2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

Un otrs arguments, ko izvirza pieteicēji, ir apstrīdētās normas neparedzot
aizliegumu izskatīt vēlētāju iesniegtos likumprojektus, kas neatbilst Satversmei. Šinī
gadījumā tad precizējot šo argumentu es sapratu, ka nevis aizliegumu izskatīt, bet
aizliegumu izvērtēt. Ka nav šis aizliegums, ka nevar nodot tautas nobalsošanai.
Un trešais, kas izskanēja, ir, ka Nobalsošanas likumā nav ietverti šie divi vārdi,
kas ir Satversmē.
Saeima uzskata, ka otrais pieņēmums patiesībā ir izsecināts no pirmā un
Saeima uzskata, ka abi pieņēmumi pirmie ir kļūdaini.
Godātā tiesa! Tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas jautājumus ļoti
plaši reglamentē Satversme. Piemēram, 14., 48., 50., 77., 78., 80. pants. Un to, ka šim
regulējumam, es teiktu, pat tā detaļām ir pievērsta rūpīga uzmanība, var secināt gan
no Satversmes sapulces stenogrammām, gan no vēlākajiem grozījumiem Satversmē,
kā arī no tiem lietas materiāliem, kas ir pievienoti šajā lietā.
Līdz ar to tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas regulējums pamatā
lielā mērā ir noteikts tieši Satversmes normās.
1994. gada nobalsošanas likumu 5. Saeima izstrādāja par pamatu ņemot 1922.
gada Satversmes sapulces, tas ir, tās pašas institūcijas, kas pieņēma Satversmi,
pieņemto likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. 5. Saeima šajā
1922. gada likumā ietvēra tikai tehniskus precizējumus un arī tika pielāgots laika gaitā
notikušajām pārmaiņām.
Godātā tiesa! Vispirms es gribētu pievērst uzmanību apstrīdēto normu
juridiskajam spēkam. Lietā ir apstrīdēta 11. panta pirmā daļa un šī 11. panta pirmā
daļa pēc būtības dublē Satversmes 78. panta otro teikumu. Savukārt likuma 25. panta
pirmajā daļā pārformulēts Satversmes 78. panta pirmais teikums. Līdz ar to, kaut arī
likumdevējs vienmēr ir bijis pret šādu dublēšanu, pret šādu praksi, proti pārrakstīt
Satversmes normas kādā likumā, tomēr atsevišķos gadījumos no tā nav bijis dažādu
apstākļu dēļ iespējams izvairīties. Un kā konkrētu piemēru… noteikti, ne labu, bet kā
faktu var pieminēt, piemēram, Satversmes tiesas likuma 1. pantā arī pārrakstīto daļu
no Satversmes 85. panta.
Līdz ar to, tas, ko mēs varam konstatēt, ka šajā lietā apstrīdētās normas pēc
būtības noteica tieši to pašu, ko paredz Satversmes 78. pants. Šāda tiesību normu
paralelitāte patiešām var maldināt tiesību normu piemērotāju, kurš, interpretējot
normatīvo aktu, var kļūdaini novērtēt šīs normas rangus. Ja Satversmes regulējums
tiek dublēts likumā, tad tas nenozīmē, ka šai normai ir tikai likuma juridiskais spēks.
Ja likumā ir pārrakstīta Satversmes norma, tad attiecīgais regulējums joprojām saglabā
savu konstitucionālo rangu. Arī Satversmes tiesa savā praksē ir akceptējusi šādu
pieeju lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu. Nr.423/2009 ir akceptēta šāda.
Saeima uzskata, ka šajā lietā patiesībā ir līdzīgi lietas faktiskie apstākļi, proti,
pieteikuma iesniedzējs pēc būtības lūdz pārbaudīt Satversmes normās ietvertā
26