2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kuras piemēro tiesības. Nu, tas būtu tas pamats vai izejas pozīcija. To apliecina arī<br />
šajā lietā notikušais <strong>Satversmes</strong> <strong><strong>tiesa</strong>s</strong> rīcības sēdes lēmums, uz kuru es jau vērsu jūsu<br />
uzmanību, un es gribu nocitēt no šī rīcības sēdes lēmuma 7. punkta arī otro un trešo<br />
rindkopu. Vismaz daļas no tām.<br />
Tātad pati <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong> jau rīcības sēdē norādījusi, ka Satversme kā valsts<br />
pamatlikums diktē visus valsts un sabiedrības dzīves organizēšanai nepieciešamos un<br />
reizē arī pietiekamos priekšrakstus. Satversmē ierakstītās tiesību normas ir<br />
interpretējamas tieši. Vienlaikus <strong>Satversmes</strong> lakoniskais stils kā obligāta prasība<br />
izvirza tajā ietvertās normas iztulkot vai interpretēt.<br />
Un līdz ar to arī <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong> jau ir šajā rīcības sēdē norādījusi... līdz ar to<br />
Satversmē ietverto normu iztulkošana kā valsts varas funkcija ir piešķirta ikvienai<br />
konstitucionālai institūcijai.<br />
Tātad šis rīcības sēdes lēmums jau atspoguļo <strong>Satversmes</strong> <strong><strong>tiesa</strong>s</strong> pozīciju,<br />
manuprāt, attiecībā uz šo pieteikumu… attiecībā uz šo argumentu.<br />
Arī Saeimas atbildes rakstā ir norādīts, arī Tiesībsargs ir norādījis, ka ir<br />
iespējams vērtēt. Arī Nikuļcevas kundze ir norādījusi, ka ir tiesības vērtēt. Arī CVK<br />
sniegtais viedoklis ir, ka ir tiesības vērtēt. Un galu galā arī reālajā praksē mēs varam<br />
redzēt, ka CVK vērtē.<br />
<strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong> ir norādījusi, ka, lai noteiktu, vai ir pamats izvērtēt apstrīdēto<br />
normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot to patieso jēgu. Gramatiskā<br />
iztulkošanas metode ir tikai pirmā no iztulkošanas metodēm un nav pareizi vadīties<br />
vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Iztulkojot tiesību normas pēc gramatiskās,<br />
metodes rezultāts nav galīgs un pēc citu iztulkošanas metožu pielietošanas tas ne<br />
vienmēr var tikt apstiprināts.<br />
Apstāklis, ka <strong>Satversmes</strong> 78. pantā vai apstrīdētajās normās nav ierakstīts<br />
pieteikuma iesniedzējam vēlamais regulējums, nenozīmē, ka šāds regulējums<br />
<strong>Satversmes</strong> sistēmā vispār nav iekļauts. Un mēs jau arī konstatējām, ka ir citos<br />
<strong>Satversmes</strong> pantos, piemēram, <strong>Satversmes</strong> 73. pantā ir expresis verbis ierakstīts,<br />
kurus jautājumus… par kuriem jautājumiem nedrīkst notikt tautas nobalsošana.<br />
Godātā <strong>tiesa</strong>! Saeima uzskata, ka Satversmē nav lieku vārdu. Un arī šie divi<br />
vārdi „pilnīgi izstrādāts” nav kaut kā nejauši iekļuvuši <strong>Satversmes</strong> tekstā.<br />
Pieteikuma iesniedzējs, mūsuprāt, maldīgi uzskata, ka vienas desmitās daļas<br />
vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai <strong>Satversmes</strong> grozījumu projekta pieļaujamības<br />
pārbaudi nevar veikt. Pēc Saeimas ieskata būtu aplami interpretēt 78. pantu tādējādi,<br />
ka jebkurš ierosinājums, par kuru parakstījusies viena desmitā daļa, automātiski<br />
varētu tikt iesniegts izskatīšanai Saeimā un noraidīšanas gadījumā nodots tautas<br />
nobalsošanai. Šāds secinājums ir acīmredzami… šāda interpretācija, mūsuprāt, būtu<br />
acīmredzami pretrunā, piemēram, <strong>Satversmes</strong> 73. pantam, kas paredz jau izņēmumus.<br />
29
Change language