UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

maz četrās noteiktās lapas kāta vietās (zīm. 1): /) pie kāta pamata,
2) pie kāta rievas sākuma, makstveidīgās daļas beigās, 3) kāta vidū
un 4) pie kāta pārējas lapas plāksnē. No sistemātiskā viedokļa
par svarīgākām izrādījās pavisam
stādamas: 1. lielā ventralā trauciņu
četras iezīmes. Pirmā vietā
kūlīša V attīstība vai iztrūk-
šana un 2. parenchimatiskās maksts atīstība vai iztrūkšana. Otrā
vietā —
tāpat divas: 1. mechanisko jeb sklerenchimatisko audu
attīstība un sakopojuma veids un 2. trauciņu kūlīšu skaits.
Svarīgākā no
visām iezīmēm ir lielā ventralā trau-
ciņu kūlīša V attīstība vai iztrūkšana lapas kāta
vidū (zīm. 1). Primitīvākai pakāpei ir raksturīgs
šī elementa
iztrūkšana. Pēc tā vai lateralie (malējie) trauciņu kūlīši lapas
kāta ventralā (vēdera) pusē
atdalīti ar platāku vai šaurāku
bezkūlīšu daļu, izšķir divus tipus: bifacialu un subu-
nifacialu. Augstākā pakāpē, pie unifacialā tipa lapu
kātiem, kāta vidū iepretim medianam (vidējam) trauciņu kūlī-
tim M stāv lielais ventralais V, kurš griezumos
2 un 4 bieži
šķelts divās dajās. Ģintī Pulsatilla bifacialais tips sastopams
tikai pie jaunu stādu, pirmajām lapām; pie pieaugušiem eksem-
plāriem viņš vairs nav novērojams. Subunifacialais tips pie
pieaugušiem aksemplariem šinī ģintī no mums konstatēts tikai pie
5 sugām un rāsām (zīm. 5): P. alpina *eu-alpina (Europā),
P. *sulfurea (Eiropā), P. *aurea (Kaukāzā),
P. occidentalis
(Ziemeļamerikā) un P. Taraoi (Japānā). Pie visām pārējām
28 sugām un rāsām bija uniiacialais tips. Gundegu dzimtā —
Ranunculaceae subunifacialais un bifacialais lapu kātu tipi,
pēc Schrödinger' a (1914), sastopami bez jaunu augu pir-
mām lapām pie pieaugušiem individiem viengadīgās ģintīs;
no ilggadīgu augu ģintim
Ranunculus (gundegu) sugām. Pulsatilla tagad
— tikai
pie Helleborus un dažām
ir šinī dzimtā trešā
ilggadīgā ģints, pie kūpas novērots subunifacialais lapas kāta tips.
Otra svarīga iezīme ir tā, vai trauciņu kūlīšos starp koksni
un mechanisko audu gredzenu atrodama parenchimatiskā
maksts vai viņas nav un tad mechaniskie audi piekļaujas
tieši pie koksnes (zīm. 2).
Parenchimatiskā maksts no mums
novērota pie 7 sugām un rāsām: P. alpina *eu-alpina,
P. *sul-
furea, P. *aurea, P. occidentalis, P. chinenis (Ķīnā), P. cernua,
(Japānā, Mandžurijā un Korejā) un P. dahurica (Daurijā). Pie pā-
rējām 27 no mums caurskatītām formām viņa iztrūkst, vai kā pie
P. Taraoi vāji izveidota. Parenchimatiskā maksts no mums
novērota vēl pie dažām par Pulsatilla primitivākām Ranuncula-
ceae ģintim, kā Trolhus (zvārguļi), Hepatica (zilie vizbuļi)
un citām.
Pamatojoties
162
uz abām šīm iezīmēm visas 50 mums zināmās
Pulsatilla sugas un rāsas iedalāmas četrās grupās.
Pie pi r-