2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
izstrādātam, bet tas vēl nav izsludināts, līdz ar to mēs nevaram runāt … ka likums<br />
eksistē.<br />
Bet fakts tāds, ka šajā likumā ir paplašināts, nekā Satversmē noteikts, ir<br />
antikonstitucionāli. Vēl jo vairāk. Mēs uzskatām, ka ne tikai nedrīkstēja paplašināt,<br />
bet likumdevējam bija jākonkretizē likumā, kas tad ir saprotams zem vārda „pilnīgi<br />
izstrādāts”. Jo likumdevēja funkcija ir Satversmē nostiprinātos principus konkretizēt<br />
caur likumiem. Un tālāk caur visām tiesu... valsts pārvaldes institūcijām, gan tiesu<br />
institūcijām stiprināt šos te noteikumus.<br />
Pretējā gadījumā mums pietiktu faktiski ar konstitūciju, kura sastāv no diviem<br />
vārdiem: Latvija pastāv. Caur to mēs varētu regulēt visas dzīves jomas. Faktiski jā.<br />
Pēc teorijas tā sanāk. Visi ir principos, tauta apzinās šos te principus un darbojas. Bet<br />
ne velti ir sarežģīta normatīvo aktu bāze un hierarhija, kur tomēr Konstitūcija uzliek<br />
par pienākumu likumdevējam konkretizēt Satversmē atrodamos konstitucionālos<br />
principus.<br />
Un par ļoti lielu tādu salīdzinājumu der tas, ka valsts ļoti rūpējas par cilvēku<br />
dabiskajām tiesībām. Neskatoties uz to, ka Satversmē ir 8. nodaļa, ir ļoti daudz<br />
normatīvo aktu, kas stiprina šo te cilvēku dabisko tiesību aizsardzību.<br />
Savukārt attiecībā uz valsti likumdevējs ir atstājis šo aizsardzību zem diviem<br />
vārdiem: „pilnīgi izstrādāts”. Un zem tā mēs būvējam valsts aizsardzības pamatus un<br />
zem šāda te… vai tā ir ģenerālklauzula, iespējams, ka ir, acīmredzot, jo viņa ir<br />
jāpiepilda, bet zem šādas te ģenerālklauzulas mēs faktiski mēģinām aizsargāt valsts<br />
identitāti, valsts pastāvēšanu.<br />
Un tādējādi likumdevējs nav izpildījis savu uzdevumu, aizsargājot tātad<br />
<strong>Satversmes</strong> 1. pantā ietverto virsprincipu.<br />
Ja mēs raugāmies, vai bija pienākums to darīt, tad šeit atkal der salīdzinājums<br />
ar dabiskajām tiesībām, kas ir cilvēkam. Tās stāv ārpus likuma un tās ir atzītas<br />
neatkarīgi no valsts vēlmes tās atzīt. Un izejot no šī principa valsts tās aizsargā.<br />
Jautājums ir, vai pastāv arī tautai dabiskās tiesības, kuras likumdevējam tādējādi ir<br />
jāaizsargā un kuras pastāv ārpus likumdevēja uzskatiem vai darbības.<br />
Tad mūsu viedoklis ir, ka šādas tiesības pastāv. Ja pastāv tautas dabiskās<br />
tiesības un kuras stāv ārpus likuma, tādā gadījumā tās ir aizsargājamas tāpat kā<br />
cilvēku dabiskās tiesības un valsts nevar tās neaizsargāt. No tām nevar atteikties. Un<br />
caur šo prizmu, caur tautas dabiskajām tiesībām izriet tas, ka likumdevējs nevar šīs<br />
tiesības grozīt, atcelt un tajā skaitā arī tauta kā suverēns.<br />
Par to, ka pastāv tādas tautas dabiskās tiesības, tas nav mans izgudrojums. Jau<br />
Garlībs Merķelis savā darbā „Latvieši” 1796. gadā atzina, ka pastāv tautas dabiskās<br />
tiesības, tieši latviešiem tiesības uz revolūciju, uz dzimtbūšanas atcelšanu. Tās ir<br />
kolektīvās cilvēktiesību kategorijā ietilpstošas, kuras kopīgi rada tauta. Protams, ka ne<br />
jau jebkura sabiedrības grupa ir uzskatāma par tautu. Lai rastos tautai šīs dabiskās<br />
7