UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

Par Furcilia Stokes ģinti un viņas
stāvokli sistēmā.
H. Skuja.
Minēto monādu ģinti uzstādijis 1890. g. amerikāņu protisto-
logs Stokes. Tīpa sugu Furcilia lobosa viņš novērojis vienu
vienīgu reizi kādā ūdenstraukā ar trūdošām augu dalām. Cik
man zināms, pēc tam viņa vairs nav atrasta. Gan pēdējā laikā
Pascher' s (1927.) aprakstijis kādu jaunu Furcilia ģintij pie-
derošu sugu, kuru viņš nosauc par F. trifurca.
Acīmredzot šie
organismi ir diezgan reti un parādās tikai sporādiski šur tur kul-
tūrās un, protams, arī brīvā dabā, piemērotos apstākļos.
1926. g. vasarā caurskatot kādu ūdenstrauku ar drusku jau
trūdēt sākušām algām no Sidrabezera pie Rīgas, atradu viņā ba-
gātīgi savairojušos kādu monadu (zīm. 1, attēls I—9), kura savās
pazīmēs ļoti līdzīga Stokes aprakstītai
F. lobosa. Mazās at-
šķirības pēc manām domām nav tādas, lai uz viņu pamata uz-
stādītu jaunu sugu.
Šīs bezkrāsainās monadas pakav līdz sirp-
veidīgās šūnas ir 10—15 v. garas, B—l4 v. platas un apm.
8 v.
biezas. Viņas apklātas ar membrānu, kas priekšgalā izveido
mazu kārpiņu. No kārpiņas (papilēs) atiet divas līdz P/a reiz
garākas kā ķermens vīcas. Monada vairojas caur garenisku da-
līšanos, pie kam tiek izveidotas četras meitšūnas. Kā tas se-
višķi labi dalīšanās norisē redzams, monadas ķermens apklāts ar
diferencētu apvalku jeb membrānu.
Loti tuvu šai formai stāv otra, kuru pirmo reiz novēroju šī
gada janvārī kādā sūnu uzlējumā.
Sūnas ievāktas no doc.
N. Maltas kga 1926. g. jūlijā Alandu salās pie Mariehamnas
un uz Saltvikas Kasberga. No Alandu materiāla izkultivētās mo-
nadas atšķiras no augstāk aprakstītās
Sidrabezera formas caur
savu stigmu un caur to, ka pie lielākās daļas individu bija no-
vērojams, gan vāji attīstīts, bālizaļš chromatofors. Citu izšķirību
kā tas jau arī no zīm. 1, att. 10—17 redzams, starp abiem orga-
nismiem nav. Bezdzimuma vairošanās notiek caur garenisku
dalīšanos (zīm. 1, att. 18—23) un pilnīgi līdzīga tādai pie minē-
tas Latvijas formas. Alandu materiālā varēja vairākkārt novērot arī
dzimumreprodukciju. Gametas līdzinās ir tikai
veģetativām šūnām,
mazākas, vīrišķās līdz 7ļi garas
un 5-6|i platas, sievišķās apm.
8 p garas un 6—7 v, platas. Te tā tad var pilnīgi runāt par he-
terogamiju. Ziemas laikā kopulacija sākas ap 2 pēc pusdienas