2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

Pirmkārt, šajā lietā, man liekas, nav tik daudz jautājums par tautas
pašnoteikšanās tiesībām vai valsts pamatiem, drīzāk šeit ir jautājums par procedūru,
ko skaidri parāda arī pieteikums. Ka, vai šī procedūra ir pietiekami, juridiski sakot
,pozitivēta, aprakstīta, kas ļauj visiem saprast, kādā veidā viņa darbojas.
Un ne tik daudz jautājums par valsts pamatiem un arī ne tik daudz jautājums
par tautas pašnoteikšanās tiesībām.
Jāsaka, ka Satversmes 78. pants Satversmē ir ietverts kā viens no dažādiem
pasaulē iespējamiem modeļiem. Ir modelis, kad tiek balsots par ideju. Tad ir modelis,
par likuma ierosināšanu….. veidā ar jautājumu „jā” vai „nē”, „gribat”, „negribat”.
Mums tomēr ir ietverts Satversmē konkrēts likumprojekts, kur balsošana nav tikai par
ideju, bet ka visa sāls bieži vien slēpjas detaļās, kādā konkrētā punktā vai pantā.
Un tādēļ arī Satversmes 78. pantā ir ietverta šī, es teiktu tā, apgrūtinošā
prasība, bet nepieciešamā arī vienlaikus, par pilnīgu izstrādātību… par balsošanu, par
likumprojektu. Kurš pēc zināmu procedūru uzsākšanas vairs nav grozāms, ja nu
vienīgi kāda matemātika vai tehnika, kas būtību absolūti negroza.
Līdz ar to šajā aspektā ir obligāti, ka šis likumprojekts tiek vērtēts.
Jāsaka, ka vienlaikus es tad atļaušos tādu salīdzinājumu, ka šī likumprojekta
vērtēšanai nebūtu jābūt ļoti, ļoti skrupulozai. Pirmkārt, jau tāpēc, ka kādas šīs prasības
tiek izvirzītas vēlētājiem. Un tas nebūtu noteikti tā, kā to bieži vien dara Saeimas
Juridiskais birojs, vērtējot valdības vai Saeimas komisiju iesniegtos likumprojektus.
Tātad smalka otiņa, kur katrs puteklītis ir jāattīra un jāapskatās. Šis CVK
kompetences jautājums ir vairāk tāds kā tāds grābeklis ar asiem zariem, kur tikai lielās
lietas tiek noķertas. Un tā arī ir šī funkcija. Nebūt piekasīgiem, ja tā var teikt, bet ļoti
galvenos vilcienos izvērtēt, vai šis nav absolūti nepieņemams jautājums. Un šajā
sakarā ir jāņem vērā, ka vērtēšana ne vienmēr ir jāsaprot kā vērtēšana, aprakstot ļoti
daudz papīra lapas. Bieži vien vērtēšana var būt ietverta neformālās konsultācijās, un
visbeidzot arī parakstā. Tātad atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu.
Šajā gadījumā, ja mēs distancējamies no abstraktās kontroles un paskatāmies
uz konkrēto gadījumu, tad šajā gadījumā arī pirms lēmuma pieņemšanas, ko pieņem
Valsts prezidents, bija vairākas neformālas gan politiskas, gan cita veida konsultācijas
gan ar Centrālo vēlēšanu komisiju, gan ar Saeimā ievēlētājiem pārstāvētajiem
politiskajiem spēkiem par to, kā viņi redz turpmāko procedūru un iespējamību izskatīt
līdz attiecīgās sesijas beigām vai nākošajā sesijā šo likumprojektu. Kā arī zināmā
mērā netieši konsultācijas notika arī ar Konstitucionālo tiesību komisiju nevis ar
Prezidentu tieši, bet pastarpināti, kā vispār šo situāciju būtu vērtēt.
Tādēļ formāls izvērtējums papīra veidā ir labs, lai to pierādītu administratīvā
procesa kārtībā, bet tas nav vienīgais veids, kā var notikt zināma vērtēšana.
Es gribētu noraidīt pieteikuma iesniedzēju tādu argumentu, ka ja tiek
aizvirzīts… vai nu Saeima, vai Centrālā vēlēšanu komisija vai Prezidents aizvirza un
59