2012.gada 13.novembra tiesas sēdes ... - Satversmes tiesa

G.Kūtris.
Likums „Par tautas nobalsošanu” konkrētās apstrīdētās normas laikam jau
regulē... tur mērķis ir regulēt šo procedūru kopumā, nevis tikai valsts institūciju
pienākumu, bet arī to, kas iniciē likumprojektu.
G.Kusiņš.
Kā jau es norādīju, šis likums detalizē atsevišķus jautājumus, bet tajās pašā
laikā šis regulējums attiecībā uz tautas nobalsošanu daudzās normās ir tieši skaidri un
nepārprotami ietverts Satversmē. Līdz ar to nevar pateikt, ka šis likums ir vienīgais,
kas reglamentē tautas nobalsošanas regulēšanu. Tā nebūt nav. Šis likums nav
vienīgais. Ir Satversmes normas arī.
G.Kūtris.
Sakiet, lūdzu, vai apstrīdētajās normās ietvertā procedūra rada skaidru
priekšstatu projekta iesniedzējam, cik tālu valsts pārvalde vai Valsts prezidents
uzskatīs normu par atbilstošu pēc satura vai neatbilstošu kādai viņa iedomātai vērtībai.
Un jūs pats teicāt, ka jūsuprāt diezin vai varētu projektu virzīt uz nobalsošanu. Vai
projekta iesniedzējs varētu paļauties uz domu — diezin vai virzīs vai nevirzīs.
G.Kusiņš.
Protams, ka es laikam esmu tā nedaudz neprecīzi izteicies. Tā doma ir bijusi tā
samežģīti izteikta.
Es šeit gribētu norādīt uz to, ka likumam ir jābūt tik skaidram, cik šī skaidrība
ir iespējama un nepieciešama. Man liekas, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir noteikti
kritēriji, kādus likumus var atzīt par skaidri formulētiem. Un es šeit varu atsaukties uz,
piemēram, Valsts tiesību zinātņu katedras sniegto atzinumu Centrālajai vēlēšanu
komisijai, kur ir norādīts arī uz to, ka likumam ir jābūt tik skaidram, lai no tā varētu
saprast, kādas sekas iestājas. Likums nevar būt tā: par to, kas bija piektdien, draud
kriminālatbildība. Man liekas, ka no šāda likumprojekta nevarētu īsti saprast par to,
kas bija piektdien un par ko tad te draud kriminālatbildība. Respektīvi, tas, ko es gribu
teikt… Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir izstrādāti konkrēti kritēriji, un viens no šiem
abiem instrumentiem ir tas, ka ja likums ir tāds, par ko personām… cilvēkiem ir
šaubas, tad personas var nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar lietpratējiem
noskaidrot šo normu patieso raksturu.
Te varbūt būtu papildus jāņem vērā arī tas, ka šī norma nav pieņemta gadu vai
divus gadus atpakaļ, šī norma ir spēkā no 1922. gada, un iespējams, kā es jau teicu, ir
iespējams, ka okupācijas dēļ šī izpratne ir pazudusi. Bet tas, ka izpratne ir pazudusi,
nenozīmē, ka norma ir bijusi nesaprotama. Jo man liekas, ka laikā līdz 1940. … nu,
līdz 1934. gadam, kad Satversmes darbība tiešā veidā vairs netika realizēta atbilstoši
39