt par efektīvu.<br />
Tālāk jau arī par jautājumu gadījumā, ja lēmumu nevirzīt un projektu pieņemtu<br />
jau nākamais, tātad Valsts prezidents, vai tālāk vēl Saeima, tad šeit ir jautājums par<br />
iespējām vērsties <strong>Satversmes</strong> tiesā. Bet, kā jau norādīja arī iepriekšējais runātājs, tad<br />
šeit ir tāda problēma, ka par Saeimas vai Valsts prezidenta atbilstību likumam vērsties<br />
<strong>Satversmes</strong> tiesā var ļoti ierobežots personu loks. Tas ir Valsts Prezidents, Saeima, ne<br />
mazāk kā 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā<br />
noteiktās kompetences ietvaros.<br />
Tātad parastajā kārtībā pieteicējiem nemaz īsti nebūtu pieejams šis mehānisms.<br />
Un līdz ar to būtu atkarīgs no iepriekšminēto institūciju gribas, vai tie būtu gatavi<br />
vērsties <strong>Satversmes</strong> tiesā. Tādējādi to arī nevar uzskatīt par efektīvu tiesību<br />
aizsardzības mehānismu šobrīd mūsu ieskatā.<br />
78
Change language