UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

Putekšņu un dīgsomas attīstība pie Papaver
Marija Vilciņš
Rhoeas L.
un Kārlis Ābele.
Jaunā putekšlapā pakāpeniski diferencējas sporogenie audi;
viņi intensīvāki krāsojas
ar hematoksilinu un genciana-violet-
eosinu. Tapetu šūnas sporogeno audu pirmo attīstības stadiju
laikā nav vēl manāmas, tās izveidojas
šūnu kārtas veidā. Tapetu šūnas atšķiras
ar savū īpatnējo
nedaudz vēlāk vienas
no putekšņu mātšūnām
veidu un nereti ar savu lielumu. Daudzos
gadījumos tapetu šūnas ir divkodolainas. Abi kodoli rodas viņu
mātkodolam parastā kārtā mitotiski daloties, bet membrāna starp
meitkodoliem izpaliek. Dažreiz šie kodoli ir redzami bez savieno-
juma savā starpā, bet bieži vien savienojums ir manāms vai nu
plasmas tilta veidā, vai arī kodoli tieši pieskaras
un izveido figūru, kura uzrāda līdzību ar
viens otram
kodolu amitotiskās
dalīšanās ainām. Ir pamats pieņemt, ka kodoli šādos gadījumos
saplūst kopā. Ir redzami arī gareni kodoli. Viņi
varētu būt
cēlušies diviem kodoliem saplūstot kopā. Bieži vien šādiem
kodoliem ir divi nukleoļi, kamēr vienkāršiem kodoliem tapetu
šūnās parasti mēdz būt viens nukleols. Tapetu šūnas, kuras
atrodas tuvāk putekšlapas centram, caurmērā ir lielākas par tām,
kuras atrodas putekšlapas ārējā malā. Ir iespējams, ka viņu
izveidošanās ir atkarīga no lielāka tuvuma vadu kūlītim un
izdevīgāka Stāvokļa barības vielu iegūšanā.
Tetradu dalīšanās laikā ir iespējams skaitīt chromosomas,
it īpaši tādos gadījumos, kur izdodas ekvatorialplātni pārskatīt
no augšas. Ir saskaitītas 7 chromosomas. Ir skaitītas arī chromo-
somas diploidās šūnās zieda tuvumā. Viņu skaits, atkārtoti
skaitīts, ir 14. Diploidās chromosomas ir lielākas par haploidām,
galvenām kārtām garākas. Tetradās plasmas diegi saista netikvien
tos kodolus, kuri ir radušies no viena mātkodola,
bet daudzos
gadījumos arī visus četrus. Tetradu dalīšanās laikā abas vārpstas
izveidojas zem savstarpēja leņķa, bet ir sastopams arī paralēls
vārpstu stāvoklis.
Dīgsomu attīstību ievada epidermalo un subepidermal
šūnu intensiva dalīšanās tanīs vietās, kur dīgsomām ir jāizveidojas.
Radušos mazo uzkalniņu šūnas intensivi krāsojas un ir bagātākas
ar plasmu, nekā pārējās, blakus esošās šūnas. Apmērām 30 |i