UNIVERSITATIS LATVIENSIS - DSpace

ococcus vulgaris Menegh.
Un Ankistrodesmus falcatus (Corda)
Ralfs katrs pievests sarakstā divas reizes, bet dažas citas no
agrākiem autoriem zem sinonimiem minētas sugas (Nr. Nr. 76,
84, 114, 116, 117 un 138) apbalvotas ar zvaigznīti. Kā tāda iz-
šķērdība šur tur būs, to gan paredzējusi jau pati
oriekšvārdā.
autore darba
Par dažām autores floristiskām piezīmēm un atsevišķu sugu
noteikšanu, cik man tas iespējams bez ievāktā materiāla apska-
tīšanas, jāpiemetina sekošais. Ļoti apšaubāma vispirms šķiet
Pleurocladia lacustris A. Br. atrašana Pērsē un Rīterupītē pie
Kokneses. Pazīstu šīs vietas diezgan labi un esmu tās apmek-
lējis dažādos gadalaikos, bet minēto brūnalgu man tur līdz šim
nav nācies novērot. Turpretim ļoti bagātīgi
abās vietās sasto-
pama Chantransia violacea Kuetz. un dažas citas šantransioidas
formas, kuras autore nepieved. Varbūt te notikusi pārskatīšanās.
Ari atrodņu ekoloģiskie apstākļi atšķiras no parastām PL lacustris
augtenēm. Šī brūnalga mīt vairāk stāvošos ūdeņos. Tā es viņu
ari tiku atradis 1923. gada vasarā kādā dzirnavu dīķī pie Embūtes.
Cladophora rupestris (L.) Kuetz. autore raksturo kā visur
gar mūsu piekrastēm seklā ūdenī bagātīgi uz akmeņiem un iežiem
sastopamu algu. Acīmredzot, te domāta Cl. sericea (Huds.)
Aresch. un dažas citas formas. Cl. rupestris ir visur Baltijas
jūras austrumos, ari Latvijas piekrastēs, sublitoralās zonas augs,
kas sastopams piestiprinātā veidā tikai sākot ar dažiem metriem
dziļumā. Tāpat jādomā, ka autores pievestais Nostoc verrucosum
Vauch. no Ķīšezera un Buļļiem izrādīsies par N. pruniforme Ag.
Šī zilalga, tā dēvētā „ezerplüme", ir ļoti parasta Ķīšezerā, Juglas
ezerā un citos lielākos mūsu ezeros, no kuriem to upes ienes
bieži ari jūrā, kura viņu tad izsviež malā. N. pruniforme autore
savā darbā nemin. N. verrucosum turpretim mīl tekošus ūdeņus.
No ļoti bagātās Oedogoniaceae dzimtas pievestas tikai divas
Oedogonium sugas ar piezīmi, ka šīs ģints algas gan ļoti izpla-
tītas apgabalā, bet sastopamas pa lielākai tiesai nenoteicamā stā-
voklī. Šis atradums nu gan ari būs izskaidrojams galvenā kārtā
ar trūcīgo apstrādāšanas materiālu, kāds bijis autores rīcībā.
Priekš Latvijas vien esmu varējis pievest šī žurnāla II sējumā
līdz šim jau 35 sugas.
212
Visumā ņemot autores darbs tomēr ir vēlams papildinājums
vietējā floristiski-algoloģiskā literatūrā un sniedz jaunu materiālu
sevišķi par konjugatiem, par kuriem plašāka apstrādājuma paš-
reiz vēl trūkst. H. Skuja.
1
Izdots 24. decembrī 1927. g.
Herausgegeben am 24. Dezember 1927.