2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

par to, vai iesniegtais likumprojekts saskaņā ar Satversmi ir pilnīgi izstrādāts pēc
formas un satura.”
To prasa Satversme. Tātad Juridiskās komisijas priekšsēdētāja jeb referente
skaidri atzīst, ka to prasa Satversme.
Šodien neviena institūcija to nekontrolē. Lai gan, manuprāt, arī saskaņā ar
pašreizējo regulējumu, kas ir noteikts Vēlēšanu komisijas darbībai, arī Centrālā
vēlēšanu komisija to varēja darīt. Līdz ar to šeit mēs skaidri redzam, kāda ir
likumdevēja nostāja šajā jomā. Tātad šis likumprojekts, ko nesen Saeima ir atkārtoti
pieņēmusi galīgajā lasījumā, nebūt nenozīmē, ka tā ir kāda jauna Centrālās vēlēšanu
komisijas tiesība. Šī tiesība izrietēja no Satversmes, viņa visu laiku ir pastāvējusi, par
to skaidri liecina 1928. gada prakse.
Tāpat ir jāņem vērā, ka vienas desmitās daļas pilsoņu ierosināto likumprojektu
iesniedz Valsts prezidentam, kurš to nodod izskatīšanai Saeimā. Un no šī brīža tad
sākas likumdošanas process.
Nevar uzskatīt, ka Valsts prezidents šinī gadījumā būtu uzskatāms par tādu tā
kā starpnieku. Arī Valsts prezidentam ir jāgūst tāda pati pārliecība, ka šie abi
nosacījumi — tātad skaits un pilnīgi izstrādāts, ka šie abi nosacījumi ir pārbaudīti un
pastāv, ka tiešām likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Valsts prezidentam šajā gadījumā
pēc būtības ir kontroles funkcija un, ja Centrālā vēlēšanu komisija ir pieļāvusi tāda
likumprojekta virzību, kurš neatbilst 78. pantam, tad Valsts prezidentam šis fakts,
punkts viens, jākonstatē un attiecīgi jārīkojas.
Būtu nepareizi domāt, ka Valsts prezidentam ir tāds kabatas veto — ielikt
atvilktnē un nekur tālāk nevirzīt. Es domāju, ka arī Valsts prezidenta pārstāvis varēs
sīkāk komentēt attiecībā uz Prezidenta rīcību.
Līdz ar to pēc Saeimas ieskata Satversmes 78. pants paredz vairākus kritērijus.
Vienas desmitās daļas pilsoņu ierosināta likumprojekta pieļaujamībai, protams, ir
nepieciešams skaits, konkrētu subjektu un projektam ir jābūt pilnībā izstrādātam.
Tāpat no Satversmes un no Nobalsošanas likuma izriet institūcijas, kuras ir
pilnvarotas iesniegto likumprojektu pienācīgi izvērtēt.
Manuprāt, šī lieta ir savāda. Jo Satversmes interpretācijas rezultātā var secināt,
ka attiecīgais regulējums lielā mērā patiesībā ir tieši tāds, kādu vēlas pieteikuma
iesniedzēji. Tātad ir iespēja vērtēt. Ir iespēja vērtēt.
Apstāklis, ka kādā gadījumā viena vai otra valsts institūcija, iespējams, nav
pienācīgi piemērojusi Satversmē Nobalsošanas likumu, automātiski nenozīmē
apstrīdēto normu neatbilstību Satversmei. Līdz ar to mēs uzskatām, ka arī ir pierādīts,
ka pieteikuma iesniedzēja pirmais pieņēmums ir kļūdains. Un, ņemot vērā to, ka otrs
pieņēmums izrietēja no pirmā pieņēmuma, mēs uzskatām, ka arī otrais ir kļūdains.
Apstrīdētās normas paredz iespēju izskatīt vēlētāju iesniegtos likumprojektus un
nevirzīt tālāk tos, kas neatbilst Satversmē paredzētajiem noteikumiem.
33