2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

Vēl atļaušos citēt arī savā ziņā līdzīgu viedokli, kas arī ir atspoguļots atbildes
rakstā, ko ir norādījusi, ja nemaldos Nikuļcevas kundze. „Ja Centrālā vēlēšanu
komisija ir pieļāvusi tādu likumprojekta virzību, kurš neatbilst Satversmes 78.
pantam, Valsts prezidentam šis fakts ir jākonstatē un attiecīgi jārīkojas.” Satversmes
78. panta prasībām neatbilstošs likumprojekts nevar tikt iesniegts un izskatīts Saeimā.
Nu redziet, šeit ir vēl viedoklis.
Runājot par administratīvo tiesu praksi, kas vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas
lēmumus iespējamos, varbūt tas nav tas pats ilustratīvākais piemērs, tomēr atļaušos
par to nedaudz parunāt tieši saistībā ar referendumu, kas notika par zināmajiem
Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem. Tā, kāds pilsonis 2012. gada 12. janvārī
ir griezies administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Centrālās vēlēšanu
komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmuma Nr. 1 „Par tautas nobalsošanas izsludināšanu,
atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu”, tātad lūdzot atcelt. Šeit ir būtiski norādīts uz to
lēmumu, kas ir pieņemts 2012. gada 16. janvārī. Pieteikums ir reģistrēts ar
reģistrācijas numuru Nr. 376.
Atkal, jāsaka cits viedoklis…. es atļaušos citēt… aplūkojot tātad gan Tautas
nobalsošanas likumu… pamatā Tautas nobalsošanas likumu, bet arī kontekstā ar šo
likumu arī Satversmi, administratīvā rajona tiesa ir secinājusi. „No minētajām tiesību
normām izriet, ka gadījumā, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne
mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes
grozījumu projektu, Centrālā vēlēšanu komisija ir iestāde, kurai ir pienākums
organizēt tautas nobalsošanu. Centrālajai vēlēšanu komisijai nav piešķirtas tiesības
izvēlēties — organizēt tautas nobalsošanu vai nē. Tādējādi tiesneses ieskatā Centrālās
vēlēšanu komisijas lēmums pēc būtības ir tikai organizatorisks lēmums, kas nodrošina
likumdošanas procesa stadiju un uzsāk iesniegtā Satversmes grozījumu projekta
noraidīšanu. Līdz ar to tiesa ir secinājusi, ka šis pieteikuma priekšmets nevar būt
administratīvās tiesas piekritībā.
Šeit atkal mēs redzam, kā saka, dažādus viedokļus. Un tad ir atkal šis te
jautājums par to vai problēma ir interpretācijā, vai problēma ir tajā, ka tomēr ir
nepieciešams, kā teica arī Kārkliņa kungs, zināms rangs šim jēdzienam „pilnīgi
izstrādāts” likumprojekts.
Kontekstā ar Centrālo vēlēšanu komisiju... piekrītot, un es šeit es teiktu, droši
vien arī Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis… šeit acīmredzot ir tāds,
ka Centrālā vēlēšanu komisijai ir tiešām jāvērtē, vai likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts
un būtu jāvērtē… es atļaušos teikt, ka būtu jāvērtē arī šī likumprojekta atbilstība
Satversmes kodolam.
Ja mēs salīdzinām, ko tad CVK ir darījusi šajā kontekstā, tad par diviem šiem
pēdējiem tautas nobalsošanas gadījumiem lēmums Nr. 02-94 (?) , kur, protams, CVK
varēs paskaidrot plašāk, es neredzu nekādu argumentāciju šādam te lēmumam.
50