2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
2012.gada 13.novembra tiesas sÄdes ... - Satversmes tiesa
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
cilvēku un tautas dabiskās tiesības brīvi dzīvot un radīt savā tēvu zemes zemē,<br />
neatkarīgā Lietuvas valstī, pasludina šo Konstitūciju. Tādējādi tiesību teorija un<br />
prakse atzīst tautas dabiskās tiesības kā pamatizejas punktu tālākai tautas eksistencei<br />
un konstitūcija ir tikai juridiski tiesisks ietvars, kas pēc tam šīs tautas pašnoteikšanās<br />
tiesības regulē, kādā veidā mēs viņas realizēsim, bet nevis vai mēs viņas realizēsim.<br />
Līdz ar to šīs tautas pašnoteikšanās tiesības, ko Latvijas iedzīvotāji ir<br />
izcīnījuši, atdodot savas dzīvības Latvijas brīvības cīņās, nevarētu tikt atceltas ar<br />
parakstiem. Svētas lietas ir absolūti nesalīdzināmas. Vienā pusē ir tūkstošiem<br />
dzīvības, otrā pusē kaut kādi paraksti, kas izlems, vai tās dzīvības, kas tika atdotas, lai<br />
realizētu tautas pašnoteikšanās tiesības, ir nesvarīgas tagad un mēs viņas atceļam.<br />
Līdz ar to, tā kā tika upurētas šīs dabiskās cilvēku tiesības, lai nostiprinātu<br />
tautas dabiskās tiesības, tad arī mūsdienu tautai nav tiesības atteikties no Latvijas<br />
valsts, no latviešu nācijas, no teritorijas nedalāmības principa.<br />
Arī tātad vispāratzītais zinātnieks Dišlers ir norādījis uz šo tautas<br />
pašnoteikšanās principu, kas ir jāpieskaita civilizēto tautu atzītiem vispārējiem<br />
tiesiskajiem principiem, kas pastāv līdzās pozitīvajām tiesībām un starptautiskajām<br />
konvencijām. Tātad no tā izriet tautu pašnoteikšanās principa tiesiskais saturs.<br />
Taču šis process pastāv līdzās Satversmei un Satversme, protams, ka to nevar<br />
grozīt.<br />
Banāls piemērs, bet ļoti līdzīgs, kas varētu varbūt likties saprotams tiem, kuri<br />
varbūt nav tik daudz iesaistījušies jurisprudencē, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību<br />
dalībniekiem. Visi dalībnieki vēlas, lai šajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību varētu<br />
izdot akcijas. Varētu teikt, ka visi viņi to vēlas. Kāpēc to aizliegt? Tā ir viņu brīvā<br />
griba. Tomēr likums to neļauj. Un kāpēc? Jo ieviešot sabiedrībā ar ierobežotu<br />
atbildību akcijas, tā vairs nebūtu sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tā iziet ārpus<br />
tiesiskās konstrukcijas, ko valsts ir atļāvusi.<br />
Un līdzīgi ir ar <strong>Satversmes</strong> grozījumiem, kas ir pretēji tautas pašnoteikšanās<br />
tiesībām. Grozot Satversmi pretēji šim vispārējam principam, Satversme iziet ārpus<br />
no tā rāmja, kurā var tātad likumdevējs darboties.<br />
Līdz ar to mūsu tas pamatojums par tiesvedības neizbeigšanu tieši balstās uz<br />
to, ka Satversme ir pozitīva tiesību norma, tātad rakstītā norma, kura satur principus<br />
un tā var būt teorētiski pretēja vispārējiem tiesību principiem.<br />
Par regulējumu neparedzēšanu. Kāpēc regulējumu neparedzēšana ir<br />
antikonstitucionāla? Varētu teikt, ka jā… nu, ja neparedzēja, tad var ielasīt normā to.<br />
Bet es teiktu, tātad pirmais arguments ….. likumdevējam ir pienākums konkretizēt<br />
vispārējos tiesību principus, jo tad viņš varētu vienkārši teikt, ka mums pietiek ar<br />
Satversmi.<br />
Bet otrkārt, ir līdzīgs piemērs ar dabiskajām tiesībām. No vienas puses, cilvēku<br />
dabiskās tiesības ir neatņemamas. No otras puses, Krimināllikums paredz regulējumu,<br />
9
Change language