Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

apkurei var palielināties. Temperatūras līmenis telpā pieaug un arī citi termiskā komforta apstākļi navpasliktinājušies. Tomēr jāatzīmē, ka apskatītais variants ir idealizēts un tajā netiek ievērota klimatiskoapstākļu ietekme, ko apskatīsim atsevišķi, telpas ventilācijas atverē definējot 1 Pa pārspiedienu (3D-G5-2) un -1Pa zemspiedienu (3D-G5-3) salīdzinājumā ar ārgaisu.Modelēšanas variantā 3D-G5-2 siltuma apmaiņa ar blakus esošajām telpām un kāpņu telpu navmainījusies, bet, pateicoties uzdotajai spiedienu starpībai, ir novērsta gaisa ieplūde loga spraugā, kārezultātā palielinās temperatūra ārsienas un loga tuvumā (attēli 4.63b, 4.65b); tas veicina siltumazudumu pieaugumu šajās vietās (tabula 4.12). Mainās arī gaisa plūsmu lauks telpā – tagad to pamatānosaka 1 Pa spiedienu starpība starp ventilācijas atveri un ārgaisu, tāpēc lielākais virpulis, ko noteicaaukstā gaisa ieplūde, tagad vairs nav novērojams (attēls 4.65b). Tā vietā gaisa kustību telpā būtiskiietekmē kāpņu telpas gaisa ar 15 °C temperatūru ieplūde ar ātrumu līdz 1,5 m s -1 un gaisa izplūde uzāru pa spraugu ap logu, kas telpas vidējo kustības ātrumu palielina divreiz līdz 6 cm s -1 , bet telpasvidējo temperatūra samazina līdz 17,3 °C. Konvektīvo siltuma zudumu loma ir pieaugusi gandrīz 3reizes un būtiski palielinājusies telpas gaisa apmaiņa. Tajā pat laikā rezultējošie siltuma zudumisalīdzinājumā ar variantu 3D-G5-1 pieaug vairāk nekā uz pusi (tabula 4.12), ko nosaka arī lielssildelementa laukums, kas pie konstantas temperatūras un palielinātās gaisa kustības intensitātes gartā virsmu gadījumā nozīmē arī lielāku siltuma atdevi. Stratifikācija telpā joprojām nepārsniedz 1 °Cun, pateicoties novērstai ārgaisa ieplūdei, ārsienas zonā temperatūras profils izmainās un tagadpraktiski sakrīt ar citiem profiliem (attēls 4.66b), kas nozīmē, ka vertikālās temperatūras atšķirības irvienādas visā telpā un nepārsniedz 0,7 °C.Gadījumā, ja vēja spiediena rezultātā telpā rodas 1 Pa zemspiediens (variants 3D-G5-3),aukstā ārgaisa ieplūde telpā intensificējās, tās ietekmē līdz 14,8 °C samazinās telpas vidējātemperatūra un ārsienas tuvumā veidojas īpaši zemas temperatūras apgabals (attēls 4.63c). Šajāgadījumā noteicošā loma telpas temperatūras un ātrumu lauku veidošanā ir tieši spiedienu starpībasizraisītai gaisa plūsmai. Attēlā 4.64b parādītie temperatūras diapazona 13…15 °C kontūri telpassimetrijas plaknē un attēlā 4.67 redzamās 11 °C, 13 °C un 14 °C izovirsmas demonstrē ārgaisaieplūdes nozīmi temperatūras lauka veidošanā – aukstā gaisa masas sākumā pārvietojas uz leju garpalodzes malām, bet sasilstot virzās uz telpas vidu grīdas tuvumā. Rezultātā telpā veidojas viensizteikts virpulis ar vidējo gaisa kustības ātrumu 6 cm s -1 , bet maksimālie ātrumi, kā arī varēja sagaidīt,novēroti atverēs norobeţojošās konstrukcijās (attēls 4.65c). Šādā situācijā vertikālā temperatūrasstarpība telpas vidusdaļā pārsniedz 2 °C, bet tuvāk ārsienai sasniedz pat 5 °C, kas vairs neatbilsttermiskā komforta prasībām (attēls 4.66c). Analizējot siltuma zudumus (tabula 4.12), ir redzams, ka,samazinoties telpas gaisa temperatūrai, nedaudz samazinās siltuma plūsma uz āru, bet plūsma uzkāpņu telpu ar 15 °C temperatūru ir praktiski izslēgta, savukārt, siltuma plūsma no blakus esošās233