Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

caurlaidību, lai uzskatāmi parādītu izmaiņas, ko ienes kontakta nenodrošināšana – būvelementos arlielāku U vērtību efekts nebūtu tik izteikts. Vairāku dienu eksperimentos iegūtās siltuma plūsmasvērtības ir parādītas attēlā 2.83, kā redzams, atšķirības starp divu sensoru rādījumiem sasniedz 40%,kas pie vienādām temperatūras starpībām nozīmē arī proporcionālu atšķirību starp siltumacaurlaidības vērtībām.siltuma plūsmas blīvums, W m -221.81.61.41.210.80.60.40.20labs termiskais kontaktspiespiešana1 101 201 301 401 501 601 701Laiks, minAttēls 2.83. Siltuma plūsmas blīvuma atšķirības sensoram ar labu termisko kontaktu un bez tāda.Pirmie ēku norobeţojošo būvkonstrukciju eksperimentālie siltuma caurlaidības koeficientamērījumi tika aizsākti vairāk kā pirms 15 gadiem un regulāri tiek veikti katru apkures sezonu. Sākumātie bija vecu ēku mērījumi ar mērķi noskaidrot to stāvokli un novērtēt daţādu faktoru ietekmi uzsiltumfizikālā stāvokļa izmaiņām, pēdējos gados eksperimenti pārsvarā tiek veikti jaunceļamām vairenovētām ēkām. Detalizētāk apskatīsim raksturīgāko un interesantāko mērījumu piemērus.Ievērojams siltuma caurlaidības koeficienta eksperimentu skaits (vairāki desmiti) tika veiktsRīgas un Liepājas 20. gs. otrajā pusē celtos daudzdzīvokļu namos, tādējādi izveidojot sava veidapadomju dzīvojamā fonda norobeţojošo konstrukciju datu bāzi (Jakovičs et.al., 2003-2004). Pamatātika testētas ārsienu konstrukcijas, iespēju robeţās veikti arī bēniņu un pagraba pārsegumu mērījumi.Lielāka daļa no tiem parādīja, ka saskaņā ar standarta (LVS EN ISO 6946, 2003) prasībām aprēķinātāsiltuma caurlaidība un ēku dokumentācijā minētās vērtības stipri atšķiras no eksperimentālinoteiktajām. Eksperimentos iegūtās vērtības vienmēr bija lielākas. Arī citi līdzīgu pētījumu autorikonstatēja eksperimentālo un teorētisko U vērtību nesakritību, tā, (King, 2000) norāda uz lielākāmatšķirībām tieši saliktām un dobtām ārsienu konstrukcijām un mazāku izkliedi koka konstrukcijām.Jāatzīmē, ka šī darba autori lieto daţu nedēļu vidējoto datu aprēķinu metodi. Starpības starpteorētisko aprēķināto (LVS EN ISO 6946, 2003) un eksperimentēti noteikto siltuma caurlaidībaskoeficientu vērtībām raksturošanai var ievest labojumus, kas ievērotu materiālu siltuma vadītspējasun biezumu neprecizitāšu ietekmi, kā arī daţādu veidu siltuma tiltu un nehomogenitāšu ievērošanai.97