2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
tomēr nebloķē tādu likumprojektu, kurš it kā nebūtu pieļaujams un par ko būtu<br />
balsošana vispār, ka tā būtu pilnvaru pārkāpšana. Manuprāt, nevar tulkot tādu rīcību,<br />
kas ļauj tautai lemt par kaut kādu pilnvaru pārkāpšanu. Jo patiesībā referendumā ceļa<br />
galapunkts ir tautas lēmums. Un viss. Viss pārējais, kas ir tam pa vidu, ir šķēršļi. Un<br />
drīzāk šo šķēršļu pārāk augsta uzlikšana gan varētu tikt tulkota kā pilnvaru<br />
pārkāpšana, bet to šķēršļu neuzlikšana nenozīmē, ka tiek pārkāpta… ka kāda<br />
amatpersona pārkāpj pilnvaras.<br />
Jāskatās ir, par ko… tieši par pilnīgo izstrādātību. Par skaitli būs cits stāsts.<br />
Tur ir jābūt matemātikai un precīziem kritērijiem. Bet tieši uz pilnīgu izstrādātību<br />
visas šaubas ir jātulko par labu tam, ka referendums var notikt. Un gala beigās katram<br />
pilsonim arī ir atbildība pret savu valsti un arī pret Satversmē nostiprinātajām<br />
vērtībām, ko viņš apliecina, pieņemot lēmumu referendumā.<br />
Es gribu minēt arī vēl kādu punktu, kas ir neloģiskā cēloniskā sakarā šeit tika<br />
izvirzīts. Ka ja šo vēlētāju iesniegto likumprojektu rūpīgi vērtētu, tad referendums<br />
nekādā gadījumā nenotiktu. Tas ir pieņēmums, ka ja vērtētu ļoti skrupulozi, tad<br />
noteikti nenotiktu referendums. Iespējams, ka vērtējot būtu tāds pats rezultāts. To jau<br />
mēs zināt nevaram, tāpat kā šobrīd ir nepilsoņu referendums, kur CVK ir pieņēmusi<br />
lēmumu nerīkot referendumu, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka <strong>tiesa</strong> par šo lems<br />
citādāk. Tā kā vērtēšanas rezultāts ne vienmēr nozīmē kādai pusei vēlamu rezultātu.<br />
Tas var būt arī citādāks. Tā kā šeit nav tiešas cēloniskās sakarības.<br />
Jāņem vērā arī par to, ka būtu jānorobežo šie divi gadījumi, kā tiesnesis<br />
Balodis pareizi uzdeva jautājumu pieteikuma iesniedzējiem par to, ka nepilsoņu<br />
referendums tomēr bija par… ir par vai būs vai nebūs par likumu un par to, vai šis<br />
likums atbilst Satversmei. Savukārt iepriekšējais bija par <strong>Satversmes</strong> grozījumu<br />
pieņemšanu vai nepieņemšanu. Un <strong>Satversmes</strong> grozījumi, kā arī Nikuļcevas kundzes<br />
savā rakstā ir norādījusi, jāskatās, kā viņi atbilst vai neatbilst spēkā esošajai<br />
Satversmei. Protams, ka grozījumi Satversmē vienmēr neatbildīs kaut kādiem<br />
<strong>Satversmes</strong> pantiem, it īpaši tiem, kurus viņi aicina grozīt. Tādēļ tas vērtēšanas<br />
apjoms pie <strong>Satversmes</strong> grozījumiem, pie tam, svarīgākajos pantos, vienmēr būs<br />
sarežģītāks un grūtāks nekā tad, ja ir jāvērtē kāda likuma atbilstība Satversmei.<br />
Likuma grozījumi ir daudz ievērojamāki un tur šī izvērtēšana augstāka vai zemāka<br />
ranga normām ir jau metodoloģiski ierasta un normāla parādība. Savukārt, ja vērtē<br />
<strong>Satversmes</strong> grozījumu atbilstību Satversmei, tāda metodoloģija, jāsaka, ka Latvijas<br />
juridiskajā literatūrā īpaši atspoguļota nav. Un tas tikai šobrīd ir Konstitucionālo<br />
tiesību komisijas atzinumā ir, teiksim tā, sperti pirmie soļi, lai šādu metodoloģiju<br />
izstrādātu.<br />
Un arī <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong>, piemēram, ir norobežojusies no tā, ka viņa varētu<br />
vērtēt vienu <strong>Satversmes</strong> normu atbilstību citai. Prasīt to darīt citām institūcijām, bez<br />
izstrādātas metodoloģijas juridiskajā literatūrā …. būtu visnotaļ dīvaini.<br />
60
Change language